Jau tagad Latvijas dati salīdzinājumā ar pārējo Eiropu ir iepriecinoši. Jauniešu bezdarba rādītāji ir pat labāki nekā vidējie un bez darba ir mazāk kā 4000 jaunu cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Tomēr tas nav pietiekami, jo nozīmē, ka katrs desmitais ir bez darba, bez atbilstošas izglītības, viņam trūkst prasmes vai iemaņas darba tirgū, vai arī nav motivācijas. Visus šos jauniešus jau no nākamā gada sociālajiem dienestiem, jauniešu organizācijām un Nodarbinātības valsts aģentūrai būs jāmēģina iekļaut darba tirgū. Labklājības ministre Ilze Viņķele skaidro – grūtākais būs atrast tos, kas nav motivēti. „Sarežģītākais būs nomotivēt un atrast tā sauktos NIIt, jauniešus, kas nestrādā, nemācās un nav motivēti. Sādi jaunieši, visticamāk, arī nav zināmi sociālajam dienestam. Ceram uz jauniešu organizāciju atbalstu, lai nemotivētos un izglītību neieguvušos jauniešus aizdabūtu līdz vismaz sociālajam dienestam," skaidro Viņķele.
Paredzēts četru gadu laikā tērēt 63 miljonus eiro, lai palīdzētu 40 tūkstošiem jauniešu. Turklāt palīdzība un rezultāts jāsasniedz 4 mēnešu laikā kopš jaunietis beidzis mācības vai zaudējis darbu. Kā skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Inese Kalvāne, tas ir iespējams, jo vidējais rādītājs ir nedaudz vairāk kā trīs mēneši. „Mums ir aprobēta pieredze darbam ar motivētajiem jauniešiem. Jautājums ir vietā par „NIITiem". Tas būs izaicinājums, ceram šo mērķi sasniegt. Redzēs, kā izdosies," atzīst Kalvāne.
Darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē to, ka par jauniešiem tiek domāts, ir arī apmācības, kas spēj celt viņu zināšanas, tomēr aicina atbildīgās institūcijas domāt par to, kā novērtēt rezultātus un arī kā izmantot pieejamos līdzekļus pēc iespējas efektīvāk. „Jauniešu izvēlētās profesijas atspoguļo stereotipus. Meitenes ļoti vēlas apgūt skaistumkopšanas profesijas. Aicinājums ir mēģināt ietekmēt jauniešu izvēli, lai lauztu darba tirgus stereotipus. Vācijā meitenēm tika organizētas īpašas grupas tehniskajām profesijām. Varbūt tas arī mūsu meitenes iedrošinātu izmēģināt darba tirgū pieprasītas profesijas," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anda Līce.
Tāpat arī darba devēji norāda, ka jauniešus vieglāk ir "saganīt" internetā, jo to māk lietot liela daļa jaunu cilvēku.
Līdzās darba tirgus prasībām un jautājumiem Valsts izglītības attīstības aģentūra arī norāda: ja pēc augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas jaunieši nevar atrast darbu, jārunā arī par to, kādas ir vainas izglītības sistēmā, kas nesagatavo jaunus cilvēkus darba attiecībām.
