Pirms nedēļas tiekoties ar augstskolu rektoriem, izglītības ministrs Vjačelsavs Dombrovskis (Reformu partija) informēja viņus par plānotajām izmaiņām, kas balstītas uz Ekonomikas ministrijas aprēķiniem par to, kuras profesijas jau tagad trūkst un nākotnē būs aizvien pieprasītākas.
„Mēs jau ilgi runājam, ka, atbilstoši darba tirgus attīstības prognozēm, ko gatavo Ekonomikas ministrija, notiek pārdale no sociālajām zinātnēm un izglītības jomas uz dabas zinātnēm, inženierzinātnēm, medicīnu. Esam gatavi arī diskutēt par humanitārajām zinātnēm, ņemot vērā to īpašo lomu, indikatīvi 20%," saka Dombrovskis.
Šogad, stājoties augstskolās, pieprasītas bija sociālās zinātnes, kur uz budžeta vietām bija arī nopietns konkurss. Turpretī pedagoģijā bija arī budžeta vietas, kas nemaz netika aizpildītas.
Latvijas Universitātē abas šīs zinātņu nozares ir pārstāvētās. Studentu padome ar izglītības un zinātnes ministru Vjačelsavu Dombrovskis plāno tikties vēl šonedēļ. Tomēr pagaidām tās vadītājs Atis Ozoliņš ir skeptisks par iecerēm: „Gan šis skaitlis nav saprotams, kāpēc tieši 20%, gan arī neviena no jomām: sociologi, pedagogi, ekonomisti, neviena no šīm jomām nav tāda, no kurām var griezt nost."
Jautājums ir par to, vai nauda tiek pārdalīta, lai palielinātu budžeta vietu skaitu pieprasītajās zinātnēs, vai arī naudas apjomu uz vienu vietu. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu parlamenta vadītāja Ilva Grigorjeva atzīst, ka izmaiņas radīs nesaskaņas starp augstskolām: „Jautājums, vai mēs gribam piesaistīt vairāk studentus vai arī gribam, lai tiem studentiem, kas mums ir, būtu labākas studijas? Es esmu par otro. Domāju, ka studenti varētu nākt uz inženierzinātnēm. „Iespējamajā misijā", izmācoties inženierzinātnes, viņi var darīt to pašu, ko mācās pedagoģijā, tikai viņiem zinātņu bāze eksaktajās zinātnēs matemātikā un fizikā ir spēcīgāka. Un viņi var nonākt tajā pat skolā."
Studentu apvienība, ar kuru ministrs jau ticies, norāda - pašlaik sadalījums, ka 70% studentu maksā par studijām, ir nepareizs, un vēl palielināt šo apjomu nedrīkst. „Budžeta vietu skaita samazinājumu nevaram atbalstīt, neskatoties uz to, vai tās ir sociālās vai citas zinātnes. Mūsu pozīcija, ka valsts apmaksā budžeta vietas, lai visiem būtu iespējams studēt. Un tas nonāk pretrunā ar mūsu pozīciju," skaidro apvienības vadītājs Mikus Dubickis.
Izmaiņas skars tikai pirmo kursu studentus. Bet kopumā tās varētu būt teju 300 vietas, kas tiktupārdalītas par labu citām programmām.
Augstskolas pagaidām nav izrādījušas būtiskus iebildumus pret ministrijas plānotajām izmaiņām. Tas, kā tiks pārdalītas budžeta vietas, arī nebūs ministrijas, bet gan augstskolas lēmums.
