Ārpus Rīgas

Daugavpilī daudzdzīvokļu namu sētnieki uzkops arī kāpņu telpas

Ārpus Rīgas

Kurzemes piekrastē atjaunos virkni autoceļu; šoferi neapmierināti ar remontu gausumu

Svēteļu ligzdas - gan dabas rota, gan apdraudējums

Svēteļu ligzdas - gan dabas rota, gan apdraudējums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijā ligzdo ap 4% no pasaules balto stārķu populācijas. Latvijā un Eiropā baltais stārķis ir aizsargājama suga. Nenoliedzami, ka balto stārķu atlidošana ir viens no pavasara vēstnešiem, un šopavasar jau pirms kāda laika tie atkal ir atgriezušies savās ligzdās – uz stabu galiem, māju jumtiem, ūdenstorņiem. Bet ko darīt, ja svēteļu ģimene savu mājvietu cenšas iekārtot tur, kur tā var traucēt cilvēkam vai pat radīt apdraudējumu, piemēram, uz skursteņiem, elektrības līnijām?

Latvijā lielākā un Eiropā vistālāk uz ziemeļiem esošā balto stārķu kolonija izvietojusies lapegļu alejā Valmieras-Mazsalacas šosejas malā, taču lielākoties citi cilts brāļi iecienījuši cilvēka mītnes vietu tuvumā. Kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktore Gita Strode, tad pati iecienītākā vieta ir elektrības stabi:

''Mūsdienās ar baltajiem stārķiem ir tā, ka viņi vairāk vai mazāk izvēlas cilvēku apdzīvotas vietas, kur šīs te ligzdas būvēt. 2015. gada dati liecina, ka bija jau tuvu 10 tūkstošiem stārķu ligzdu uz elektrības stabiem.''

Akciju sabiedrības „Sadales tīkli” vides pārvaldnieks Artis Kubliņš apliecina, ka šo ligzdu skaits uz elektrības stabiem pieaug, bet tas, ka stārķi iecienījuši elektrolīnijas, protams, rada arī problēmas:

''Katru gadu šis ligzdu skaits uz stabiem nāk klāt, ir gads, kad nāk klāt 1000, ir, kad nāk 600 ligzdas. Ir šīs 0,4 kilovoltu līnijas, kur mēs viņiem ļaujam izvēlēties un veidot šo ligzdu, bet ir 20 kilovoltu līnija, kur mēs neļaujam.''

Protams, stārķu mājvietas un dzīve uz elektrolīnijām pirmkārt jau apdraud pašus putnus un rada arī elektrības bojājumus, tādēļ laikā, kad stārķiem nav ligzdošanas periods - no 1.septembra līdz 1.aprīlim - ir ligzdas, kas tiek noņemtas.

''Ja klients ir pieteicis, ka ir bojājums vai ir trūkuši vadi un mēs nevaram atjaunot [elektrības] piegādi, tad mums ir jāņem tā ligzda nost. Vai nu gadu gaitā šī ligzda ir izveidojusies tik liela un sašķiebusies, ka arī viņa ir bīstama, tad arī ņemam nost. Un trešais ir - ja mums ir paredzēti rekonstrukcijas darbi un šis stabs ir jau nokalpojis,'' stāsta Kubliņš.

Bet ne vienmēr jau ligzda tiek noņemta neatgriezeniski. Artis Kubliņš rāda ligzdas metāla pamatni, kuru novieto virs staba, lai tā paceltos augstāk virs elektrības līnijām:

''Pagājušajā gadā, ja nemaldos, mēs uzlikām 460 pamatus. Tas veidojums ir, ka viņš var veidot [ligzdu], likt savus zarus, mums atkal ir tas labums, ka tad ligzda paceļas augstāk no šiem elektrības vadiem.''

Tomēr ir arī daudz citu situāciju, kad iedzīvotājiem nākas domāt, kā sadzīvot ar stārķu ģimeni, kura, piemēram, spītīgi ik gadu ligzdu vij uz skursteņa. Šajā un līdzīgās situācijās, kā stāsta Gita Strode, ir jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, jo ligzdas noņemšanai jāsaņem atļauja.

''Ir situācijas, kad mēs pieļaujam izņēmumus un ļaujam ligzdu noņemt. Kā piemēru varu minēt, kad stārķis sadomā būvēt ligzdu uz skursteņa - nu tas ir riskanti gan cilvēkam, gan stārķim, var ugunsbīstamība rasties no tā, ka ligzda ir uzbūvēta skursteņa galā. Tad ir iespējams Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikt šādu nepieciešamību ligzdu noņemt, un mēs izsniedzam nepieciešamās atļaujas. Un, ja jūs patvaļīgi noņemat šādu ligzdu, par to var piemērot sodu,'' skaidro Strode.

Protams, ligzdas vietu mainīt vajadzētu laikā, kad putniem nenotiek perēšana un nav mazuļu, bet ir bijuši gadījumi, kad risinājumu nākas meklēt arī tad.

''Tajā gadījumā mēs rīkojamies tā, ka mazos stārķēnus vai olas, vai visu ligzdu ar olām un stārķēniem mēģina pārnest uz blakus stabu, mums ir bijuši arī tādi gadījumi, ka uzstāda blakus pamatni… - Stārķu mamma tur atgriežas? - Ir bijis, ka atgriežas, bieži nav bijis, bet ir tādi gadījumi praksē, bet visbiežāk šos te stārķēnus vai olas nogādājam uz zooloģisko dārzu, un tad speciālisti mēģina izaudzēt un atlaist savvaļā,'' stāsta Strode.

Runājot par balto stārķu populāciju Latvijā, Gita Strode uzsver - to skaits Latvijā ir stabils un ar tiem ir maksimālais vides piesātinājums:

''Balto stārķu populācija ir sasniegusi savu maksimālo piesātinājumu, vairāk nekļūst, stāv šis te skaits stabils. Principā viņiem jau vairāk nav, kur pieaugt, jo barības bāze viņiem visiem ir nepieciešama un ligzdas visiem ir nepieciešamas. Un stārķi regulē paši savu populāciju.''

Latvijā ik gadu ligzdo ap 10 tūkstošiem balto stārķu pāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti