Šī interese viņam radusies jau bērnībā. Zināšanas ornitoloģijā iegūtas pašmācības ceļā, pētot grāmatas un vācot informāciju internetā. Jānis Šatrovskis ir arī ziemeļblāzmu mednieks, viņa fiksēto ziemeļblāzmu video un foto pieejami gan internetā, gan arī bijuši redzami televīzijā.
Latvijas Radio ar Jāni Šatrovski tiekas agrā rīta stundā, bet izrādās, viņš līdz tam jau paguvis aizbraukt līdz Burtnieka ezera pļavām, jo tagad dabā katra diena nesot kaut ko jaunu.
"Teikšu, šogad nedaudz nokavēju. Diezgan ātri atlidoja. Labi, nav vēl tas maksimums, bet liela daļa putnu jau ir atpakaļ. Un tā tas pavasaris sākas. Sagaidu tās īstās dienas, eju uz tām savām zināmajām vietām pie Burtnieku ezera un skatos, kur kas notiek (..)," stāsta fotogrāfs.
Viņš labākos foto mirkļus "ķer" arī slēpņos. Viens no labākajiem uztaisīts no vecas jahtas "Optimists".
"[Tā ir kā] maza, maza tupele ar maskējošo sietu pārvilkta pāri," stāstīja Šatrovskis, norādot, ka īpaši slēpņus vizuāli nevajag mainīt, jo putni to pamana un tur vairs nelido.
"Daudzi putni māk arī skaitīt – ja redz, ka slēpnī ieiet divi cilvēki, bet iznāk viens, tad zina, ka viens tur vēl ir palicis iekšā un klāt nenāk," stāstīja fotogrāfs.
To, ka šopavasar vēl nav nācies sastapt daudz gājputnu, kas atgriezušies, vai pārlidotāju, Jānis Šatrovskis skaidro gan ar šo pavasari, gan arī ar to, ka sava ietekme ir cilvēku darbībai.
Pēdējo desmit gadu laikā Burtnieka ezera pļavu apkaimi mēģina sakārtot, tostarp tiek laboti ceļi. Taču tā dēļ ir arī lielāka transporta plūsma.
"Neskatoties uz to, ka diezgan daudz apkārt meži ir pazāģēti, šogad janvārī pirmo reizi redzēju 25 rubeņus vienuviet. Kokā sēdēja.
Pirms tam iepriekšējos gadus desmit [redzēju] ne vairāk kā trīs rubeņi vienlaicīgi," atzina fotogrāfs.
Ejot dabā, Jānim Šatrovskim līdzi ir arī fotoaparāts un fiksēti tiek ne jau tikai gājputni, arī citas norises un procesi dabā. Kā kurioza situācija no savām dabas ekspedīcijām Jānim Šatrovskim spilgtā atmiņā ir satikšanās mežā ar stirnu buku, kas sākumā nemanīja fotogrāfu, bet, kad ieraudzīja, nenobijās un pat nāca tuvāk.
"Viņš nāca arvien klāt, sit ar kājām pret zemi, rej uz mani. Un arvien tuvāk un tuvāk. Un beigās jau sāka nedaudz bail palikt, jo ragi tomēr ir (..). Viņš tā lēnām apmeta slaidu loku, bet nepadevās. Nebija tā, ka pēkšņi aizbēga. Viņš tā lēnām pagriezās un aizgāja projām," klāstīja fotogrāfs.
Jautāts, ko dod šī aizraušanās, Jānis Šatrovskis atzīst – tā ir bagātība, ko daudzi varbūt arī neizprot.
"Tā ir savas pasaules apzināšana, vērošana - ka nav tikai māja, mašīna, darbs. Ka ir arī kaut kas cits, savādāks, ko daudzi cilvēki pat neievēro.
Es varu atļauties visu dienu kādu nedēļu nosēdēt ezera malā un skatīties, kas notiek apkārt. Tas piedzīvotais nav aprakstāms. Un es jūtos bagāts ar to, ka es to esmu redzējis, piedzīvojis. Ja vēl esmu to nofotografējis, tad ir vēl jo labāk," atzīst fotogrāfs.
Jānis Šatrovskis ir arī ziemeļblāzmu mednieks, arī šajā ziņā viņam jau ir savas zināmās vietas pie Burtnieka ezera, kur šo dabas krāsu spēli var novērot vislabāk, bet tagad līdz aprīļa vidum – putnu vērošana.
