Valmierā demonstrē Gaujas ūdens līmeņa mērīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kā  pavasarī uzvedīsies upes un vai gaidāmi plūdi? - to pēta un mērījumus apkopo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti. Lai veiktu šos mērījumus, pie upēm, ezeriem un arī jūras ir vairāk nekā 70 hidrostacijas, viena no modernākajām ir Gaujas krastā Valmieras centrā, blakus Vidzemes Augstskolas ēkai. Marta izskaņā ar hidrologu darbu varēja iepazīties augstskolas studenti un ikviens interesents. Šo iespēju, lai skaidrotu, kādas varētu būt šī pavasara plūdu prognozes, izmantoja arī Latvijas Radio.

"Man ir prieks, ka šī slavenā, baltā būdiņa beidzot atklās savu noslēpumus un mēs uzzināsim, kas tajā iekšā un ko tur dara," uzrunājot Gaujas krastā atnākušos studentus un valmieriešus, stāsta Vidzemes Augstskolas pasniedzēja Iveta Druva-Druvaskalne, piebilstot, ka, skatoties pa augstskolas logu, ne reizi vien ir redzēts, ka Gaujā notiek kaut kāda visai interesanta darbība, tādēļ arī nolemts uzzināt, ko vairāk par šiem pētījumiem.

"Mēs mēģināsim dažādas metodes parādīt, kā var izmērīt caurplūdumu, drošākas, mazāk drošas, tehniski labākas metodes, iegūstot datus tepat uz lauka, par caurplūdumu, par dziļumu, regulāri vidēji reizi mēnesi tas katrā mūsu stacijā ir," skaidro pasniedzēja Druva-Druvaskalne.

LVĢMC lauku darbu nodaļas vadītājs Mārcis Tīrums kopā ar kolēģiem nodemonstrē, kā notiek Gaujas ūdeņu caurplūduma un arī dziļuma mērījumi.

Pāri upei uz otru krastu stiepjas trose, kurai pievieno nelielu, zemūdenei līdzīgu ierīci, kuru iegremdē ūdenī.

"Valmieras stacija ir viena no modernākajām Latvijā šobrīd, tāda ir tikai viena; elektriskā vinča, kas ir vācu ražojuma, ļoti kvalitatīva, lielākā daļā mums stāv vēl no Padomju Savienības laikiem stacijas, tīri mehāniskas, bez elektrības, fiziski ar roku kustināmas," klāsta Mārcis Tīrums.

Ik mēnesi Gaujā  mērījumus veic hidrologs Jānis Vaišļa, un šie dati pirmkārt nepieciešami, lai varētu prognozēt būs vai nebūs plūdi: "Man liekas, ka šopavasar jau vairāk nebūs, viss kas bija, jau izgāja janvāra beigās, februārī.

Ledus jau izgājis visās upēs un nekādu plūdu šogad nebija.

Šogad plūdu, izskatās, ka vairs nebūs, tas sniegs pa drusciņai jau ir nokusis, un arī nokrišņi nav lieli, šogad pavasaris ir tāds lēns un mierīgs, lēnām nokūst, nav tā, ka tie plusi ir strauji parādījušies. Gan jau vēl kaut kādas līmeņa svārstības būs uz augšu, bet tas ļoti minimāli, pagaidām tā izskatās."

Bet nemaz ne tik sen - 2010. un arī 2013.gadā - Gauja pavasarī no krastiem izkāpa, draudīgi tuvojoties arī krastā esošajai Vidzemes Augstskolas ēkai, atceras pasniedzēja Iveta Druva-Druvaskalne: "2010. un 2013.gads bija, un mums bija trauksmes signāli, mums bija no bibliotēkas, no pirmā stāva kaut kas jau evakuēts uz otro stāvu, auditorijās datori bija jau pacelti uz galdiem, jau bija kaujas gatavība. Un tur pietrūka kaut kādu dažu centimetru, ka varēja applūst."

Daba var izspēlēt ne vienu vien negaidītu situāciju - tā aizvadītajā rudenī savukārt ūdens līmenis nokritās gan upēs, gan arī ezeros. "Pazemes ūdens līmenis nokritās, akās ūdens pazuda, vienkārši ļoti ilgu periodu nebija nokrišņu. Kaut kas tuvojas klimata pārmaiņām, mainībai, kļūst šīs sezonas vai nu sausākas, vai slapjākas, nav mums klasiskas ziemas, klasiskas vasaras un rudens, plūdi mums ir janvārī jau regulāri, nevis novembrī vai martā, ir mainījušās tās sezonas vairāk."

Mērījumu veikšanas demonstrējums, kad pa trosi Gaujas ūdenī slīd koši dzeltenā mērierīce, nezinātājam ir visai intriģējošs, tādēļ, kā vērtē tūrisma nozares pasniedzēja Iveta Druva-Druvaskalne, tas varēt būt arī viens no tūrisma objektiem: "Tas, manuprāt, ir unikāls objekts, Gauja mums ir arī kā logo visos simbolos iekšā un tā tālāk, tad kāpēc gan šādu hidrometeoposteni neparādīt cilvēkiem. Un arī  plūdu vēsturi stāstīt, tā kā Valmierā bieži notiek plūdi, tas viss piederas ļoti labi."

Protams, upju  caurteces un ūdens līmeņa mērījumu dati noder arī ūdenstūristiem, un ikviens interesents ar tiem var iepazīties mājaslapā „Meteo.lv”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti