Ūdens līmenis Aiviekstē iepriekšējās diennakts laikā nedaudz krities, taču situācija joprojām ir saspringta. Daugavā netālu no Pļaviņām izveidojušies vismaz divi ledus sablīvējumi. Pašvaldība un atbildīgie dienesti nemitīgi seko līdzi situācijai upēs un ir gatavi sākt iedzīvotāju evakuāciju, ja tāda vajadzība radīsies.
"Izveidojies jauns sastrēgums posmā no Jēkabpils līdz Zeļķu tiltam. Varētu teikt, ka šobrīd tā ir bīstamākā vieta," sarunā ar Latvijas Radio stāsta Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Tālis Zalva.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints apstiprina, ka pirmdien un otrdien turpināsies ūdens līmeņa celšanās posmā starp Jēkabpili un Zeļķu tiltu.
"Atkusnis nozīmē, ka ledus masa nesasals un turpinās kustību. Ūdens līmeņa maiņas var būt diezgan straujas. Izskatās, ka plūdi noteikti būs, lielāki vai mazāki," stāsta Klints. Viņa atzina, ka joprojām iespējama arī ūdens līmeņa celšanās Pļaviņās.
Iepriekšējais augstākais ūdens līmenis Pļaviņās bija gandrīz pirms desmit gadiem. Tas nozīmē, ka ūdens riski var būt līdzīgi situācijai pirms 10 gadiem, kad plašās teritorijās applūda privātīpašumi un iestāžu, tajā skaitā operatīvo dienestu, ēkas.
— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) January 9, 2023
🎧 https://t.co/FOa2eYS6v4 pic.twitter.com/CYqa35SLKa
Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Ambainis vēl dienas vidū bija optimistisks, ka vismaz pirmdien plūdi varētu iet secen, jo gaisa temperatūra ir mīnusos, taču vēlāk stāstīja, ka pašvaldības policijai dots uzdevums apbraukāt mājas, kurām pastāv plūdu risks, un brīdināt iedzīvotājus, jo no Jēkabpils saņemti satraucoši signāli.
Iepriekšējo gadu pieredze liecinot, ka ledus parasti uzkustas naktī vai rītausmā.
Ja ūdens strauji kāps naktī, policisti patrulēs pa applūstošām ielām ar ieslēgtām bākugunīm un brīdinās iedzīvotājus, atklāj pašvaldības pārstāvis.
"Saprotiet, mēs tagad sēžam kā uz adatām, jo Krustpils novadā visi pašvaldības ceļi pie Jēkabpils ir slēgti un ūdens līmenis kāpj," teica Ambainis.
Dienas gaitā tika atsūknētas piemājas tualetes. Sagatavotas telpas, kur izmitināt evakuētos. Plūdu apdraudētie plāno pārcelties uz māju otrajiem stāviem. Taču tam, ka Pļaviņu iedzīvotāji pie plūdu riska pieraduši ir arī savas ēnas puses.
"Viņi neatstāj savas mājas. Pašā pēdējā brīdī ar glābšanas dienestu palīdzību, ar laivām tiek evakuēti, bet tas ir ļoti reti. Cilvēki līdz pēdējam paliek," stāsta Ambainis.
Vecāka gadagājuma cilvēki Pļaviņās joprojām atceras lielos plūdus 1981. gada martā un 2013. gada aprīlī.
"Es ceru, ka nebūs tik traki kā 2013. gadā, jo tad pienāca arī pie mūsu mājas klāt, bet nu citus gadus nav bijuši," par plūdiem stāsta Pļaviņu iedzīvotāja Sarmīte.
Šogad atkusnis ar strauju ledus kušanu un ledus kustību upēs iestājies pašā ziemas vidū. Taču šejienieši saka, ka līdzīgi gadījumi ir bijuši arī agrāk un ar plūdiem nevajag jokot – jo kad ledus sastrēgst Daugavas līkumā, upe mēdz iziet no krastiem pašā pilsētas centrā.
Iemītnieku evakuācijai gatavojas arī sociālās aprūpes centrā "Pļaviņas", kas atrodas turpat blakus Daugavai. Aprūpes centrā pašlaik dzīvo ir 63 iemītnieki.
"Plūdiem esam gatavi. Klienti jau vakar ir pārcelti uz augšējiem stāviem, tagad pārceļam dokumentus," stāsta aprūpes centra vadītāja Ņina Maškova. Darbinieki atceras, ka aprūpes centra ēka jau applūdusi 2013. gadā.
Latvijas Radio centās nokļūt līdz Krustpils novada zemnieku saimniecībai "Vīnkalni", kur saimnieko zemnieks Andris Felss, bet tas nebija iespējams, jo ceļu aizšķērsoja ūdens.
Felss telefonsarunā stāsta, ka viņa mājas ir drošībā, taču to nevar teikt par laukiem, kas atrodas zemākās vietās.
"Diemžēl manas teritorijas ir applūdušas. Ja vairākas diennaktis tā būs, sējumi aizies postā. Jautājums par ziemas kviešiem un ziemas rapsi."
LVĢMC hidroloģe Klints sarunā ar Latvijas Radio apstiprināja: Daugavas uzvedība ir neprognozējama, bet ledus sablīvējums no Jēkabpils līdz Pļaviņām ir tik masīvs, ka varētu palikt upē arī uz ilgāku laiku.
Kā norāda hidroloģe, plūdu risks saglabājas arī citviet Latvijā, piemēram, pašlaik ūdens līmenis joprojām paaugstinās Ogres upes lejtecē un arī Lielupē pie Mežotnes.
Plūdi janvārī rada papildus bažas. Glābēji atgādina, ka bīstama var būt pārvietošanās pa applūdušu ceļu, zem kura vēl ir ledus. Pašiem gan šodien gadījās cits negadījums – smagais auto iegrima dubļos.
"Ūdens līmenis paceļas līdz mājas slieksnim, piebriest durvis, bet naktī ir mīnus viens, mīnus divi grādi. Durvis aizsalst. Cilvēkam, kas bija plānojis iziet pa durvīm, var rasties papildus šķēršļi," skaidro VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle.
Isnaudas pagastā applūduši piemāju dārzi un pagrabi, Līvānos kritiskā stāvoklī ir vairāki ceļi
Isnaudas pagasta Martišu ciemā, piemājas saimniecības "Lejsala" saimniece Eleonora Obrumāne stāsta, ka viņas dārzu vēl nesen ieskāva ūdens, bet nu tas pārvērties par slidotavu līdz pašam mājas slieksnim.
"Zem šīs slidotavas ir gan zemeņu stādi, gan rozes, dažādi citi kultūraugi. Visi ciemata ūdeņi saskrēja uz manas zemes. Bija lieli pali, tagad liels ledus. Zem mājas nav pagraba, nekā, bet esmu pārliecināta, ka ūdens ir iesūcies arī starp pamatiem," spriež saimniece.
Ludzas novadā šī pagaidām ir vienīgā apdzīvotā teritorija, kas applūdusi, nokūstot lielam sniega daudzumam, turklāt tik plašā mērogā ūdens šeit uzkrājies pirmo reizi.
"Šur tur pie mājām ir applūdušas pļavas, augstākajās vietās kaimiņi sūknē pagrabus, kur 40 gadu laikā nekad ūdens pagrabā nebija. Man kaimiņiene ļoti pārdzīvo, Viņa teica tas ir viņas mūžā vispār pirmais tāds gadījums," stāsta Eleonora Obrumāne.
Kopumā gan pašvaldība uzsver, ka situācija nav kritiska.
Vairāk ūdens līmenis ir paaugstinājies Līvānos, kur plūdi skāruši arī vairākus ceļu posmus, Ludzas apkārtnē zaudējumi nav tik lieli.
Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Maslovskis (Zaļo un Zemnieku savienība) stāsta, ka vienā vietā ir applūdis ceļa posms, kas aiziet tikai uz vienu viensētu, "cilvēki ir zvanījuši arī no Isnaudas pagasta, no Martišiem saistībā ar to, ka pagrabā jau ūdens gāja".
"Esam apsekojuši attiecīgās dažas savas teritorijas. Mēs katru dienu monitorējam situāciju, sazinoties ar pagastu pārvalžu vadītājiem," norāda pašvaldības pārstāvis.
Ir pieejams krīzes pabalsts, un plūdu gadījumā, neskatoties uz ģimenes ienākumiem, mājas īpašnieks var saņemt kompensāciju 500 eiro apmērā. Iespēju robežās līdz šim tīrīti arī pašvaldības koplietošanas grāvji un kolektori. Speciālisti cer, ka krīzes atbalstu iedzīvotāji arī izmantos meliorācijas sakārtošanai savos īpašumos. Cita veida finansējuma privātām meliorācijām nav arī valstiskā līmenī.
"Jāatzīst, – tā kā meliorācijas sistēmas ir vairāk nekā 30 gadus atdotas privātīpašumos, skaidrs, ka mēs nevaram nokontrolēt, un neviens nezina, cik kurš cilvēks savā zemē ir ko tīrījis.
Tas jautājums varbūt būtu jārisina valstiski un pavisam savādāk, tāpēc ka, būsim atklāti, cik cilvēki ir kārtojuši savas meliorācijas pie sevis mājās, kamēr nav bijušas problēmas? Es domāju, ka praktiski 2%–3% vai 5%," spriež Maslovskis.
Eleonora Obrumāne atzīst, ka nevar apgalvot, ka "mēs ļoti pratām tīrīt vai vēl kaut ko". "Kaut kas būs ātri jādomā pavasarī, kāda aizsargsistēma, kāds grāvis gar pašu dārza malu, gar māju būs jāizrok. Mēs šķendējamies par valdību, par vēl kaut kādām lietām, un par darbu, par naudām, par visu, bet dabu mēs pat nolamāt nevaram! Mēs varam vienīgi nopriecāties, pieņemt to, kāda tā ir," nosaka saimniece.
Kopā ar iedzīvotājiem meklēt risinājumus meliorācijas sistēmu sakārtošanai apņēmušies arī Ludzas novada speciālisti, kas pavasarī dosies izbraukumā un pārbaudīs akas arī privātīpašumos.
