Ārpus Rīgas

Vien retais "Metalurga" darbinieks tic ražošanas atjaunošanai

Ārpus Rīgas

Apsaimniekotājs: Daudzdzīvokļu māju renovācijai birokrātisku šķēršļu būs vairāk

Lauksaimnieku apvienība: Lauku vakanču tirgos šogad maz patiesu darba meklētāju

Lauksaimnieku apvienība: Lauku vakanču tirgos šogad maz patiesu darba meklētāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Šopavasar septiņās Latvijas pilsētās notika akcija „Esi nodarbināts laukos!”, kas ļāva pie sarunu galda satikties zemniekiem un darba meklētājiem. Piedāvāto vakanču skaits bija vairāk nekā 1500.  Tomēr kopumā rezultāti nav pārāk iepriecinoši – lai arī laukos ir bezdarbs, strādniekus atrast lauku darbiem ir grūti. Tā secinājusi Lauksaimnieku apvienība, kas kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru bija šīs akcijas iniciatore.

Vidzemes pusē akcijā „Esi nodarbināts laukos!” saimnieki visvairāk meklēja sezonas strādniekus un arī strādniekus lopkopībā. Piemēram, Smiltenē par darba meklētāju aktivitāti nevarēja sūdzēties un vai ikviens uzrunātais pauda vēlmi strādāt. “Mēs meklējam darbu, kaut ko nu, lai naudiņu nopelnītu. – Būtu vienalga, ko strādāt? – Jā, ko liks. Lauku darbus, jo laukos dzimis un audzis,” tā Smiltenē pauda kāds uzrunātais darba meklētājs.

Taču no saimniecību pārstāvjiem gan liels optimisms neizskanēja: “Nevar atrast, kas tiešām grib to darbu darīt. Ir tādi, kas atnāk, viņiem kaut kas nepatīk, un tā viņu vairāk nav. Viņi vienkārši saka – man bija jāatnāk un jāpainteresējas. Tā viņi pasaka un aiziet.”

Pilsētās gan bija vērojama lielāka bezdarbnieku apmeklējuma aktivitāte. Iespējams, tur lielāka bijusi arī Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku aktivitāte, mudinot apmeklēt šo akciju.

“Es domāju, Nodarbinātības dienests vai nu šos cilvēkus aktivizēja iet uz šie pasākumiem, lai meklētu šos sezonālos darbus. Bet, nu, es saprotu, ka galā nekas labs tur nesanāk. Varbūt pāris labi līgumi ir noslēgti, bet to aktivitāti, to ieinteresētību no darba meklētāja puses gribētos, lai būtu lielāka, lai būtu patiesi, ka grib to darbiņu atrast,” stāsta Lauksaimnieku apvienības valdes loceklis, zemnieku saimniecības „Rožkalni” saimnieks Ivars Ādamsons.

Viņaprāt, šīs ir sekas pabalstu sistēmai, kas nav motivējoša meklēt darbu: “Kā sākās tie simtlatnieki… Un, pa lielam jau cilvēkam daudz nevajag un viņu pieradina pie šīs garantētās naudiņas, viņam mazliet tur kaut kas jāpakustas, jāpadara un viņš šo naudiņu ir dabūjis. Kāpēc viņam tur iet noteiktās stundās strādāt, ja pietiek ar šiem pabalstiem, un cilvēkus tā pieradināja, un viņam varbūt arī vairāk nevajag.”

Tāpat kā vienu no problēmām kūtrajiem darba meklējumiem apvienības valdes locekle Dace Pastare min alkohola lietošanu: “Viņiem labi tāpat, viņi aiziet pēc algas, pēc pabalsta uz pagastu, tad viņus tur drusku padzenā Nodarbinātības dienests. Tad viņš aiziet, ievelk ķeksīti – re kā, es te biju, bet man jau neko nepiedāvāja, es esmu tāds speciālists, astoņas klases, trīs litri šņabja ribās katru dienu, un man neviens labu darbu nepiedāvā, un es neeju un nestrādāju.”

Savukārt kāds piensaimnieks atzina, ka strādnieki nereti nevēlas slēgt darba līgumus, jo izrādās – viņiem  ir ātrie kredīti paņemti un  visai apjomīgas  kredītsaistības.

“Apkrāvušies ar parādiem dažādos izskatos, gan īstermiņa kredīti, gan alimenti, gan izpildraksti, ātrie kredīti, piemēram. Nu, tā ir pilnīga cilvēku izlaišana, ka viņiem met to naudu nopakaļ,” spriež piensaimnieks.

Savukārt attiecībā uz cilvēkiem, kuri tiešām vēlas strādāt, saimniekiem ir jādomā, kā strādniekus piesaistīt un noturēt. Dace Pastare, kura ir arī piena kooperatīvās sabiedrības „Māršava” vadītāja, atzīst – viņas saimniecībā ar strādniekiem problēmu nav: “Ir trīs tie vaļi, uz kā balstās labas attiecības. Pirmkārt, varbūt ne pat liela, bet ļoti regulāra un laicīga darba samaksa. Cieņa pret darbinieku, kas ir ārkārtīgi svarīga. Un viņš reizēm tev arī piecietīs, ka tu uz viņu uzbļāvi, bet viņš zinās, ka tu viņu novērtē. Un, ja ir iespējams, kaut kādas iespējas arī izaugt, ja, protams, cilvēks to vēlas.

Lai arī pārāk optimistiska vērtējuma akcijai „Esi nodarbināts laukos” nav, Lauksaimnieku apvienībā uzskata, tā ir jāturpina: “Jārīko ir noteikti. Ir arī kāds labs, pozitīvs moments tajā – kāds arī to darbu atrod un kāds arī to darbinieku atrod. Bet nu bažas ir, jo lauki kļūst arvien tukšāki, būs problēmas lauksaimniekiem.”

Kā vienu no risinājumiem Lauksaimnieku apvienība redz izmaiņās pabalstu sistēmā, kas būtu motivējošāka meklēt darbu, lai nebūtu paradoksa – bezdarbs ir, bet strādnieku trūkst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti