Maizes muzeja saimnieks: Tāda maize kā Latvijā nekur citur pasaulē nav atrodama

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Trešdien, 4.maijā Latvijā daudzviet klās baltus galdautus un, visticamāk, daudzviet arī uz tiem goda vietā būs īsta rudzu maize. Latvijas rudzu maizes garšu visvairāk novērtē, ja nācies būt svešumā. Tā tas bija arī ar Smiltenes novada Launkalnes pagasta Maizes muzeja saimnieku Jāni Krieķi.

Ziemās, strādājot Austrālijā, šī dzimtenes garša bija rosinājums veidot Maizes muzeju un arī apgūt maizes cepšanas prasmes. Tagad, kad ir šīs zināšanas, Krieķis atzīst, - rudzu maizi ar tādu garšu, kā Latvijā, citur nekur neizcept. „Mēs pa priekšu ogles iztīrīsim no krāsns ārā un tad, lai krāsns drusku atdziest un tad varēsim taisīt kukulīšus un šaut iekšā!” viņš saka.

Mīkla jau ir izrūgusi un drīz varēs cept arī maizi, tagad jau Krieķa cepto maizi zina daudzi un viņš labprāt arī interesentiem un tūristiem rāda pašu maizes cepšanas procesu, bet līdz tam viegls ceļš nebija.

„100 reiz pa desmit, tad 1000 kukulīšu jāizcep, kamēr iemācās. Ļoti smags darbs patiesībā, ļoti smags, jo lai izmīcītu, ja tā abriņa ir pilna ar mīklu, tad liekas, ka sirds stāsies beigās, tas nav viegli,” norāda Krieķis.

„Patiesībā pakāpeniski sāku es ar maizes cepšanu, jo maizīte, rudzu maize, latvietim tā ir ļoti, ļoti svēta, sevišķi tad, kad viņas nav, kad iznāk dzīvot svešumā, tad šī te garša liekas daudz, daudz mīļāka un garšīgāka, nu un tad, kad es esmu atgriezies mājās, Latvijā, tad es sāku ķerties pie šīs te maizes cepšanas,” pauž maiznieks.

Ziemas mēneši Jānim aizrit tālu no Latvijas, Austrālijā, bet pavasaris un vasara Launkalnē, doties svešumā, kā atzīst Jānis rosināja krīze. „Krīze dara reizēm arī labas lietas, man viņa deva iespēju apceļot puspasauli. Ziemas mēnešos es esmu tur. Izdomāju, ko jaunu varētu darīt Latvijai. Nu, tad pavasarī taisu vaļā savu kafejnīcu,” norāda Krieķis.

Pasaulē redzētais tad arī ir mudinājis vairāk domāt par tām vērtībām, kuras ir dzimtenē un kuras būtu jāsaglabā. Tā arī tapis maizes muzejs, kurā gan senie darba rīki, gan arī var izsekot maizes  ceļam.

Meklētas arī citas senas receptes un nu te top arī ābolu siers. „Viņš [siers] jau ir pazīstams 100 gadus, ja ne vēl vairāk. Kamēr Latvijā ābeles tikušas audzētas, tikmēr arī šāds te produkts tika gatavots, jo ne vienmēr ir ābolu gads. Tad šādu te ābolu sieru var saglabāt līdz nākošajai ābolu ražai. Tas ir divus gadus var uzglabāt. Tas viss ražošanas, gatavošanas process ir 3-4 dienas, viņš ilgstoši tiek vārīts, tad viņu liek siera maisiņos, liek virsū slogu, viss tā kā sieram, tad viņu tajā maisiņā patur, ņem ārā un tad viņam jānogatavojas tā kā sieram,” norāda Krieķis.

Jāpiebilst, ka ābolu siers gan gluži nav siers tādā parastā izpratnē, drīzāk to var raksturot, kā biezu marmelādi. „Cik es esmu runājies ar cilvēkiem, tad viņš ir pa visu Latviju bijis agrākos laikos. Šeit mēs viņu esam vairāk aizmirsuši. Bet nu vecie cilvēki nāk un garšo, atceras un tad ir šī bērnības garša, ko var izbaudīt, kas ir agrāk bijusi populāra, bet nu pazaudēta. Manā variantā viņa atkal tiek celta godā,” saka Krieķis.

Bet galvenā jau ir un paliek maize, Jānis vērtē, ka katram meistaram maize iznāk ar savu garšu un katram jau ir savi amata knifi.

„Ko uzreiz varu pateikt… Ir ļoti liela nozīme miltiem. Es neizmantoju veikala miltus. Es pats braucu malt, es braucu uz senām dzirnavām, uz Kārlīša dzirnavām un tur var dabūt tādus miltus, kādi bija 100 gadus atpakaļ,” viņš saka.

Jānis stāsta, ka maizi mēģinājis cept arī Austrālijā, taču šis mēģinājums pierādījis, ka tādu rudzu maizi, kāda tā ir Latvijā, citur neizcept. „Nevienā pasaules malā neizdosies tik garšīga maizīte kā Latvijā. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit visa šī te mikroflora, kas ir Latvijā,” ir pārliecināts Krieķis. „Viņa rada šo te īpašo aromātu, īpaši izrūgst un īpaša veidojas šī Latvijas rudzu maizes garša. Es taisīju ieraudziņu Austrālijā, raudzēju, bet tur savādāk baktērijas darbojas. Pavisam cits kaut kas tur ir. Garša nekur nebūs tāda, kā mūsu Latvijas maizei,” viņš pauž.

Tagad Jānim priekšā jaunā tūrisma sezona, kad ar maizes ceļu būs atkal jāiepazīstina gan pašmāju, gan ārzemju tūristi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti