Ārpus Rīgas

Liepājā paplašinās Eiropas līmeņa kokvilnas pārstrādes uzņēmums

Ārpus Rīgas

Pārrobežu sadarbības programmā līdz 2020.gadam plāno apgūt 51,6 miljonus eiro

«Jāņu sieru» drīkst tirgot tikai pieci ražotāji

«Jāņu sieru» drīkst tirgot tikai pieci ražotāji

Vēl gan par agru būtu gatavot  Jāņu sieru vasaras saulgriežiem, tomēr ir lietas, kas jau laikus būtu jāņem vērā  mājražotājiem, ja tie vēlēsies pārdot tirdziņos vai pilsētu svētkos pašu sieto sieru ar nosaukumu „Jāņu siers”. Tā kā no pagājušā gada novembra „Jāņu siers” ir iekļauts Eiropas Savienības  garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tad Eiropa tam nosaka arī savu aizsardzību, un sieru ar šo nosaukumu vairs nevar ražot kurš katrs. Pareizāk sakot, ražot var, bet nedrīkst tirgot.

„Straupē Jāņu sieru gatavo vismaz 20 gadus, pirmais un galvenais  nosacījums - ir jābūt kvalitatīvam pienam, no piena arī sākas Jāņu siers.” Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Straupe” ražošanas vadītāja Lilita Tiesnese cehā, kur tobrīd norit Jāņu siera gatavošana, uzsver ne tikai kvalitatīvu pienu, ko kura top biezpiens, kas tālāk būs pamats sieram:

„Tātad jūs redzējāt, ka viss tiek darīts gandrīz vai tikai ar rokām. Tikai atsevišķi posmi ir mehanizēti, kas ir tie smagākie, bet šeit cilvēks pats redz, pamēra temperatūru, kādai jābūt, un apskatās šo masu, kādai jābūt, un novērtē. Šis ir tiešām mūsu latviešu nacionālais produkts, tas mums ir sen sen bijis un ceru, ka būs turpmāk.”

Iniciatīvu iekļaut Jāņu sieru Eiropas Savienības nacionālo produktu sarakstā jeb precīzāk - garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - izteica Siera klubs. Tā valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova stāsta, ka Eiropai bija gan jāpierāda Jāņu siera vēsturiskā nozīme, gan arī iekļūšana šajā reģistrā ražotājiem uzliek savus pienākumus:

„Tas nozīmē, ka produkts ir ražots vismaz 30 gadus, kaut gan mums jau vismaz 300 gadus Jāņu siers ir ražots. Pirmkārt, ir tā senā recepte - te ir jābūt biezpienam, olām, ķimenēm, visai tai tehnoloģijai, ko ir darījušas mūsu vecvecvecmāmiņas ļoti ļoti sen. Būtībā produktu, kas ir ierakstīts šajā reģistrā, Eiropa ražotājiem palīdz pārdot, jo iebrauc cilvēki no Eiropas, ierauga veikalā mūsu Jāņu sieru vai kādu citu produktu, kuram ir šī atpazīstamības zīme vai logo, viņi redz un saprot- tas ir tas.”

Šobrīd Jāņu sieru ar Eiropas Savienības marķējumu „Garantētā tradicionālā īpatnība” Latvijā var ražot pieci piena pārstrādes uzņēmumi, kuri apņēmušies to gatavot pēc senās receptūras. „Tas ir „Valmieras piens”, „Rankas piens”, „Lazdonas piensaimnieks”, „Straupe” un „Dundaga”. Un tas nozīmē, ka Jāņu sieru tirgot drīkst tikai šie pieci uzņēmumi.

Un arī finansiāli Eiropa šo savu shēmu uztur un atbalsta, un katrs ražotājs gada beigās saņems ap 2300 eiro, es precīzi nevaru pateikt,” stāsta Davidanova.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Straupe” tātad  ir viens no pieciem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apņēmušies ražot Jāņu sieru atbilstoši receptūrai, kura iesniegta Eiropas Savienības reģistrā. Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Imants Balodis vērtē, ka tas „Straupes” produkcijai dod plašāku atpazīstamību:

„Līdz ar to mēs būsim vairāk pazīstami ne tikai savā valstī, bet arī tiem tūristiem, kas ierodas Latvijā no citurienes. Tas būs tāds produkts, ko tiešām parādīt, ka tas ir mūsu nacionāls produkts, un varbūt daudz šī siera aizceļos arī uz citām valstīm.”

Bet kā tad tagad būt ar mājražotāju gatavoto Jāņu sieru? Vanda Davidanova uzsver -sev gatavot to var, bet tirgot gan nē:

„Jo, ja ieraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests…, kas to zina, dabūs sodu tie cilvēki, un jāielāgo, ka

[citiem ražotājiem] nedrīkst būt "Jāņu siers", drīkst būt ķimeņu siers, Līgo siers, siers ar ķimenēm, ugunskura siers, kāds nu vien ienāk prātā, bet ne "Jāņu siers".”

Ja tiešām ir vēlme gatavot Jāņu sieru, tad, kā norāda Vanda Davidanova, nevienam nav liegts pievienoties šiem pieciem jau esošajiem Jāņu siera ražotājiem:

„Bet viņas negrib pievienoties, jo tad viņām tas siers ir jāražo no biezpiena, bet visi no biezpiena negrib ražot, grib ātrāk! Uzkarsē pienu līdz 90 grādiem, ielej citronskābi vai etiķi, vai skābas suliņas, kas pienu dažu sekunžu laikā sarecina, un Jāņu siers ir gatavs. Bet tas jau nav pēc senās receptes ražots!”

Šobrīd Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistros vēl no Latvijas ir salināta rudzu rupjmaize, sklandrausis, Carnikavas nēģi, pelēkie zirņi un savu atzinumu gaida arī Rucavas baltais sviests.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti