Šoreiz tikšanās iemesls ar dārznieci Gunu Rukšāni ir viņas humorstāstu grāmata "Tas nav nopietni", kurai Cēsu bibliotēkā pavisam nesen bija atvēršanas svētki. Guna Rukšāne grāmatu rakstīšanas jomā nav iesācēja, pirms 18 gadiem tapa grāmata par viņas dzīvesbiedru, selekcionāru Jāni Rukšānu, tad sekoja četras dārzam un puķēm veltītas grāmatas, bet izrādās – tapušas arī divas humorstāstu grāmatas.
"Pirmā ir "Pasmaidīsim!", kā var redzēt, šeit uz vāka ir visa mana ģimene, es un Jānis un meitas, mazmeitas un mazdēls, tā kā man par Jāni ir daudz humoristisku stāstu, es domāju, uzrakstīšu, šīnī grāmatā ir par sevi ar," Guna stāsta, ka ikdienā nēsā līdzi blociņu, jo, kas zina, kurā brīdī dzirdēs, kādu interesantu stāstu. To, ka stāsti tik tiešām ir "iz dzīves" liecina arī tas, ka to varoņi tiek minēti ar vārdiem, uzvārdiem, uzsver autore: "Viss ir saukts vārdos, es jau arī brīdināju, ja negrib, tad nē, bet cilvēki kaut kā neprotestē, ka viņus sauc vārdos, īstenībā jau, ja es atstāstu kādu notikumu un man ir vārdi, uzvārdi, robeža jau ir šaura, cilvēks var apvainoties, ir kaut kādos pētījumos teikts, ka 10% cilvēki nesaprot humoru, bet man ļoti patīk anekdotes, un es varu stundu stāstīt, bet nu ļoti nopietni cilvēki sabiedrībā reti uzplaukst tādā humora dzirkstī, latvieši tiešām ir uz to, ka viņi ir šausmīgi nopietni."
Jocīgas situācijas, smieklīgus gadījumus jau piespēlē arī pati dzīve:
"1.vidusskolas skolotāju istabā atskan telefona zvans.
– Šeit no karakomisariāta, majors Runcis. Kas pie telefona?
– Skolotāja Pelīte.
– Beidziet ākstīties! Gan jau es noskaidrošu, kas te vēlas jokot! Kā jūs īsti sauc!
– Mani tiešām sauc skolotāja Pelīte, mans vārds ir Maiga. Maiga Pelīte."
"Bet nu man vislabāk patika stāsts, kas ir ilustrēts uz grāmata vāka, par to bulli kāzās, kurš apgāž tualeti, ar tur iekšā sēdošo," – sarunā iesaistās arī Gunas dzīvesbiedrs, selekcionārs Jānis Rukšāns. Izrādās, ka uz grāmatas vāka attēlotais bullis, kurš pakāpies uz nogāztas lauku sirdsmājiņas un arī ir kāda uzklausīta stāsta varonis: "Kāzās no rīta, cilvēks aiziet uz tualeti, nu kā jau laukos, būdiņā, kārtot savas lietas, bet turpat laukā ganās bullis, kuram pēkšņi kaut kas nepatīk tai būdiņā un viņš ieskrienas un liek ar ragiem pa to būdiņu. Būdiņa gāžās, un gāžas uz durvīm, cilvēks – ne viņš tiek ārā, ne viņš var kaut ko pasaukt. Tas tāds, man liekas, vissmieklīgākais stāsts."
"Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāzijas medmāsa pusdienlaikā vietējā veikalā bija nopirkusi saldētu skumbriju…" – Un atkal top stāsts, jo izrādījās, ka šī saldētā skumbrija skolas medmāsai noderēja aizsargājoties no zagļa. "Pēc četriem devās mājup, decembrī agri satumst, bet piepeši tumsā viņai priekšā iznirst tumšs jaunieša stāvs un sagrābj medmāsas somu, viņa atlaiž rokturi un ievēro, ka skumbrijas aste rēgojas ārā no somas, medmāsa ar labo roku izrauj saldēto skumbriju un gāž uzbrucējam pa galvu, viņš aiz pārsteiguma atlaiž somas rokturi un metas bēgt, bet medmāsa ir attapusies un sauc palīgā."
"Šīs abas joku grāmatas, tās ir labam garastāvoklim, tā ir tāda patīkama izklaide, kur cilvēks var redzēt – re, ne tikai ar mani tā gadās, izrādās arī citiem, arī tiem pazīstamajiem cilvēkiem ir ķibeles, neveiksmes, tā, kā tas ir ļoti perfekti uztverts," atzīmē Jānis Rukšāns.
Guna Rukšāne saka – šajā laikā, kad apkārt ir tik daudz negāciju, baiļu, trauksmes, ir vēl jo vairāk jāmēģina uz dzīvi paskatīties arī no humora puses: "Jā, es arī par to domāju, ka visi ir kaut kādu drausmu priekšnojautās, ir sabiezējis gaiss, kur grozies visi politiķi kaut ko nejauku sola un tad tu tiešām cilvēks sāc nu palikt smags, jā, latviešiem vispār tas ir iekšā. Es atceros, ka Ziedonim bija viena eseja par balerīnu, viņa lido viegli un neviens nenojauš, kāds apakšā ir šaušalīgs, smags treniņu darbs, mums visiem tā vajadzētu uz ārpusi smaidīt un nevienam nav jāzina, cik man ir bijis pirms stundas grūti. Vai tad man ir viegli, vai tad dārzniecei ir viegli? Bet man gribas labāk smaidīt, nekā grumbot pieri, nu jā, vakarā ir grūti, bet nu labāk pasmaidīt par visu."
Pavisam drīz iznāks vēl viena Gunas Rukšānes grāmata, šoreiz tā atkal būs veltīta dārzam, hostām, kuras viņas kolekcijā ir ap 200 šķirņu.
