Panorāma

Dzimusi barikāžu laikā

Panorāma

Panorāma

Ūdenslīdēji – vairs ne katrā reģionā

VUGD ūdenslīdēju sagatavošanā arvien vairāk zemūdens akmeņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vēl pirms diviem gadiem zemūdens meklēšanas darbiem apmācīti speciālisti strādāja katrā reģionā, bet šobrīd meklēt ūdenstilpēs noslīkušos var tikai no Cēsīm, Liepājas un Rīgas atbraukušie speciālisti.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ūdenslīdēju palīdzība pērn bijusi nepieciešama 49 reizes. Vidēji viens izsaukums nedēļā, rēķina VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.

"Ņemot vērā, cik dārgi izmaksā aprīkojums, iepirkumi ir ļoti sarežģīti, arī jūtams personāla trūkums, daudzums šajā pašā segmentā.

Ņemot vērā šī brīža notikumu skaitu un raksturu, mēs varētu kaut kad nākotnē skatīties arī tikai uz vienu  ūdenslīdēju centru valstī."

Dienestā uzsver, ka šajos gadījumos tas, cik ātri darbi tiek uzsākti, nav būtisks. Tam nepiekrīt Mārtiņš Dūviņš, ūdenslīdējs ar 18 gadu pieredzi.

Ne vienmēr, bet ir situācijas, kad jo ātrāk meklēšanas darbi tiek sākti, jo mazāka varbūtība, ka noslīkušais būs aizskalots kur tālāk.

"Visu nosaka laiks: jo ātrāk sāksim meklēt, jo mazāka teritorija ir jāpārmeklē. Un pa straumi to ķermeni tomēr var arvien tālāk aiznest. Tas nozīmē tikai ilgākus darbus," skaidro pensionētais glābējs Dūviņš.

Viņš norāda arī uz ūdenslīdēju vājo ekipējumu un apmācību. Tam piekrīt arī vēl šobrīd dienestā strādājošs glābējs, kas vēlējās palikt anonīms.

Jauno kolēģu darbu viņš vērtē kritiski, atsaucoties uz vairākiem gaidījumiem, kad jaunie noslīkušu cilvēku meklējuši vairākas diennaktis, bet pieredzējušais kolēģis atrada mazāk nekā stundas laikā.

To, ka ir problēmas ar ūdenslīdēju piesaistīšanu un sagatavošanu, atzīst arī VUGD priekšnieka vietnieks Grīnbergs.

"Kādi 80% [pretendentu] nemaz nevar šo darbu darīt, jo viņu veselības stāvoklis nav atbilstošs. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir pašu cilvēku vēlēšanās to darīt. Ne katrs var būt, ne katrs, pat ja ir ugunsdzēsējs, vēlas būt ūdenslīdējs."

Pensionētais ūdenslīdējs Dūviņš gan uzskata, ka VUGD nepietiekami rūpējas par ūdenslīdēju darba prestižu.

"Ūdenslīdējus, ja viņus gribētu – viņus dabūtu. Ja tas būtu prestiži – būt dienestā. Cilvēks ir ūdenslīdējs, viņš ir mācījies, viņam ir papildu profesija, viņš riskē ar savu dzīvību vairāk nekā visi pārējie. Bet, ja viņš nostāsies, piemēram, 17. maijā [Ugunsdzēsēju un glābēju dienā] parādē ar savu dēlu kopā starp pārējiem ugunsdzēsējiem – viņš ir ugunsdzēsējs. Pat nozīmīti nav izveidojuši."

Ar hidrotērpiem un eholotiem kvalitatīvam darbam nepietiek, nepieciešama barokamera, sakaru iekārtas, uzsver Dūviņš. Jo sliktāk aprīkoti būs ūdenslīdēji, jo apdraudētāka būs arī viņu pašu veselība un drošība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti