Kultūras ziņas

Uzņemta dokumentālā filma par aktrisi Elvīru Baldiņu

Kultūras ziņas

(Zīmju valodā). Kultūras ziņas

Atmiņu stāsti par Imantu Ziedoni apkopoti grāmatā

Nebēdnīgi stāsti par nepieradināmo dzejnieku grāmatā «Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

3. maijs ir īpaša diena ar to, ka 90. gadi apritētu Imantam Ziedonim. Šai jubilejai par godu tik tikko klajā nākusi grāmata, kuras nosaukums skan kā jautājums: "Amizantais?". Un tālāk seko apakšvirsraksts "Katram savs Imants Ziedonis".

Draiski un nebēdnīgi stāsti par nepieradināmo dzejnieku grāmatā «Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pirms gada rakstnieks Ēriks Hānbergs un Ziedoņa muzeja komanda uzrunāja cilvēkus, kuriem ir kādi amizanti, draiski un nebēdnīgi stāsti par Imantu Ziedoni. Šie stāsti ir apkopoti grāmatā, kas kļuvusi par lielas kopsadarbības rezultātu.

Ar savām atmiņām un savu redzējumu par Ziedoni izdevumā dalās gan sabiedrībā labi pazīstami, gan ne tik publiski zināmi ļaudis. Viņu teiktais mijas ar paša Ziedoņa citātiem, bet šīs grāmatas pats galvenais vadmotīvs ir tieši amizantums Ziedoņa izpausmēs, viņa nepieradinātā un izaicinošā daba. Daudzi stāsti liek pasmaidīt, bet vienlaicīgi tajos var saskatīt arī lielāku jēgu, piemēram, tie var palīdzēt ieraudzīt, kā dažkārt var tikt pāri kādām nejēdzībām, arī dzīves pelēcībai un rutīnai.

Pēc satura stāsti ir dokumentāli, bet formu tiem piešķīris rakstnieks un arī Ziedoņa tuvas draugs Ēriks Hānbergs ciešā sadarbībā ar redaktori Gundegu Blumbergu.

Grāmatai ir astoņas daļas, kas katra raksturo kādu Ziedoņa būtības šķautni – tās ir "Pārsteidzošais", "Mundrinošais", "Tepatīgais", "Nesaķemmētais", "Labjūtīgais", "Ačgārnais", "Meklējošais" un "Delverīgais".

Stāstos uzzināsim, piemēram,

kā priekšā, citiem par pārsteigumu, Imants Ziedonis nometās ceļos un kā priekšā noņēma cepuri,

ko viņš atbildēja uz daudzreiz viņam adresēto frāzi – dzejniek, uzraksti par mani kādu dzejoli, vai arī, ko viņš darīja, kad kādas kundzes vēlējās viņu nofotografēt Pētera Upīša dārzā pie Ziedoņa vārdā nosauktā ceriņa.

Varēs uzzināt arī viņa atbildes uz filozofiskākiem jautājumiem – to vidū, kas vispār šajā pasaulē ir laika patēriņa cienīgs un ko viņš uzskata par laiku un enerģiju, ko viņš pats ir veltīgi izšķiedis vai kā Ziedonis saka – paspēlējis.

Spilgts ir Kaspara Znotiņa stāsts par to, kā viņš nevarēja saņemties aiziet pie dzejnieka, kad tapa izrāde "Ziedonis un Visums" un kas bija Ziedoņa atslēgas frāze, lai viņš tomēr to izdarītu.

Renārs Kaupers savukārt atcerējies kādu pikantu stāstu, ko viņam stāstījis pats Ziedonis un kas apliecina, cik negaidīti var būt iedvesmas brīži. Reiz Ziedonis gājis pa rudzu lauku, un nejauši kļuvis par liecinieku kādai situācijai, kas viņam tajā pašā brīdī devusi impulsu dzejolim "Aijā, rudzu lauku, jūlija vidū…".

Grāmata par Ziedoni nav iedomājama bez stāstiem par Ausmu Kantāni, un grāmatā var uzzināt pat veselas trīs versijas, kā viņš Ausmu bildinājis. Visi tie ir gana krāšņi, bet kurš no tiem ir patiesība, to var mēģināt uzminēt katrs lasītājs pats.

Patiesība gan ir, ka

reiz lielās dusmās Ziedonis kādam Ausmas pielūdzējam nogrieza šlipsi ar šķērēm – vienkārši ņēma un nošņikāja.

Ar šo stāstu grāmatā dalās Laura Dumbere, kas Ziedoni pazīst jau kopš savas agras bērnības, un satiekoties viņi allaž viens otram stāstījuši visādas blēņas un "pūtuši pīlītes".

Ir arī stāsts par to, kas var notikt, ja sastopas divas ļoti neordināras personības, tādas kā Ziedonis un Mirdza Ķempe. Ziedonis reiz viņu "pavilcis uz zoba" kādā viņai jūtīgā jautājumā un par to dabūjis pa galvu ar desas luņķi, ko viņa tikko bija nopirkusi veikalā. Žāvējums bijis gabalos, bet Imantam pierē puns.

Ļoti romantisks un skaists ir Ligitas Kalniņas stāsts, kas saucas "Kapa plāksnīte". Viņi satikās sanatorijā "Jaunķemeri", kur abi ārstējās, un iepazīšanās ballē Ziedonis uzlūdza Ligitu uz pirmo valsi. Ligita to visu mūžu dēvē par savu gulbju deju, un lūgusi meitai, kad viņa aizies mūžībā, lai neliek nekādus akmeņus, bet pie kapa piestiprina plāksnīti "Viņa dejoja ar Imantu Ziedoni", bez uzvārda un gadskaitļiem.

Grāmata "Amizantais? Katram savas Imants Ziedonis" tautā tiek laista trešdien – 3. maijā – Ziedoņa 90. jubilejā, bet tās atvēršanas svētki būs 18. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā, kur notiks arī grāmatas sastādītāja Ērika Hānberga 90. dzimšanas dienas svinības, jo arī viņš jubileju svin tieši maijā.

Ziedoņa jubileja līdzās grāmatai tiek godināta ar vēl vairākiem notikumiem. Ziedoņa muzejs Rīgā, Sporta 2 kvartālā jau atklājis Ziedonim veltītās izstādes "Es atkal neatvados" pirmo daļu un trešdien, 3. maijā, Nacionālajā bibliotēkā atklās šīs izstādes otro daļu, kas vēlāk ceļos tālāk pa visu Latviju.

Savu veltījumu Ziedonim sagatavojuši arī Raimonds Pauls un Daumants Kalniņš, un 3. maijā mūzikas namā "Daile" notiks pirmatskaņojums programmai "Ziedonis 90".

Ceturtdien, 4. maijā, Jūrmalā atklās kultūrtūrisma maršrutu "Noķer Ziedoni!", kas izved pa dzejnieka bērnības un jaunības takām, palīdzot iepazīt viņa dzīves gājumu, personību un daiļradi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti