Izrādes „Razpļujeva sapņi” galveno varoni Razpļujevu režisors Viesturs Meikšāns salīdzina ar vienu no Gogoļa spilgtākajiem tēliem: “Viņam ir saknes vienā no populārākajiem krievu tēliem, kas ir Hļestakovs no Gogoļa revidenta. Laikam būtiskākais ir tas, ka šis cilvēks izjauc jebkādas kārtības, normas, robežas sabiedrībā un vispār vidē, kur viņš uzturas.”
Valmieras teātrī, piesakot šo izrādi, Razpļujevu raksturo, kā cilvēku, kurš ir godīgs savos melos un sirsnīgs savā liekulībā.
Razpļujeva sapņus un fantāzijas uz skatuves izdzīvo aktieris Mārtiņš Meijers. “Katrai tautai, katrai kultūrai ir viens tāds muļķītis, viens tāds fantazētājs, viņš, kā saka, cilvēks ar tīru dvēseli tiecas uz labāku dzīvi, un tad, kad tā labākā dzīve viņam it kā tiek, tad ne viņš, bet pati tā sistēma viņu piespiež uzvesties neadekvāti, vai tieši ticība sistēmai, ticība naudai. Un visi, kas tic naudai, ļoti labi var saprast, kā tad Razpļujevs jūtas, ko tik cilvēks nav gatavs izdarīt naudas dēļ,” stāsta aktieris.
Viesturs Meikšāns vienā izrādē apvienojis divas krievu rakstnieka Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugas „Tarelkina nāve” un „Krečinska kāzas”.
Savukārt pēc krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja stāsta „Kreicera sonāte” motīviem tapusi otra šī vakara pirmizrāde „Kāpēc es nogalināju sievu”. Šajā izrādē režijā debitē aktieris Krišjānis Salmiņš: “Dzīvē galvenais ir mīlestība un, ja nav mīlestības, tad notiek tādas lietas, kuras nākas nožēlot ne tikai pašam varonim, bet arī sabiedrībai kā tādai. Vēl viena lieta, kas likās man svarīga, - man ir aizdomas, ja sabiedrība nekratītu ar pirkstu, tad visi staigātu apkārt svilpodami – gan zagļi, gan slepkavas, gan krāpnieki.”
Valmieras teātra sezona beigsies īsi pirms Līgo svētkiem, bet arī vasarā teātris sola tikšanos ar skatītājiem – Valmieras vasaras teātra festivālā. Savā ziņā tas ir turpinājums jau esošajam Rūdolfa Blaumaņa festivālam, paturot Blaumaņa un viņa laikabiedru devumu kā vadlīniju.
Bet, kā stāsta festivāla direktors Reinis Suhanovs, šoreiz festivāla norises vieta nebūs teātra skatuve, bet pilsētvide: “Teātra skatuves mums pa pilsētu ir septiņas, tas ir ārpus Valmieras, Valmiermuižā, laidarā, tad ir Sajūtu takā dabas teātris, ir vecajā mazbānīša depo Depo kamerteātris, tad Vecpilsētā ir starpkultūru kamerteātris, kurā ir viesizrāde no Igaunijas „Jūlijas jaunkundze”.”
Festivāla norises tātad būs dažādās pilsētas vietās, nezaudējot arī vasaras klātbūtni. “Teātris vasarā var atļauties veidot izrādes, kas ir krietni netradicionālākas, respektīvi, šajā iestudējumā viņi no tās dabas arī var daudz ko paņemt, no tās vasaras. Aktieriem tā ir ļoti liela radoša pote, spēlēt ārpus ierastās telpas, un, protams, ļoti liela cerība, ka arī skatītājiem tā ir kaut kāda jauna pieredze,” skaidro festivāla direktors.
Pilsētvidē, kā stāsta Reinis Suhanovs, dažādām skatuvēm top iestudējumi, kas būs skatāmi tikai šajā festivālā. Un viens no festivāla mērķiem ir arī akcentēt to, ka brīvdabas izrādes var būt ne tikai mums ierastie mūzikli un komēdijas. “Tas būtu tas, ko mēs gribētu nest vai lauzt, ka arī vasarā ārā, perifērijā, pļavās var būt klasiskā kultūra,” norāda Suhanovs.
Valmieras vasaras teātra festivāls norisināsies no 5. līdz 7.augustam.
