ĪSUMĀ:
- Jēkabpils novada pašvaldība norāda, ka situācija Jēkabpilī aizvien ir bīstama.
- Ārkārtējo stāvokli Jēkabpils novadā neizsludinās.
- Vižņu sablīvējums Jēkabpils apkārtnē stiepjas 25 kilometru garumā.
- Glābēji kopā ar policijas darbiniekiem palīdzējuši nokļūt drošībā 18 jēkabpiliešiem.
- VUGD arī svētdien Jēkabpilī ir palielinājis reaģēšanai paredzētos resursus un aicina evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
- "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) stabilizējis sakarus plūdu skartajās teritorijās.
- Iekšlietu ministrs Kučinskis: Pašvaldība pagaidām ar plūdu problēmām tiek galā.
- Pašvaldības nodrošinātās nakstmītnes Jēkabpilī pagājušonakt izmantojuši vairāk nekā 20 cilvēku.
- Nakšņotājiem 2. vidusskolā nodrošina tikai matračus.
- Hidroloģe: Nokrišņi krasus uzlabojumus neradīs.
- Ūdens līmeņa pazemināšanās ir lēna, bet stabila.
- VARAM ministrs Sprindžuks: Vairāk jādomā par upes gultni un dambja stiprināšanu.
- Līdz 18. janvārim tiek slēgtas plūdu zonas skartās izglītības iestādes.
-
Platformā "Ziedot.lv" nepilnu divu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 30 000 eiro, lai palīdzētu plūdos cietušajiem Jēkabpilī.
Jēkabpils pašvaldība: Situācija aizvien ir bīstama
Jēkabpils novada pašvaldība norāda, ka situācija Jēkabpilī aizvien ir bīstama, bet pagaidām stabila. Applūst plašas teritorijas, visu nakti turpinājās aizsargdambja stiprināšana un ūdens atsūknēšana.
Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija), svētdien no rīta uzrunājot Jēkabpils iedzīvotājus, norādīja – sliktākais ir tas, ka vižņu masa Daugavā ir palikusi nemainīga un nav izkustējusies, taču pozitīvais – aizsargdambis ir izturējis vēl vienu nakti un ūdens līmenis pazeminājies.
Applūdušas joprojām ir zemākās vietas pilsētā, kā arī Pļaviņu iela, Mežrūpnieku rajons, Ābeļu ciems un Lauktehnikas mikrorajons.
Pašvaldība piesaistījusi hidroinženieri, kas kopā ar pašvaldības vadību un citiem atbildīgajiem speciālistiem nepārtraukti novēro situāciju, kā arī konsultē par plūdu radīto apdraudējumu novēršanas veidiem.
Jēkabpils pašvaldības vadība, drošības dienesti, komunikācijas centrs un citi atbildīgie speciālisti arī svētdienas naktī turpināja darbu.
Glābēji palīdz nokļūt drošībā 18 jēkabpiliešiem
Aizvadītajā diennaktī no applūdušām teritorijām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji kopā ar valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem izglāba un drošībā nogādaja 18 cilvēkus, trīs suņus un kaķi. Glābšanas darbi veikti Mežrūpnieku, Pļaviņu, Vārpu un Zvanītāju ielā Jēkabpilī.
Vakarpusē ap apdraudēto sakaru torni Bebru ielā Jēkabpilī ugunsdzēsēji glābēji izvietoja piepūšamās pretplūdu barjeras. Pēc barjeru izvietošanas no izveidotās noslēgtās zonas ap torni tika atsūknēts ūdens.
Lai gan ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils nakts laikā pakāpeniski kritās, VUGD atgādina, ka saglabājas ļoti augsta bīstamība – nestspēja dambim, kas notur ledus, vižņu un ūdens strauju ieplūšanu pilsētā, ir samazinājusies, kā arī pilsētas zemākajās vietās krājas ūdens. Tāpēc
iedzīvotāji no apdraudētās teritorijas tiek aicināti evakuēties, jo situācijā, ja dambis neizturēs ūdens spiedienu, VUGD iespējas veikt cilvēku evakuāciju būs ierobežotas.
VUGD arī svētdien Jēkabpilī ir palielinājis reaģēšanai paredzētos resursus, palielinot ugunsdzēsēju glābēju un tehnikas skaitu, kas nepieciešamības gadījumā dosies uz izsaukumiem.
LMT stabilizējis sakarus plūdu skartajās teritorijās
Mobilo sakaru operators "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) pilnā apmērā atjaunojis Jēkabpilī sakarus – balss zvanus un internetu.
Lai novērstu situāciju, kad plūdu izraisītā elektropadeves zuduma rezultātā pārtrūkst sakari, LMT speciālisti sadarbībā ar VUGD un Jēkabpils pašvaldību visu vakaru un nakti strādāja, apjožot sakaru aparatūru ar boju un pastāvīgi izsūknējot tās iekšpusē esošo ūdeni.
Papildu drošībai uz Jēkabpili LMT sestdienas vakarā ir nogādājis arī pārvietojamo bāzes staciju, kas arī sākusi darbu.
Ūdens līmeņa pazemināšanās ir lēna, bet stabila
Augstākais ūdens līmenis – 8,92 metri virs nulles punkta – Jēkabpils novērojumu stacijā tika sasniegts sestdien ap plkst.9 rītā. Tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.
Pēdējā diennaktī Daugavā pie Jēkabpils nav reģistrētas krasas ūdens līmeņa svārstības. Ūdens līmeņa pazemināšanās ir lēna, bet stabila.
Tuvākajās dienās turpināsies atkusnis, taču gaidāmie nokrišņi krasus uzlabojumus neradīs, Latvijas Radio norāda Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints.
Arī novērojumu stacijās augšpus Jēkabpils, kā arī pie Zeļķu tilta ūdens līmenis Daugavā ir stabils vai lēni pazeminās. Pie Pļaviņām turpinās ūdens līmeņa svārstības normas robežās.
Vižņu sablīvējums Jēkabpils apkārtnē stiepjas 25 kilometru garumā, svētdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Lietus dēļ lielākajā daļā upju ūdens līmenis ceļas. Visā valsts teritorijā aizvien spēkā hidrologu izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs, pie Pļaviņu ūdenskrātuves spēkā oranžais brīdinājums, pie Daugavas Jēkabpils novadā – sarkanais brīdinājums, kas pagaidām pagarināts līdz plkst.14 pirmdien.
Kučinskis: Pašvaldība pagaidām ar plūdu problēmām tiek galā
Jēkabpilī diennakts laikā ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies par 22 centimetriem, taču tas tik un tā ir pārāk augsts. Tā Latvijas Radio atzina iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta", aicinot vietējos iedzīvotājus no plūdu apdraudētajām vietām evakuēties. Viņaprāt, vēl ir pāragri teikt, ka situācija pilsētā kļuvusi stabila, jo nav zināms, cik ilgi izturēs pilsētas dambis.
"Dambis tiek stiprināts. Tas jau tagad ir skaidri zināms, ka 1980. gados veidotais uzbērums noteikti būs jāpārveido līdzīgi kā otrā Daugavas krastā, kur ir 2000. gados veidots [uzbērums], kas ir daudz izturīgāks un stabilāks," norāda Kučinskis.
Ņemot vērā situācijas nopietnību, Ministru kabinetā svētdien notiek Krīzes vadības padome, taču Kučinskis uzskata, ka pašvaldība pagaidām ar plūdu problēmām tiek galā.
"Ieviešot ārkārtējo situāciju, izmaiņas būtu [tādas], ka nevis vietējās domes priekšsēdētājs vada, bet valsts pārņem vadību, bet šobrīd ar vadību tiek galā, mēs par to pārliecinājāmies, un neviens labāk arī nezinās kā vietējie, kur [un] kādi apdraudējumi. Noteikti būs arī zaudējumi, bet valsts noteikti to sapratīs. Nebūs tā, ka kādam būs jālūdz," uzsver Kučinskis.
Pašvaldības nodrošinātās nakstmītnes Jēkabpilī pagājušonakt izmantojuši vairāk nekā 20 cilvēku; 2. vidusskolā nakšņotāji salst
Pašvaldības nodrošinātās naktsmītnes Jēkabpilī pagājušonakt izmantojuši vairāk nekā 20 cilvēku. 2. vidusskolas dežurante sacīja, ka naktsmājas dotas 17 cilvēkiem, bet 3. vidusskolā neviens nav nakšņojis.
Nakšņotājiem 2. vidusskolā gan tika nodrošināti tikai matrači, bet automātisko apkuri ieslēdza tikai ap trijiem naktī, tāpēc nakšņotāji saluši.
Nakšņotājiem paredzētās gultas bijušas aizvestas uz 3. vidusskolu, kur patvērumu neviens nav meklējis, taču svētdien pēcpusdienā gultas un segas tika pārvestas uz 2. vidusskolu.
Tikmēr pašvaldības pārstāve Margita Liepiņa informēja Latvijas Radio, ka pieci plūdu apdraudētie izguldīti viesnīcā "Vārpa". Viņa tomēr lūdza nefokusēties uz skaitļiem, jo cilvēki naktsmītnēs nāk un iet, un viņus atved dažādi dienesti, bet kāds varbūt ierodas pats. Pats galvenais esot nodrošināt viņu laicīgu evakuāciju.
Sprindžuks: Vairāk jādomā par upes gultni un dambja stiprināšanu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta" Latvijas Radio atzina, ka parasti Daugavā aizķērušies ledi, bet šoreiz sniega masa. Tā kā tā ir pirmā pieredze, ir grūti saprast, ko un kā darīt.
"Manuprāt, tiešām jādomā vairāk par upes gultni vai domāt tādā hidroloģiskā modeļa ziņā – ko darīt, lai mazāk aizķertos. Otrs virziens, ko domāt, – bija redzams, ka zem dambjiem [ūdens] sūcas. Šur tur ir irdens materiāls vai arī viņš ir uzsēdināts uz dolomīta, un tātad tur ūdenim veidojas lielceļš. Jādomā, kā dambja apakšdaļu kaut kā fiksēt zemūdens periodā – veidot kaut kādu betonējumu vai rievsienu. Jādomā tehnoloģiski, lai ūdens nespraucas tik viegli. Pie tam tās vietas ļoti labi var redzēt. Tur, kur plūdi parādīja, ka ir problēma, vajadzētu pieremontēt, un to es tūlīt ziņošu Krīzes vadības sēdē," norāda Sprindžuks.
Kariņš: Jēkabpils pašvaldība tiek galā ar krīzes vadību
Ir noslēgusies Krīzes vadības padomes sēde. Ārkārtējo stāvokli Jēkabpils novadā neizsludinās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'') uzsvēra, ka novada pašvaldības vadītājs Reinis Ragainis izcili strādā un organizē darbus, taču Krīzes vadības padome ir gatava nepieciešamības gadījumā pieslēgties un operatīvi pieņemt lēmumus.
Latvijā jau ir izstrādātas procedūras rīcībai šādos gadījumos, visi dienesti labi un koordinēti strādā. Kariņš atzina, ka Jēkabpilī tiek piedzīvota reģionālā mēroga katastrofa.
Iedzīvotājiem svarīgi sekot pašvaldības norādēm, sevišķi par evakuāciju. Norādes balstītas skaidros aprēķinos un bīstamībā, ka dambja pārrāvumā tā masa, kas nāktu, nopietni bojātu infrastruktūru.
Līdz 18. janvārim tiek slēgtas plūdu zonas skartās izglītības iestādes
Ņemot vērā plūdu situāciju Jēkabpils novadā, lai netiktu apdraudēta izglītojamo veselība un drošība no 16. janvāra līdz 18. janvārim tiek slēgtas plūdu zonas skartās izglītības iestādes, svētdien paziņoja Jēkabpils pašvaldība.
KONTEKSTS:
Jēkabpils novadā ir spēkā sarkanais brīdinājums par plūdiem. Iepriekš tik lieli plūdi Jēkabpilī bijuši 1981. gadā, kad ūdens līmenis sasniedz 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Hidrologi uzlabošanos tuvākajās dienās neparedz. Piektdien, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Sestdien, 14. janvārī, ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
