No nākamā gada sākas izmaiņas pensionēšanās vecumā. Un no gada otrās puses tas vairs nav 62 gadi, bet vēl trīs mēneši. Tā 11 gadu laikā jāsasniedz 65 gadi. Lai gan tas ir risinājums demogrāfijas problēmām un valsts konkurētspējai, joprojām ir daudz iebildumu gan par veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, gan par darba stāža izmaiņām.
Baltijas valstīs Latvijai ir sliktākā pieredze ar vārda brīvību – žurnālistiem vairākkārt pieprasīts atklāt informācijas avotus, veiktas kratīšanas viņu mājās, vai noklausītas viņu sarunas. Kamēr Latvijā likuma kalpi izmanto likumu, lai apšaubītu vienu no demokrātijas pamatprincipiem – vārda brīvību–, tikmēr Lietuvā un Igaunijā šie gadījumi ir reti. To skaidro ar iestāžu nekompetenci, tomēr arī pašu mediju vidū būtu vairāk jāatbalsta vienam otru un visatļautība plaši jāatspoguļo.
Par 63 miljoniem eiro četru gadu laikā valstī ir teju jāizskauž jauniešu bezdarbs. Eiropas programma „Jauniešu garantija" paredz, ka četru mēnešu laikā pēc tam, kad jauns cilvēks ir beidzis mācības vai darba attiecības, valstij viņam jānodrošina vai nu papildu apmācība vai arī jauna darba vieta. Atbildīgā ministrija ir cerīga, ka to izdosies īstenot.
Valsts prezidents Andris Bērziņš Zvārdes poligonu min kā vienu no iemesliem, lai premjera amatā neapstiprinātu aizsardzības ministru Arti Pabriku („Vienotība"). Pirms gada tā tuvumā sāka zemes atpirkšanu no zemniekiem, kas bažījās vai atpirktajos 10 000 hektāros netiks ierīkots vēl plašāks poligons vai pretraķešu aizsardzības sistēma.
Pirms Jāņiem notikušais ugunsgrēks Rīgas pilī ir izcēlies būvnieku rīcībā nodotajā ēkas daļā un tā iemesls ir dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Pensijas, bērnu tiesības, bezmaksas izglītība, veselības pakalpojumu pieejamība, ieslodzīto tiesības, situācijas vērtējums sociālās aprūpes centros, Denisa Čalovska lieta un citas problēmas ir šogad bijušas tiesībsarga kompetencē. Arī nākamgad plānots pievērsties dažādiem sociālekonomiskiem jautājumiem. Eksperti gan vērtē, ka pietrūkst padziļinātas problēmu izpētes un tiesībsargs izvairās pievērsties jautājumiem, kuriem nav liela sabiedrības atbalsta.
Politiķiem un ierēdņiem, no rīta mostoties, pamatlikumā ietvertās cilvēktiesības būtu jānoskaita kā mantra, lai viņu darbi veiktos sekmīgi, tad arī Tiesībsarga birojam nebūtu daudz darba, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Otrdien sākas trīs dienu konference, ko rīko Tiesībsarga birojs. Tajā tiks apskatīti aktuāli cilvēktiesību jautājumi, kā arī pirmajā dienā tiesībsargs Juris Jansons iepazīstinās ar šī gada cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātēm Latvijā. Īpaša uzmanība būs pievērsta bilingvālajai izglītībai.
Pārbaudot Rīgas sociālās aprūpes centra (RSAC) "Gaiļezers" darbību, Labklājības ministrija (LM) konstatējusi nopietnus pārkāpumus – kādas klientes nelikumīgu piesiešanu pie gultas. LM ir uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību. Centra vadītāja ir atstādināta no amata, informēja ministrija.
Pēc skandāla ar Lietuvu aizvainojušo raidījumu „Cilvēks un likums" Pirmajam Baltijas kanālam Lietuvā pieaudzis skatītāju skaits, jo tas pēc Lietuvas televīziju uzraugu lēmuma bijis spiests izmainīt savu programmu un neraidīt ārpus Eiropas Savienības veidoto saturu, ziņo Latvijas Radio.
Jauniešu bezdarbam Eiropas Komisija atradusi risinājumu – caurskatāmu un kvalitatīvu stažēšanos uzņēmumos. Vienotas vadlīnijas varētu paredzēt, ka pirmie soļi darbā ir noderīgi un ļauj pēc tam būt konkurētspējīgam darba tirgū un paplašināt stažēšanās robežas. Jaunieši uzsver: svarīgi lai vadlīnijas ir skaidras un nav kā lieks birokrātisks slogs uzņēmējiem.
Slēgtā tiesas sēdē trešdien tika uzklausīts „Zemgales Ziņu" žurnālists Edgars Kupčs. Viņš pie tiesas saukts par savām publikācijām, kas cēlušas neslavu Jelgavas domes ārpakalpojumos algotam juristam Dzintaram Legzdiņam. Šīs lietas pamatā bija pieprasīts atklāt žurnālista informācija avotu, kas viņam piegādājis tiesas protokolu, uz kura pamata arī raksts veidots.
Topošajā Gaismas pilī būvnieki darbus pabeigs jau pirms Ziemassvētkiem. Līdz šim veikti arī visdažādākie drošības pārbaudes pasākumi, un gan uzraugi gan paši būvnieki uzsver: ēka ir droša un pārbaudīta. Līdz ar būvniecības pabeigšanu jāsākas tās iekārtošanai. Līgumam par telpu iekārtojumu bija jābūt noslēgtam jau līdz decembrim, tomēr iepirkums apstrīdēts. Tāpat arī bažās rada būvvaldes kapacitāte telpas pieņemt.
