Valmieras Viestura vidusskolā, kas iesaistījusies arī projektā „Ēdam atbildīgi!”, akcents likts uzveselīgas pārtikas izvēli, un par šo tēmu dažas aktivitātes skolā norit ne jau tikai Rīcības dienu ietvaros.
Vienā no klasēm uzdevums ir ar aizsietām acīm atminēt pārtikas produktus pēc garšas. Nevar teikt, ka atminēšana skolniekiem sagādātu grūtības, taču izrādās - gandrīz neviens nevar atminēt puravu.
Nākošais uzdevums atpazīt zāļu tējas - gan to drogas, gan arī pēc garšas. Vai nu tiek teikta taisnība, vai nē, bet lielākoties visi degustētāji stāsta, ka zāļu tējas zina un arī mājās lieto.
''Lietojam daudz, jā. - Kādas tad tu zini tējas? - Daudzas, liepziedus, no šitām dažas nezināju. - Man māja ir pilna ar tējām, vecmamma tikai tējas audzē. - Jā, man arī vecmamma tikai tējas, tējas, visas tās ārstnieciskās, pelašķi un citas.''
Vēl uzdevumos ir salikt pārtikas piramīdu, noteikt pēc produktu marķējuma, kādas vielas un cik kaloriju ir tajā. Ķīmijas skolotāja Sarmīte Allika, kura vada šo produktu izvērtēšanu pēc marķējuma, atzīst, ka tā gluži nav, ka bērni būtu nezinoši par to, kas ir veselīgs:
''Ļoti labi viņi zina, ka cukurs ir kaitīgs, ļoti labi viņi zina par sāli, ka to vajadzētu mazāk, un viņi zina par enerģētisko vērtību, ka arī tur jāskatās, lai nepieņemtos svarā, tas viņiem ir ļoti svarīgi. Patiesībā viņi ļoti daudz zina, kas ir veselīgs, kas nav. Un šeit arī, ja mēs parunājam, tad daudzi ir, kas domā par veģetāro uzturu, viņiem ir ļoti svarīgi, ko ēst, bet tajā pašā laikā ir vēl daudz bērnu, kuriem vienalga, kuri nesajūt tā neveselīgā uztura ietekmi uz sevi, viņiem liekas, ai, nu tā tante tur parunāja, ja viņa grib, lai parunā, bet ir daži, kuriem iesēžas, kuri aizdomājas un cenšas to pārnest uz savu ikdienu.''
Pamatā visas šīs
aktivitātes vada paši skolēni, ekoskolas aktīvisti. Skolā vērtē - tas, ka paši vienaudži ir tie, kas māca, kas tad ir veselīga pārtika, varbūt pat liek vairāk aizdomāties.
Par to, kā tas notiek stāsta ekoskolas padomes locekle Elvita Elksne:
''Piemēram, ikdienā izglītojam viņus, lai viņi saprastu, ka čipši un kola nav tas veselīgākais, varbūt tas ir gardākais, bet tas noteikti nepalīdz ne augšanas procesā, ne visā pārējā. - Kā var izglītot vienaudzis vienaudzi? Vairāk gan mazākos, jo vienaudži domā, ka viņi paši ir gudri.''
''Palielinās to cilvēku skaits, kas skatās , ko viņi ēd. - Kur tā informācija nāk? - Internets! Mūsdienās gūglē visu var atrast, tikai ir jāgrib atrast.'' - Tā vērtē astotklasniece Daniela, kurai ir savs skatījums, kā valstiskā līmenī vajadzētu pievērst uzmanību neveselīgai pārtikai:
''Manuprāt, jauniešus varētu motivēt tieši tas, ja viņiem varētu parādīt, kas notiek ar to ķermeni iekšēji, ja viņš uzturā uzņem tik daudz tās neveselīgās vielas un kā ķermenis darbojas iekšēji, tāpat, kā mums tas tiek parādīts ar cigaretēm, kā cigaretes ietekmē, tad vajadzētu tāpat parādīt, kā tā neveselīgā pārtika ietekmē to mūsu iekšējo ķermeni.''
Runājot par skolā paveikto, tad te paši audzēkņi, kā stāsta dabaszinību skolotāja Sarmīte Balode, izveidojuši arī savs atbildīgas ēšanas kodeksu:
''Šo kodeksu, ko mēs sastādījām, jā, tos punktus viņi iesniedza, un tas ir tāds darba variants, tātad ēst vietējo, ēst sezonālo. Un patiesībā mūsu ēdnīcā un kafejnīcā visi ēdieni ir atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem; pirms tam jau bija kola izņemta un čipši, skolas bulciņas arī speciāli tiek ceptas priekš mums.''
Skolas pedagogi domā, ka visas šīs aktivitātes dod rezultātu, protams, nevar jau gaidīt, ka situācija ar ēšanas paradumiem mainīsies uzreiz, un attieksme pamazām mainās.
Katrā ziņā šādas aktivitātes, kurās iesaistās paši skolnieki - meklē informāciju par pārtiku, to skaidro vienaudžiem un, iespējams, arī saviem vecākiem, ir daudz iedarbīgākas ēšanas paradumu maiņā nekā, piemēram, bulciņu aizliegums.
