Bērnudārzā valodu apgūst ātri
Rankā pirmskolas izglītības iestādes "Ābelīte" audzēkņi pagalmā ceļ sniega vīrus, jo te aizvadītajā naktī ir snidzis, darbošanās ir ļoti aktīva un nekas neliecina, ka bērniem, kuru vidū ir arī ukraiņi, būtu valodas barjera.
Mazā Jevgēņija jeb, kā viņu te visi sauc, Žeņa te ir iejutusies, bet visvairāk sāpot sirds, ka Ukrainā nācies atstāt savus mājdzīvniekus.
"Kaķis, sunis bija, arī manas mantas, es gribu atpakaļ," viņa saka.
Žeņas vecāki Rankā ir atraduši darbu un, tā kā nav, kur atgriezties, tad vismaz turpmākos gadus te ir uz palikšanu.
"Es dzīvoju Latvijā! – Patīk te? – Jā! Te ir mamma, tētis, māsa," saka Žeņa.
Bērnudārza audzinātāja Līga Ozola stāsta, ka Žeņai un arī citiem ukraiņu bērniņiem, kuri apmeklē bērnudārzu, problēmu valodas apguvē nav.
"Viņa mums ir otro gadu grupiņā un tad dienu dienā, kad ar viņu runā, viņa ļoti labi runā, ātri uztvēra, tagad Žeņai nevajag pat tulkot, viņa visu saprot, jo viņiem jau nav barjeru, viņi vienkārši runā, burtus jau tik daudz zina un ciparus," meiteni slavē audzinātāja.
Skolā ar valodas apguvi diemžēl nav tik optimistiski
Arī Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva atzīst, ka valodas apguve bērnudārzā norit veiksmīgi, taču ne tik optimistiska situācija ir skolā, kur mācās 15 ukraiņu bērni.
"Grūtāk ir skolas posmā, tur skolotājam ir izaicinājums, lai arī ir pagājuši divi gadi.
Šeit ir tāda kā ukraiņu kopiena, viņi brīvajā laikā tomēr runā savā dzimtajā valodā vai arī krievu valodā, un īsti varbūt nav tās motivācijas runāt latviski, un skolotājam šis ir izaicinājums stāstīt savu priekšmetu latviešu valodā," atzīst direktore.
Kopā ar direktori dodamies uz vienu no klasēm, kur otrklasniekiem ir nodarbības ar mālu.
Šajā klasē mācās ukraiņu meitene Sofija, kad jautāju, ko viņa jau zina latviešu valodā, meitene ir samulsusi, vienīgi skolotājas mudināta noskaita iemācīto dzejolīti.
Lielākie bērni, zinot, ka Latvijas Radio viesosies skolā, lūguši direktorei, ka nevēlas tikties ar žurnālistiem, un protams, šis lūgums ir jārespektē. Līdz ar to saruna ar audzēkņiem, lai uzzinātu, kā viņiem veicas mācībās, izpaliek.
Skolotājiem – papildu slodze
Direktore Aiga Loseva stāsta – viegli neiet un skolotājiem līdz ar to ir papildu slodze.
"Joprojām tomēr ir nepieciešams kādam skolēnam tulkot, mēs esam arī ieinteresēti, lai viņi pieslēgtos mācību procesam, jo tiklīdz, ja ir neizpratne, tad tas entuziasms arī noplok, un visu laiku ir nepieciešams atbalsts," stāsta direktore.
Šī papildu slodze, lai mācību procesā palīdzētu ukraiņu bērniem, ir arī trešās klases skolotājai Dacei Keišai.
"Strādāju jau otro gadu, protams, ka tā ir papildu slodze, strādājam lēnāk, strādājam pēc stundām, es strādāju arī pagarinātajā grupā, zinu, ka meitenes paralēli mācās arī ukraiņu skolā attālināti, tā ka viņām ir īpaši smaga tā diena, jo ir jāpaspēj divas skolas," saka Keiša.
Direktore stāsta, ka šobrīd vairs nav arī iespēju atalgot skolotājiem šo papildu darbu.
"Sākotnēji bija piemaksas par papildu darbu, taču ir jau pagājis pietiekami ilgs laiks, teorētiski būtu jābūt pietiekamām latviešu valodas zināšanām un skolotājam vairs nebūtu jābūt papildu darbam, praksē diemžēl tā nav," atzīst direktore.
Kāpēc latviešu valodas apguve nesokas? Viens iemesls ir tas, ka Rankā ukraiņi dzīvo savā ciešā kopienā, bet skolotājai Lindai Kukarei-Aldersonei ir vēl kāds situācijas vērtējums.
"Sākumā ukraiņu bērni bija vairāk motivēti, bet kaut kā tā motivācija visa saplaka un saplaka, bet es saprotu – ir visādas situācijas, nav jau viņi atbraukuši ekskursijā un nav jau viņi atbraukuši pie omītes, viņiem visu laiku ir tā sajūta, ka viņi sēž uz čemodāniem, ka jebkurā brīdī viņi brauks atpakaļ un viņiem viss izdosies, bet tā atpakaļ braukšana vēl nenotiek, bet tā sajūta ir. Viņi gaida aizbraukšanu, bet tiem, kuri šeit paliek, kuriem nav vairs māju, mums arī skolotājai Olgai tā ir, es domāju, ka viņi ir uz palikšanu un tād nu jāmācās tā latviešu valoda," sprieda skolotāja.
Protams, nav zināms, cik ilgu laiku ukraiņu bērniem nāksies te mācīties, tāpēc Rankas pamatskolā pauž arī bažas, par to, kā nākotnē būs ar devītās klases eksāmenu kārtošanu.