Rātslaukumā otrdienas vidū vienlaikus piketēja gan „par", gan „pret" Rīgas mēru Nilu Ušakovu noskaņotas iedzīvotāju grupas. Kamēr vieni izsaka atbalstu Ušakovam, paužot, ka viņš ir lielisks mērs, citi prasa no viņa atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Aptuveni plkst. 13.30 aizturēts kāds vīrietis, kurš bijis no Ušakova opozicionāru nometnes.
Saslimšanas, ceļojumi, ķermeņa procedūras, zilumi vai sen pārciestas kaites: ir tik dažādi iemesli, kāpēc cilvēki nevar nodot asinis, tomēr Zolitūdes traģēdijas laikā simtiem cilvēku vēlējās kļūt par donoriem. Tagad gan aktivitāte norimusi un dati rāda, ka pēdējo gadu laikā tā samazinājusies. Tomēr katru dienu slimnīcām un cietušajiem nepieciešami jauni un jauni asins krājumi, tāpēc Asinsdonoru centrs atgādina, ka tuvojas svētki, kad svarīga būs katra asins lāse.
Gan šajās brīvdienās, gan jaunnedēļ Zolitūdes nelaimē cietušajiem un bojāgājuši tuviniekiem iespējams saņemt dažāda veida atbalstu un palīdzību.
Līdz piektdienas vakaram plkst. 23 veikala „Maxima" sagrūšanā Zolitūdē dzīvību ir zaudējis 51 cilvēks. Tiesa, glābšanas darbi turpināsies līdz brīdim, kamēr tiks savākti pilnīgi visi gruveši, uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). VUGD vadītājs Oskars Āboliņš pieļāva, ka darbi varētu tikt pabeigti sestdienas rītā vai pa dienu.
Pagājusi diennakts, kopš veikalā Zolitūdē iebrukuši griesti. Skaitļi nepielūdzami un traģiski turpina palielināties. Jau 47 bojāgājušie izcelti no veikala gruvešiem, un skaitlis nepielūdzami turpina pieaugt. Amatpersonas pieļauj, ka vēl vairāk nekā 20 cilvēku varētu nebūt atrasti. Joprojām turpina strādāt gan glābēji, gan policija, arī ārsti, kas sniedz palīdzību gan slimnīcās cietušajiem, gan arī uz vietas sanākušajiem.
Šogad valsts nav atteikusies apmaksāt zāles, kas ir īpaši dārgas, bet nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.
Augstskolas sāk runāt par apvienošanos un budžeta vietu izmaiņām. Četras nacionālās nozīmes augstskolas: Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kā arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sāk domāt par savu specializāciju attīstīšanu, kā arī par citu, mazāku augstskolu piesaisti. Tā Latvijas Universitāte varētu apvienoties ar Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), bet RTU ar Jūras akadēmiju. Pārmaiņas tikai sākušās, bet tās varētu būt smagas.
Pensiju pieaugumu varētu noteikt arī vidējās darba algas izmaiņas, kas ļautu līdzās inflācijas rādītājiem nedaudz palielināt pensionāru ikmēneša ienākumus. Par to vēl vienojas Labklājības ministrija un pensionāru padome. Pēdējie gan norāda, ka tas varētu uzlabot pensionāru materiālo stāvokli, tomēr pēc būtības neatrisina problēmu, jo mazāko pensiju saņēmēji saņems mazāku pielikumu pie pensijas nekā pārējie.
Latvijas augstskolas sāk skart nopietnas reformas. Latvijas Universitātē (LU) nākamajā gadā būs mazāk budžeta vietu ekonomikā, vadības zinībās un pedagoģijas programmās.
Ceturtdien, 14.novembrī, visā pasaulē tiek atzīmēta Diabēta diena, kuras mērķis ir informēt par riska faktoriem, pirmajiem brīdinājuma simptomiem, kā arī iespējām vērsties pie ārsta un kā sadzīvot, ja diagnoze jau zināma.
Ja rektori Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlmi samazināt sociālo un pedagoģijas studiju budžeta vietas par piekto daļu uztvēra saprotoši, studenti vēl ir gatavi cīnīties. Viņi uzskata, ka augstākajai izglītībai jābūt pieejamākai un profesijas, kuras tagad nav nepieciešamas tautsaimniecībai, būs vajadzīgas vēlāk. Par nākamā gada budžeta vietu sadali sagaidāmas diskusijas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau mēnesi veic pārbaudes pie komersantiem, sekojot līdzi, kā notiek cenu eiro un latos norādīšana. Trešdien plānots ziņot par 3746 pārbaužu rezultātiem.
Uz pirmo sēdi sanākusi okupācijas seku zaudējumu aprēķināšanas komisija, kas savu darbību atsāk pēc četru gadu pārtraukuma. Pēc krīzes tai atkal atvēlēti 10 tūkstoši latu, par tiem šogad tiks tulkoti pētījumi, kā arī apzināti zaudējumi, ko līdzi nesa valsts militarizācija un kolonizācija. Joprojām gan nav skaidrs, kas notiks ar rezultātiem: vai tiks pieprasītas kompensācijas no Krievijas un vai šī nebūs vēl viena iespēja sūroties par smago pagātni, neskatoties nākotnē.
Jau 12 gadus Eiropas Komisija nav spējusi izlemt, vai atļaut savā teritorijā audzēt vēl vienu ģenētiski modificētās (ĢMO) kukurūzas šķirni, kas ir izturīga pret vairākiem kaitēkļiem. Jau tagad vienas šķirnes kukurūzu un kartupeļus dalībvalstis var audzēt, tomēr vairākas ir nolēmušas to nedarīt. Par jauno kukurūzas šķirni sākotnēji lems vides ministru padome. Latvija jau izlēmusi, ka sabiedrības negatīvās nostājas dēļ no iespējas atteiksies.
