Festivālā piedalās 20 000 kino profesionāļu no 124 valstīm, un katrs no viņiem ar tālejošiem plāniem ienāk arī tirgū, kurš brīžiem līdzinās cilvēku skudru pūznim. Filmu studijai „Rija” galvenā eksporta prece pašlaik ir Raiņa ekranizācija animācijas filmā „Zelta zirgs”, filma nākošnedēļ iznāk kinoteātros Luksemburgā.
Latvijas oficiālais filmu stends piedāvā gan jau gatavas filmas un iespēju satikt Latvijas producentus, gan arī iepazīstina ar iespējām filmēt Latvijā citu valstu filmas.
Jau tagad var nopirkt izplatīšanai Latvijas filmas, kuru pirmizrādes Latvijā vēl tikai gaidām: Renāra Vimbas „Es esmu šeit”, Viestura Kairiša "Melānijas hronika", taču tiek meklētas arī jaunas sadarbības platformas.
„Mūsu plānos ir arī izveidot starptautisku, Baltijas mēroga kino un televīzijas balvu, un tas ir tikai viens no sadarbības punktiem, jo tiešām – situācija, ka mēs esam tik tuvu un mūsu ir tik maz, un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmas valstu starpā funkcionē tik smagnēji, ir liela problēma,” uzsver Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Jau ziņots, ka Berlīnes kinofestivāla laikā Eiropas Bērnu filmu asociācija (ECFA) paziņoja arī savus favorītus un par Eiropas labāko bērnu filmu, izvērtējos deviņas nominētās filmas, tika atzīta Jāņa Norda filma “Mammu, es tevi mīlu”, kas pirmos pasaules laurus plūca tieši Berlīnes kinofestivālā 2013. gadā.
Tomēr visskaļākā interese un intriga Baltijas kontekstā ir ap gruzīnu-igauņu filmu "Mandarīni", kas šogad ir nominēta "Oskaram" un izmanto Berlīnes kino tirgu kā izcilu iespēju vairot filmas popularitāti gan ar asprātīgu stenda noformējumu, gan lielizmēra plakātiem.
Daira Āboliņa: Ja filma „Mandarīni” uzvarēs „Oskaros”, vai cena augs?
Filmas “Mandarīni” izplatītājs Maikls Silva: Tā ir mūsu cerība. Sakrustosim pirkstus lai tā notiek.
Daira Āboliņa: Kuri reģioni interesējas par filmu?
Maikls Silva: Eiropa, protams, arī Amerika, bet tur pašlaik ir tik daudz ārzemju filmu. Polija ar savu kino ir spēcīgāka kā jebkad. Bet Eiropas lielo filmu izplatītāju interese - tas ir būtiski.
