Katrs galerists sapņo par to, lai viņa piedāvājums apžilbinātu ielu, cilvēki stāvētu rindās, lai iekļūtu, kā tas ir, piemēram, ap MOMA, jo īpaši tad, ja tur ir kaut kas tik ekstravagants kā popkultūras ikonas Bjorkas mūzikas klipi, bērnības dienasgrāmatas, skatuves tērpi un pat sarkanie zābaciņi… Par publikas piesaistīšanu un komerciāliem panākumiem nav jāšaubās, taču daudzas mazās mākslas galerijas Ņujorkā, tālāk no maģistrālēm, ir izvietotas namu augšstāvos. Tur nejauši tūristi neienāk, toties šīs vietas darbojas kā mākslas inkubatori, jaunu talantu rezidences un, jā, arī tam ir sava pašcieņas pilna vieta Ņujorkas mākslas dzīvē…
„Vairums laikmetīgās mākslas darbu runā par cilvēciskajiem un arī sociālajiem aspektiem, par kuriem ikdienā mēs nepiedomājam,” skaidro organizācijas “Art in General” direktore Enna Bārlova. „Laikmetīgās mākslas jēdziens ir ļoti ietilpīgs, bet, runājot tieši par šo projektu, mēs izvēlamies personības, kas jau sasniegušas noteiktu māksliniecisku līmeni, bet vēl nav akceptētas lielajās izstāžu zālēs un muzejos Amerikā. Tas ir īstais moments, kad mēs varam viņiem dot iespēju un vietu, kur radīt jaunus darbus augstākajā līmenī.”
Pašlaik galvenajā zālē izvietota multimediāla izstāde no Portugāles, kas veltīta cilvēka ķermenim – horeogrāfijas piezīmes, bet „Art in General” pirmais kopprojekts ar Latviju bija Latvijas Paviljons 55. Venēcijas mākslas biennālē 2013. gadā un veiksmīga sadarbība izstāžu jomā ar mūsu laikmetīgās mākslas centru "kim?". Gada sākumā latviešu mākslinieki brauca uz Ņujorku, gada beigās, novembrī viņi vedīs pie mums Ņujorkas māksliniekus un pirmais, ko ieraugām viņu birojā, ir Latvijas fotomākslas piemērs.
„Mūsu un latviešu mākslinieku attiecības laika gaitā ir attīstījušās. Viņi vairāk zina par mākslu Ņujorkā, mēs savukārt vairāk zinām par mākslu Latvijā,” uzsver Bārlova.
Māksla, uz kuru ir jāskatās pieliecoties, bet nepieskaroties - arī tas ir Ņujorkas piedzīvojums, iespējams, pasaulē mazākajā izstāžu zālītē.
