Svētki jāsvin videi draudzīgāk
Nemaz jau tik tālu vairs nav vasara, kad notiks dažādi brīvdabas pasākumi. Valmierā lielākie no tiem ir pilsētas svētki, kas norit vairākas dienas, ar dažādām aktivitātēm, plašiem koncertiem. Tiek lēsts, ka tos apmeklē ap 50 tūkstošiem cilvēku no Valmieras un kaimiņu novadiem, tādēļ arī atkritumu daudzums ir visai liels. Tas tad arī lika meklēt risinājumu, stāsta Valmieras novada Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Līga Bieziņa.
"Svētku svinēšana ir laba, vajadzīga lieta, bet tā ir joma, kurā mēs ļoti daudz ko varam darīt, lai uzlabotu to, kā mēs svinam. Lai tas kļūtu videi draudzīgāk un mēs atstātu mazāku ietekmi uz vidi," viņa piebilst.
Piemēram, pērn pilsētas svētkos tika savākti vairāk nekā 68 kubikmetri atkritumu, lielākoties – vienreizlietojamās glāzes un trauki.
"Raugāmies arī, kas notiek apkārt – citās pašvaldībās, kas notiek Eiropā, kādas iniciatīvas ir tepat kaimiņvalstī Igaunijā. Latvijā ir Cēsu pašvaldības pieredze, sarunu festivāls "Lampa", arī Rīgas pašvaldībā ir jau labas iniciatīvas ceļā uz to, kā samazināt svētkos radītos atkritumus, proti, trauku depozītsistēmas ieviešana.
Arī Valmieras novada pašvaldībā saprotam, ka ir pienācis brīdis, kad ķerties vērsim pie ragiem," norāda Bieziņa.
Iemaksāt depozītu naudu un to atgūt – tas ir vienkārši
Bet ko tad nozīmē depozītsistēma šādos brīvdabas pasākumos? Šajā jomā pieredze ir jau uzņēmumam "Patapa", par kura pieredzi stāsta līdzīpašniece Ginta Avena:
"Tas ir pavisam vienkārši – tāpat kā tagad, kad mēs pērkam dzērienus veikalā, mēs piemaksājam mazliet par taru. Arī svētkos, kad dzēriens tiek ieliets traukos, būs nepieciešams iemaksāt depozīta naudu, kad pirksiet dzērienu. Un tad, kad esat nolēmuši doties mājās, glāze ir jāaiznes uz depozīta atgriešanas punktu, un iemaksātā nauda tiks atdota atpakaļ. Tik vienkārši."
"Depozītsistēmas būtība ir arī tā, ka pēc pasākuma visi trauki tiek savākti, izmazgāti, salikti glabāšanai un tad izmantoti atkal citos pasākumos," skaidroja Avena.
Viens no uzņēmumiem, kas jau arī ir gājis šajā virzienā, ir "Valmiermuižas alusdarītava", kur radītas atkārtoti lietojamas depozītglāzes brīvdabas pasākumiem, kas formā ir līdzīgas oriģinālajām Valmiermuižas glāzēm.
"Tā ir forša ideja uz nākotni, ka svētki ir ne tikai vakarā, bet arī no rīta – vide ir sakopta un nekur nemētājas plastmasas glāzes," teic uzņēmuma viesmīlības vadītājs Atis Everss un piebilst, ka depozītsistēma jau tiek pielietota, piemēram, Cēsīs sarunu festivālā "Lampa".
""Lampa", manuprāt, ir vislabākais piemērs, jo tur ierodas cilvēki, kuri jau ir gana izglītoti par šo tēmu. Šobrīd mēs tādos publiskos pasākumos, neskaitot "Lampu", ar savām glāzēm neesam bijuši, bet ir bijuši ļoti daudzi korporatīvi pasākumi, kur uzņēmumi mūs uzaicina ciemos un tad arī viņi ir priecīgi, ka nekur nemētājas pēc tam plastmasas glāzes," stāsta Everss.
Ja vien tas nav papildu slogs uzņēmējiem
Bet ne tik optimistisks par šīs sistēmas ieviešanu ir uzņēmuma "Beverīnas dzērieni" pārstāvis Jānis Kivilands. Viņš nenoliedz, ka ir jādomā, kā svētkos samazināt atkritumu daudzumu, bet līdzšinējā pieredze mazajiem uzņēmējiem nav pozitīva.
"Pagājušo gadu mums bija viens pasākums – Cēsu pilsētas svētki, kur šī depozītsistēma bija ieviesta un diemžēl tā radīja tādus apgrūtinājumus, kas bija pietiekoši lieli, lai mēs tajā pasākumā nepiedalītos," atzina Kivilands un paskaidroja: "Depozītsistēmas ietvaros no mazā ražotāja, kurš tirgo arī pats savu produkciju, tiek prasīts kases automāts, kuru mēs, kā savas produkcijas tirgotāji, drīkstam arī nelietot. Tas ir papildus administratīvs process.
Arī glāžu atpakaļpieņemšana mazajiem uzņēmējiem var būt problemātiska.
"Ja mums uzliks par pienākumu vēl ne tikai tirgot, bet arī savākt, pieņemt pie sevis [glāzes] un tās kaut kur kaktā mazā teltī ir jākrāj pie sevis un pēc tam jānes nodot, tas mums ir papildus slogs.
Būtu ērti, ja jebkādi šie papildus administratīvie slogi jeb papildus funkcijas uzņemtos pasākuma organizētājs. Ja mūs no šādām darbībām atbrīvo, tad nekādu problēmu nav," atzīst Kivilands.
Solis nākotnē – nododamās dakšas un šķīvji
Šobrīd jau ir pašvaldības, kuru saistošie noteikumi paredz, ka ir aizliegts ielu tirdzniecībā pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana. Avena norāda – Igaunijas pieredze šajā ziņā ir vēl plašāka.
"Igauņiem depozītā ir iespējams dabūt arī dakšas, ne tikai šķīvjus un glāzes. Tas ir solis nākotnē. Ir jāsāk ar mazumiņu – var sākt ar glāzēm, kafijas krūzītēm," noteic Avena.
Un sākt ar šo pirmo soli gatavojas Valmierā.
"Plastmasa, glāzes ir tā daļa, kas slikti pārstrādājas vai praktiski nepārstrādājas, līdz ar to glāžu depozītsistēma ir tā, uz kuru mēs raugāmies jau tieši šajos svētkos," apliecina Bieziņa.
Jāpiebilst, ka šie pilsētas svētki, kas Valmierā būs jūlijā, tiks veltīti izcilā soļotāja, valmierieša Jāņa Daliņa 120. dzimšanas dienai, un tajos piedalīsies vairākas Latvijā ļoti populāras grupas. Tātad atkal pulcēs lielu apmeklētāju skaitu.
