Džeimss Franko izraisījis lielāko ažiotāžu šī gada Venēcijas kinofestivālā, kapjot uz sarkanā paklāja trīs reizes - kā literāts un scenārists Kopolu klana jaunākās atvases, režisores Džias Kopolas filmai "Palo Alto stāsti" (autobiogrāfisks Franko darbs) un divreiz kā režisors - Venēcijas konkursa filmai "Dieva bērns" un ārpuskonkursa filmai - Folknera darba ekranizācijai, kurā pats spēlē arī galveno lomu.
Folknera ekranizācija sarežģītības ziņā tiek salīdzināta ar Džeimsa Džoisa "Ulisu". Vērtējot rezultātu, jāņem vērā, ka ekranizēts komplicēts literārs darbs, kura pārtapšanu filmā varētu būt sarežģījis fakts, ka Džeimss Franko darbojās abās kameras pusēs - gan kā režiosrs, gan kā galvenās lomas tēlotājs.
Tā ir svētība, ka es un mani kolēģi varam uzņemt filmas. Tas ir viens no labākajiem darbiem pasaulē. Šis process nedrīkst kļūt par sāpīgu pieredzi pat tad, ja tu filmē ko ļoti depresīvu," preses konferencē norādīja Franko.
Džeims Franko ir kino hameleons kinoindustrijai vislabākajā nozīmē. Protams, viņš bija Zirnekļcilvēks un tik jauki naivs un apjucis jaunajā "Burvja no Oza zemes" Holivudas ekranizācijā... Zvaigzne klasiskā Holivudas izpratnē! Taču kino pasaule visaugstāk vērtē Džeimsa Franko daudzpusību un profesionālo noturību. Literāta dotības viņš, visticamāk, ir mantojis no savas mammas, pazīstamas amerikāņu bērnu literatūras rakstnieces.
Preses konferencē Venēcijas kinofestivālā Džeimss Franko ieradās kā depresīvs trīsdesmitgadnieks. Lai gan iepriekš plašākai publikai zināms kā nenobriedusi Holivudas blokbāsteru zvaigzne, viss, ko Franko tagad dara, liecina par vērā ņemamu pieaugšanu. Režijā Džeimss Franko veido neatkarīgus, paša producētus projektus, kas nekoķetē ar plašu publiku.
Visticamāk, kinostāra statuss šobrīd viņam garantē brīvību un atļauj būt provokatīvam, kaut vai, nenoņemot cepuri preses konferencē.
Balva par mūža ieguldījumu parasti piemeklē respektējamākā vecumā nekā ir Džeimss Franko, bet viņa spēja būt personībai, balansējot starp masu kultūru un kino mākslas labirintiem, ir respektējama. Pat tad, ja tas ir kompromiss.
Vienlaikus šī balva ir Venēcijas kinofestivāla kompliments Holivudai. Iespējams, kinofestivāls grib norādīt uz to, ka arī 36 gadu vecumā Holivudā kino jomā var sasniegt ievērojamus panākumus.
Piektdien, 5.septembrī, pirmizrādi Venēcijā piedzīvo arī Andreja Končalovska filma "Pastnieka baltās naktis", bet sestdien kļūs zināmi festivāla laureāti. Pagaidām neviens neprognozē potenciālos laureātus, atstājot to žūrijas ziņā. Jebkurā gadījumā, konkurss uztur intrigu. Joprojām ir jautājums, ko šogad žūrija gribēs pavēstīt ar savu lēmumu?
