Valmieras novadā situācija nav atšķirīga no tās, kāda tā ir arī citās pašvaldībās, vērtēja novada bāriņtiesas priekšsēdētājs Andris Alpeus. Jaunu audžuģimeņu trūkst, bet bērnu skaits, kam tās būtu vajadzīgas, nemazinās.
"Visā valstī šobrīd ir kritiska situācija ar audžuģimeņu pieejamību, jo audžuģimenes, protams, ir, bet viņu ir par maz. Mums [Valmieras novadā] audžuģimenes statuss ir piešķirts šobrīd 44 ģimenēm, pagājušogad šis skaits mums bija lielāks – tās bija 50 audžuģimenes, šogad šis skaits mums ir samazinājies," norādīja Alpeus.
Kā liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas dati, pērn Latvijā bija 709 ģimenes ar audžuģimenes statusu. 2022. gadā tādu bija 752, 2021. gadā – 795.
Lūgumi atrast audžuģimeni teju katru dienu
Audžuģimeņu piesaiste ir viens no atbalsta centra "Airi vecākiem" darbības virzieniem, bet, kā sacīja centra vadītāja Sanita Strazdiņa, ir ļoti grūti atrast ģimenes, kas būtu gatavas uzņemties rūpes par bērniem, kuriem savā ģimenē diemžēl ir nelabvēlīgi apstākļi.
"Mūsu atbalsta centrs gandrīz katru dienu saņem informāciju no bāriņtiesām ar lūgumu kādam bērnam atrast audžuģimeni.
Tie nav oficiālie dati, bet pagājušajā gadā mūsu centrs saņēma šādas vēstules vairāk nekā par 400 bērniem, bet mūsu centrs pagājušajā gadā varēja nodrošināt [audžuģimeni] tikai 55 bērniem, bet mēs neesam vienīgais atbalsta centrs," norādīja Strazdiņa.
Iemesli, kāpēc esošās audžuģimenes atsakās uzņemt jaunus bērnus vai kāpēc neveidojas jaunas audžuģimenes, ir ļoti dažādi. "Droši vien, ka visa mūsu situācija, kādā mēs šobrīd esam, sociāli ekonomiskā un politiskā situācija," pieļāva Strazdiņa.
Tikmēr Alpeus vērtēja, ka arī finansiālā situācija nereti ir šķērslis ģimenei kļūt par audžuģimeni: "Protams, ka jebkurš normāli domājošs cilvēks, lemjot pieņemt audzināšanai savā ģimenē svešu bērnu, sāk domāt arī, cik tas man izmaksās materiāli un vai es to varu šobrīd finansiāli atļauties." Alpeus pauda, ka, viņaprāt, finansiālais atbalsts audžuģimenēm šobrīd ir pietiekams.
Audžuģimenes saņem atbalstu gan no valsts, gan pašvaldībām. Atbalsta apmērs katrā pašvaldībā atšķiras –
ir pašvaldības, kuras par bērna uzturēšanos audžuģimenē maksā 600–700 eiro, kamēr valsts noteiktais minimums ir 250 eiro. Ir arī daļa pašvaldību, kuras pieturas pie minimālās summas.
Centrs palīdz risināt uzvedības un veselības traucējumus
Viens no iemesliem, kāpēc bērni nonāk audžuģimenēs, ir sociāli nelabvēlīgā vidē augušo bērnu uzvedības vai veselības traucējumi, kas arī mēdz būt pārbaudījums un papildu rūpes audžuģimenei. Te gan atbalsta centra "Airi vecākiem" vadītāja Strazdiņa iedrošināja, ka audžuģimenes šajās situācijās nebūs vienas, jo centrs palīdz risināt šīs problēmas.
"Tās ir gan psihologu konsultācijas, gan psihoterapijas, gan mūzikas un mākslas terapijas. Tāpat arī mēs nereti konstatējam, ka bērniem ir kādi attīstības traucējumi vai kavēta attīstība kādā no jomām. Tad arī šajos gadījumos mēs varam atrast attiecīgus speciālistus," skaidroja Strazdiņa.
Strazdiņa arī vērtēja, ka šobrīd nozīmīgi būtu uzrunāt sabiedrību, jo varbūt tādējādi izdosies atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi uzņemties šīs rūpes:
"2018. gadā, kad izveidojās ārpusģimenes atbalsta centri Latvijā, bija tāda plaša kampaņa, kas cilvēkus aicināja kļūt par audžuģimenēm. Šobrīd tāda kampaņa nav bijusi, varbūt līdz ar to arī šobrīd ir tāds noplakums.
Cilvēkiem, kuri jūt sevī aicinājumu un spējas dot mīlestību, gādību un rūpes kādam bērnam, kuram tas ir nepieciešams, būtu vērts par to padomāt."
Aprīļa otrajā pusē atbalsta centrs "Airi vecākiem" organizē mācības topošajām audžuģimenēm un adoptētājiem. Šobrīd pieteikušies ir tikai 6 pretendenti, bet, kā informēja atbalsta centrā, lai notiktu mācības, vajadzīgas vismaz 12–13 audžuģimenes vai adoptētāji, tāpēc vēl tiek gaidīti pieteikumi.
