Brīvprātīgie entuziasti
Matīšu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks Dzintars Robulis ne bez lepnuma rāda ugunsdzēsēju automašīnu, kas pērn iegādāta no Valmieras novada sadarbības partneriem Vācijā: "Iepriekšējā mašīna mums bija veca, un novads iegādājās jaunu mašīnu. Kādreiz gribas arī pie kā jaunāka tikt."
"Bijušajā Valmieras rajonā netika nolikvidēti brīvprātīgie, tad attiecīgi arī katrā ciematā ir komanda, kas ir spējīga izbraukt. Kurš labāk zinās savu ciematu, ja ne mēs paši kā brīvprātīgie ugunsdzēsēji? Gan tās pašas ūdens ņemšanas vietas, gan ceļus," piebilst Robulis.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu pastāvēšanā ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts, uzsvēra Robulis.
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienības valdes priekšsēdētājs Armands Cīrulnieks atzina, ka komandas lielākoties uztur entuziasms.
"Citiem nav tik pretimnākošas pašvaldības vadītāji. Citām pašvaldībām lūdzam, lai slēdz deleģēšanas vai pakalpojumu līgumu, un pašvaldība mums maksā, bet tā ir lūgšana, reāli – diedelēšana," sacīja Cīrulnieks.
Viņš pauda cerību, ka jaunais likums šo visu sakārtos, jo "līdz šim, kā 2009. gadā likvidēja, viss ir noticis pašplūsmā, cik nu kurš liels entuziasts ir".
Paredzēts arī valsts finansējums
Jaunais ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojekts paredz, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām varētu būt arī finansējums. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš ("Jaunā Vienotība"), kurš pats savulaik bija valsts ugunsdzēsības dienesta Vidzemes brigādes komandieris, to vērtēja kā būtisku soli.
"Ir paredzēts arī finansējums – šiem ugunsdzēsējiem tiek kompensēta izbraukšana un arī sadarbības lietu kārtība. Tātad šobrīd ir svarīgi uzlikt uz kartes, kur mums atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, un atbilstoši izbraukumu attālumiem ir jāsaprot, kur mēs vairāk stiprinām, kur jau ir šie brīvprātīgie, un kuras ir vietas, kur būs jādomā par jaunu rašanos," skaidroja Skrastiņš. "Patiesībā es īsti nezinu nevienu Eiropā attīstītu valsti, kur tikai valsts dienests nosegtu visu."
Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 80 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas vai biedrības, bet ir novadi, kur tādu vairs nav. Tāda situācija ir arī Alūksnes novadā, un novada pašvaldības vadītājs Dzintars Adlers ("Jaunā Vienotība") gan pauda skepsi par brīvprātīgo biedrību atjaunošanas iespējām:
"Nedomāju, ka tuvākā vai tālākā nākotnē viņas tāpat brīvprātīgā formā varētu izveidoties.
Protams, ja piešķirs kādu finansējumu, tad noteikti cilvēkus tas motivēs iesaistīties, bet, ja ir finansējums, tad es ieteiktu stiprināt to pašu mūsu depo, kas jau ir, palielināt amata vietu skaitu, maiņu skaitu, un viņi veiksmīgi tiks galā."
Ukrainas pieredze
Bet ir vēl viens aspekts, kas ir aktuāls šajā ģeopolitiskajā situācijā, – kā pierāda Ukrainas pieredze, tad brīvprātīgo palīdzība ir ļoti svarīga. Matīšu komandas vadītājs Robulis, kurš regulāri ved palīdzību ukraiņiem, pats par to ir pārliecinājies:
"Vienā daļā reģionu viņi [brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas] bija nolikvidējuši un tagad tās atjauno. Valsts dienests apmāca brīvprātīgos, attiecīgi arī pašvaldība ļoti daudz palīdz brīvprātīgajiem; jo vairāk savā ciemā būs entuziastu, jo vienkāršāk būs pašiem, – glābšanas dienests arī nevar visur piebraukt, jo attālumi, piemēram, Ļvivas apgabalā ir 30–35 kilometri no daļas līdz daļai. Pa vidu ir kādi četri ciematiņi, kur ir brīvprātīgie, kas spēj ātrāk reaģēt."
Ukrainā glābšanas dienests arī nodod tehniku brīvprātīgajiem un palīdz to uzturēt. Tiesa, brīvprātīgo brigādes nebrauc uz smagiem izsaukumiem.
Robulis norādīja – arī ikdienā ir daudz situāciju, kad palīdzēt var brīvprātīgie ugunsdzēsēji, piemēram, pēc vētras atbrīvojot ceļu no kritušajiem kokiem.
