"Helevega hronikas" atvēršanas svētki
Nacionālajā bibliotēkā otrdien, 25. aprīlī, pulksten četros pēcpusdienā notiks atvēršanas svētki pirmās Rīgas pilsētas hronikas tulkojuma digitālajai publikācijai. To dēvē arī par "Helevega hroniku", jo to savulaik sarakstījis Rīgas rātes sekretārs Hermanis Helevegs.
Droši vien ne mazums dzirdēts par "Indriķa hroniku" un "Atskaņu hroniku", bet "Helevega hronika" ir pieminēta ļoti reti, jo līdz šim tā arī nebija tulkota latviešu valodā. Nu to paveicis viduslaiku vēstures speciālists Agris Dzenis, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam, un to ikviens var izlasīt platformā "historia.lv".
Šī hronika patiešām ir ļoti nozīmīga, jo tā ir ne tikai Rīgas pilsētas senākā hronika, bet senākā pilsētas hronika visā Baltijas mērogā.
Par ko tad tā vēsta? Tās centrā ir notikumi Rīgā 15. gadsimta otrajā pusē. Lielākais uzsvars ir uz tā laika politiskajām un militārajām norisēm, bet ieskicēts arī sociālais un ekonomiskais fons.
Hronikas tapšana cieši saistīta ar tā laika cīņām par varu, jo tolaik par virskundzību Rīgā cīnījās gan Livonijas ordenis, gan Rīgas arhibīskapi, un savā ziņā šī hronika tapa kā Rīgas rātes protests, lai aizstāvētu savas tiesības.
Hronikā ir ļoti daudz darbojošos personu, detalizēti aprakstītas viņu sarunas, tāpat arī militārās aktivitātes – kaujas, sirojumi, bruņojums, kara laupījums, ievērojamākie pretinieka gūstekņi un kritušie.
Ir minēti, piemēram, labākie un lielākie Rīgas lielgabali.
Lielākais lielgabals, saukts "Lauva", piederēja rīdziniekiem, bet Rīgas ordeņa pils labākais lielgabals savukārt dēvēts par "Kraukli".
Kad vēl hronikas tulkojums bija procesā, tulkotājs Agris Dzenis pastāstīja, ka hronikas oriģināls nav saglabājies. Visticamāk, tas gājis bojā 1677. gadā lielajā Rīgas ugunsgrēkā. Vai tas bija sarakstīts latīņu vai viduslejas vācu valodā, arī īstas skaidrības nav. Agris Dzenis savam darbam izmantoja hronikas tulkojumu augšvācu valodā, ko 17. gadsimta vidū veicis Rīgas rātskungs un arhivārs Johans Vite. Viņa rokrakstu salasīt nav viegls uzdevums, jo ir daudz svītrojumu un labojumu, un, lai arī teksta valoda kopumā nav sarežģīta, izaicinājums ir saprast daudzos izmantotos specifiskos juridiskos terminus, skaidroja Dzenis.
Otrdien – Helevega hronikas tulkojuma atvēršanā Nacionālajā bibliotēkā piedalīsies tulkotājs Agris Dzenis, kā arī platformas "Historia.lv" redaktors Valters Grīviņš.
Viļa Daudziņa zīmējumu grāmata "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs"
Šonedēļ būs vēl vairāku jaunu un arīdzan gana neparastu grāmatu atvēršanas svētki. Trešdien, 26. aprīlī, Mežaparkā, Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā "Dziesmusvētku telpa" savu jauno grāmatu priekšā cels aktieris Vilis Daudziņš.
Tā ir zīmējumu grāmata, kam viņu iedvesmojusi spēlfilmas "Zeme, kad dzied" tapšana, un gala rezultātā tapis viņa stāsts 120 bildēs, kas ir viņa jautra un sirsnīga versija, kā tad varēja izskatīties pirmie Dziesmu svētki pirms 150 gadiem.
Grāmata tā arī saucas – "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs".
Grāmata vieglajā valodā "Jonotans no Kaiju kalna"
Piektdien, 28. aprīlī, būs vēl kāds jaunums. Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgā bibliotēka, kura piedāvā saviem lasītājiem plašu grāmatu klāstu pielāgotā formātā, tostarp, vieglajā valodā. Un šo piektdien būs atvēršanas svētki jaunai grāmatu vieglajā valodā "Jonotans no Kaiju kalna".
Tā ir zviedru autora pasaka par puisēnu, kurš dzīvo tādā pasaulē, kurā visiem ir spārni. Taču mazais Jonotans piedzimst savādāks – bez spārniem – un ļoti pārdzīvo, ka nav tāds, kā visi.
Grāmata ir stāsts par nepadošanos, izpalīdzību un draudzību.
Radio klausītāji droši vien zinās arī brīnišķīgo Diānas Bērzas veidoto radio iestudējumu "Spārni" ar Mārtiņa Freimaņa mūziku, kam pamatā ir tieši šī zviedru rakstnieka Jena Ahlboma grāmata.
Grāmatas vieglajā valodā atvēršanas svētkos piedalīsies tās pirmizdevuma tulkotāja Gunta Anča un vieglās valodas konsultante Irīna Meļņika.
Latvijas Literatūras gada balvas ceremonija
Visbeidzot – piektdien, 28. aprīlī, būs klāt arī pats nozīmīgākais gada notikums mūsu literatūras dzīvē – Rīgas cirka ēkā notiks Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) svinīgā pasniegšanas ceremonija. Tur uzzināsim laureātus septiņās kategorijās, savukārt par mūža ieguldījumu godināta tiks tulkotāja Elga Sakse.
Aizvadītais gads kopumā ļoti izcēlies ar skaitliski ļoti daudziem un arī kvalitatīvi augstvērtīgiem tulkojumiem, tāpēc jaunums šogad ir tāds, ka pirmo reizi izveidotas divas kategorijas tulkotājiem – labākais atdzejojums un labākais prozas tulkojums latviešu valodā.
Ceremoniju tiešraidē varēs skatīties portālā lsm.lv. Latvijas Televīzija to rādīs dienu vēlāk, sestdien, 29. aprīlī.
