Par vairākiem mēnešiem kavējas Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga būvniecība

Žoga būvniecība uz Latvijas un Baltkrievijas robežas kavējas vismaz par trim mēnešiem, uzbūvēti 26 kilometri žoga, norādīja "Valsts nekustamajos īpašumos" (VNĪ). Pasūtītājs kavēšanā vaino atmežotājus. Atmežotāji norāda, ka viņiem termiņu neviens nav norādījis, bet mērnieki un zemju atsavinātāji ir neizpratnē, jo žoga vēl nav arī tajos posmos, kas atmežoti un būvniecībai bija gatavi jau vasarā. 

Dodoties uz Varnavičiem, pēdējo Latvijas ciematu valsts austrumos starp Daugavu un Baltkrieviju, ir vieta, kur robeža pietuvojas pavisam tuvu ceļa malai. Pagājušajā vasarā tā bija viena no vietām, kur robežu centās šķērsot vairāki Irākas valstpiederīgie. Šobrīd tur slejas pagaidu žogs un daļēji arī pastāvīgais žogs. Būvniekus apkārtnē nemana, tehnika apsnigusi, būvmateriāli palikuši mētājamies. Būvniecība darba dienas vidū šķiet apstājusies pusratā.

Kopumā uz Latvijas–Baltkrievijas 173 kilometrus garās robežas žogs uzbūvēts 26 kilometru garumā, bet aktīva būvniecība notiek 63 kilometros. Tā stāstīja VNĪ, skaidrojot, ka vairāk būvnieks nav paspējis, jo rēķinājās, ka visa pirmajam būvniecības posmam paredzētā teritorija gandrīz 86 kilometru garumā būs atmežota, sagatavota darbiem līdz augusta beigām.

"Uz šodienu noteiktos posmos ir kavējums trīs mēnešu garumā.

Un attiecīgi atmežošanas kavējuma dēļ ir sarežģījumi būvniekam tempus kāpināt, jo to nevar darīt neatmežotās teritorijās. To var darīt tur, kur atmežots, bet būvniekam jāpārvirza mobilā tehnika, kur gan zūd laiks, gan ir resursu  patēriņš," stāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atmežošanu jeb koku un krūmu ciršanu veic "Latvijas Valsts meži" (LVM). "Es zinu, ka kopējās sanāksmes plāns ir bijis apskatīts, bet mūsu termiņš ir tikai tas, kas ir darba uzdevumā, ko mums izsniedz Nodrošinājuma valsts aģentūra," stāstīja LVM Mežizstrādes izpilddirektors Andris Insbergs.

Uzdevumus dod Nodrošinājuma valsts aģentūra, jo tiem vispirms būvniecībai nepieciešamās zemes, ja tās atrodas privātīpašumā, jāsāk atsavināt un jāuzmēra. Visi pirmajā kārtā paredzētie kilometri nav atmežoti, to aģentūrā atzīst, taču savu vainu lēnajam būvniecības tempam noraida.

"Ja mēs ņemam šo pirmo robežizbūves kārtu, tur ir vairākas vietas pa 15 kilometriem vienlaidus, kas ir atmežotas, bija gatavas jau jūlija mēnesī, kur šo kilometru progresu varēja pildīt,"

skaidroja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktores vietnieks Oskars Dzirkalis.

Lai gan vairāki posmi atmežoti pavasarī un vasarā, žoga būvniecība tajos nav sākusies.

Gada sākumā izcirsti koki LVM īpašumos un tajos, kas jau iepriekš atsavināti. Tad uz pāris nedēļām vasarā mežstrādniekiem sākās dīkstāve.

"Vasarā bija kāds zināms pārtraukums darba uzdevumu izsniegšanai. Mēs neveicām darbus, neko nedarījām, tāpēc ka mums nebija šie uzdevumi," norādīja LVM Mežizstrādes izpilddirektors Andris Insbergs.

Šobrīd atmežošanai nodotos posmus LVM plāno izcirst tuvāko divu nedēļu laikā. Ja dīkstāve iestājas ziemā, laikā, kad zeme sasalusi, garām tiek palaists periods, kas ir vispiemērotākais atmežošanas veikšanai, tātad ekonomiski izdevīgākais. 

Jau bijuši un tiek prognozēts, ka

būs vēl tādi posmi, kur mežstrādniekiem jāatgriežas,

jo būvnieki sapratuši, ka darbu veikšanai nepieciešama platāka atmežotā josla. Tas ir nevis 12, bet 14 vai 15 metru platumā. Tās esot purvainas vietas, kur būvnieku tehnika netiek klāt. Papildus metros, mainot projektu, gan ne tikai jāveic atmežošana, bet arī no jauna jāuzmēra, jāveic atsavināšana.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza EK, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti