Pirms valsts svētkiem te atklātas pat divas ekspozīcijas – viena veltīta Jaunalūksnes pagasta vēsturei un otra - Latvijas Brīvības cīņām Alūksnes pusē.
„Tas ir tad, kad mēs atklājām piemiņas plāksni pie Novadpētniecības centra Babeckas kaujā kritušajiem…” - Bejas novadpētniecības centra pārzine Jolanta Baldiņa demonstrē, kā ar jauno tehnoloģiju palīdzību var izzināt digitālo ekspozīciju par Latvijas brīvības cīņām, kas norisušas Bejas apkaimē. Iecere apkopot savāktos materiālus digitāli bija jau sen, tagad tā īstenojusies ar biedrības „Jaunalūksnes dālderi” palīdzību, stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Violeta Kļaviņa:
„Šis nav pirmais projekts, kur mēs esam mēģinājuši šo ieceri realizēt dzīvē, šis ir otrais projekt. Tagad, kad Valmieras novada fonds kopā ar Kultūras ministriju izsludināja projektu konkursu Vidzemes novada nevalstiskajām organizācijām, mēs uzreiz startējām, un mūsu projektiņš tika ieraudzīts, izprasts un atbalstīts. Un tā mēs ieguvām šo skārienjūtīgo ekrānu, izveidojām digitālo ekspozīciju, un mums ir iespēja visu apkopoto materiālu cilvēkiem prezentēt digitālā formā.”
Digitālā ekspozīcija tulkota arī somu valodā un ne bez iemesla, jo, kā stāsta Jolanta Baldiņa, šajā pusē Latvijas Brīvības cīņās piedalījušies arī somu karavīri.
„Veidojoties mūsu valsts armijai, papildspēki tika aicināti arī no Skandināvijas, Somijas, un somu brīvprātīgie piedalījās Igaunijas Brīvības cīņās un, protams, arī Latvijas Brīvības cīņās, un mūsu pusē tie bija brīvprātīgie pulka ziemeļu zēni, kareivji. Babeckas kauja, tas ir tieši par mūsu pagasta teritoriju, kaujas notika arī Alūksnes apkārtnē, Valkā, Valgā,” skaidro Baldiņa.
Tagad, novembrī, blakus Bejas novadpētniecības muzejam atklāts arī informatīvais stends par Babeckas kauju, kurā dzīvību zaudēja 10 somu karavīri un daudzi tika ievainoti. Ir arī no Somijas puses interese par šiem vēstures notikumiem, tā somu karavīru dalību pētījis arī somu vēsturnieks Tuomo Juntunens un, kā stāsta Jolanta Baldiņa, tad Beja ir iekļauta arī Somijas kara vēstures tūrisma maršrutos:
„Mums ir ko pamācīties no somiem, jo viņiem patriotisms ir milzīgs, te pie novadpētniecības centra ir plāksne un ir bijušas situācijas, kad ļoti solīdi kungi piebrauc, nostājas goda sardzē, aizdedzina sveci, nodzied Somijas himnu un aizbrauc prom. Ne tur ir televīzija, ne tur ir žurnālisti, ne tur ir citi skatītāji, tas ir iekšējais patriotisms.”
Bet jaunuzceltā guļbūves klēts, kas ir domāta novadpētniecības centra ekspozīcijām, glabā arī citas Jaunalūksnes pagasta vēstures liecības un šobrīd te atklātā ekspozīcija veltīta notikumiem līdz 1945. gadam. Materiālu ir daudz, arī šīs ekspozīcijas veidotāja, vēsturniece Astrīda Ievedniece atzīst, ka nav domājusi, ka tik bagāta ir šī vieta:
„Sākotnējais iespaids man arī bija, kas šeit nu varētu būt daudz, bet izrādās, ka Bejas novadpētniecības centrā ir ļoti daudz, ir ļoti bagātīgs krājums, tas ir viss, pateicoties tieši iedzīvotājiem, kuri ir visu šo, ko apkārt redzam, sagādājuši, visi šie priekšmeti, jo cilvēki ir bijuši ļoti saimnieciski, ļoti sabiedriski, ir darbojušās daudzas biedrības, teātris ir spēlēts šeit.”
Vēstures ekspozīcijai lielākoties priekšmetus dāvājuši vietējie iedzīvotāji, līdz ar to apliecinot, ka savas puses vēstures saglabāšana viņiem ir svarīga.
„Latvija ir maza valsts, tādēļ vēl jo vairāk mums tā vēsture ir ļoti dziļi jārok, un, kā izrādās, Latvijas vēsturē ir ko rakt. Un, ja mēs agrāk bijām pieraduši skatīties tā ļoti, ļoti globāli, tad tagad mēs saprotam, ka tā lielā vēsture sastāv no tiem mazajiem pagastiem, no šiem nelielajiem centriem, tad šeit parādās tās īstās bagātības, ar ko tā Latvija ir īsti stipra. Tas darbs ir tā vērts,” secina Ievedniece.
Abu ekspozīciju atklāšana bija reizē arī sākums te iecerētajam pasākumu ciklam „Solis pretī Latvijas simtgadei”, kas turpināsies līdz pat 2018.gada 18.novembrim.
