Par piemiņas vietu Polijas karavīriem
Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapi Slobudkā pie Satiksmes ielas bija Latvijā lielākā poļu karavīru kapsēta, kur apbedīti 500 Latvijas Brīvības cīņās 1919.-1920.gadā kritušie. Kapsētā bija apglabāti kritušie poļu karavīri, kuri atbrīvoja Daugavpili no lieliniekiem. 1928. gada 22. jūnijā Latvijas prezidents Gustavs Zemgals šajā kapsētā atklāja pieminekli. 1934. gadā koka krustus pie kapu kopiņām nomainīja pret metāliskiem.
1955. gadā pilsētas varas iestādes lēma par smilšu un šķembu karjera ierīkošanu kapsētas teritorijā. Smiltis un grants kopā ar cilvēku kauliem izmantotas Daugavpils – Lietuvas robežas ceļa celtniecībai caur Demeni. Kapsētu pilnībā likvidēja 1970. gadā. Vēlāk šajā vietā izveidota atkritumu izgāztuve.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā iznīcinātās kapsētas vietā atklāja pieminekli – krustu, kura augstums ir 13 m. Krusts veidots dzelzsbetonā, uz krusta pamatnes - uzraksts poļu valodā "Poļu karavīriem".
Avots: https://www.visitdaugavpils.lv/
Valsts policijas pārstāve Lāsma Kursīte informēja, ka policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknis trešdien, 23. novembrī, saņēma informāciju par bojātu Polijas armijas pirmā leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vietu Daugavpilī. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka memoriāls ir apzīmēts ar baltu krāsu.
Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu. Tāpat policija vērtēs, vai minētajā noziedzīgajā nodarījumā nav saskatāmas naida nozieguma pazīmes.
Pašlaik notiek piemiņas vietas sakopšana, trīs kungi cenšas notīrīt balto eļļas krāsu no metāla konstrukcijām, notikuma vietā novēroja portāls LSM.lv.
Viens no Daugavpils novadpētniekiem Viktors Baranovskis LSM.lv sacīja: "Zem šī pieminekļa nav kaulu, tikai atkritumi. Viņi [pieminekļa apgānītāji] atriebās ne kapa vietai, bet laikam tikai gribēja ieriebt latviešiem. Mirušo kauli tika pārvietoti, kad būvēja jauno Krāslavas ceļu. Cilvēki arī teica, ka pieminekli vajadzēja novietot tur, kur ir pakalns pie kādreizējās Naujienes skolas, un tur arī uzrakstīt, ka tur ir tie [karavīru] kauli."
Notikušo vietējie, kas šonedēļ vērsušies Saeimā un Ministru kabinetā ar prasību atlaist Daugavpils domi, ierakstos sociālajos tīklos vērtēja kā pieminekļa apgānīšanu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") tviterī uzsvēris, ka Daugavpilī notikušais vandalisma akts pret pieminekli Latvijas Brīvības cīņās bojā gājušiem poļu karavīriem ir nožēlojama un gļēva rīcība.
Daugavpilī notikušais vandalisma akts pret pieminekli Latvijas Brīvības cīņās bojā gājušiem poļu karavīriem ir nožēlojama un gļēva rīcība. Ceru, ka @Valsts_policija ātri noskaidros vainīgos, un tie saņems bargu sodu
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 24, 2022
Tikmēr Valsts drošības dienests informēja, ka gan Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), gan Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa"), snieguši paskaidrojumus par saviem iepriekšējiem izteicieniem saistībā ar padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu. Pārrunu gaitā minētās personas brīdinātas par paredzēto atbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.
