Apņemšanās kamols – cik Latvijas iedzīvotāju, tik dažādu plānu

 

Iestādīt koku, lai Latvija kļūtu zaļāka, kuplināt savu ģimeni, nodibināt uzņēmumu, iegūt jaunas prasmes, doties roņu makšķerēšanā vai uzņemt dokumentālo filmu, kļūt labākam pret sevi, mācīties un nedusmoties uz mazo māsiņu... Radio kaustītāji apņēmušies izdarīt virkni lietu piecu gadu laikā līdz brīdim, kad Latvijai paliks 100 gadi. Apņemšanās kamols vairākas nedēļas bija atrodams portālā lsm.lv, un tajā savu apņemšanos ar stingru  mezglu iesējuši 225 cilvēki. Latvijas Radio ielūkojās dažās no cerībām un solījumiem.

Lielajā apņemšanas un solījumu kamolā ievītas cilvēku cerības, sapņi, nodomi un vēlmes. Kamols, kas vīts Latvijas 95 gadu jubilejā, bet stipri turēs kopā mezglus un diegus līdz simtgadei, apskatei pieejams katram, un tikpat dažādi, kādi ir Latvijas cilvēki, ir arī kamolā tinēji: bērni, jaunieši, jaunie vecāki, ģimenes, uzņēmēji, vecmāmiņas un vectētiņi.

Koki kā Latvijas un cilvēku simbols

Viena no biežākajām vēlmēm: stādīt Latvijā kokus - ozolus, ābeles, egles, kuri jau tā zaļo valsti darītu vēl zaļāku, kas atstātu pēdas nākamajām paaudzēm un liecinātu par Latvijas ilgtspējību. Etnomuzikoloģe Kristīne Ādmine un žurnālists Edgars Skvariks. „Ideja par ozolu mežu bija jau sen. Tagad zīles ir mājās, jānoskaidro, kā labāk tās diedzēt pavasarī vai auklēt jau agrā ziemā. Sākšu es ar vienu. Tā jau skaisti, ja dzimtai pieder ozols. Man liekas, ka mums ir maz ozolu," sacīja Ādmine. „Ja agrāk cilvēki stādīja kokus un ābeles, tā bija ilgtermiņa domāšana. Tā ir mantojuma sajūta, ka atstāj nevis radiem, bet sabiedrībai kopumā, un es gribētu uztaisīt arī putnu būrīti," piebalso Skvariks.

Edgars arī plāno taisītu putnu būrīšus, kuros dzīvotu dažādas putnu ģimenes.

Apņemšanās ir ne tikai par to, kā palīdzēt dabai, bet arī par katru cilvēku pašu.

Būt labākam - personiskās apņemšanās

Apciemot tuvos, kļūt labākam, atmest pīpēšanu, vairāk smaidīt no sirds, godāt Latviju mūžam, neēst pēc sešiem vakarā, palīdzēt līdzcilvēkiem vai iegūt sev jaunu draugu - suni, nekliegt uz mazo brāli un nedusmoties māsu, uzadīt katram ģimenē pa cimdu un zeķu pārim. Iegūt bakalaura, maģistra vai doktora grādu - apņemšanās ir arī par sevi, par to, kas pašiem spēj nest prieku, un par to, kas prasa pašdisciplīnu, lai katrs pats kļūtu labāks.

„Es nemāku gatavot labi ēst. Bet es esmu izdomājusi, ka tas kaut kad ir jādara. Mana apņemšanās piecu gadu laikā ir iemācīties cept un uz 100 gadu jubileju visai ģimenei varētu izcept vienu lielu kliņģeri ar rozīnēm," saka diplomāte Ieva Jirgensone. „Mans plāns līdz Latvijas simtgadei ir sagatavot savu tautas tērpu kārtīgā parādes formā. Ideja par to man bija galvā jau sen. Es gribu sakārtot tautas tērpu, lai tas atbilstu priekšstatiem. Es gribētu padomāt par vesti, villaini, kurpēm, zeķēm, rotiņām un tādām lietām. Man vēl ir [laiks] pieci gadi - man tas nav jādara uzreiz," savus plānus atklāj sociāli aktīvs cilvēks Sarmīte Kolāte.

Bagātināt un darīt labu Latvijai

Vērtības: mācīt mīlēt Latviju, būt entuziastam savā valstī, pilnveidoties Latvijas labā un iestāties korī vai piedalīties nākamajos Dziesmu un Deju svētkos, cītīgi strādāt kā ārsta palīgam, popularizēt Latvijas vēsturi, mācīties par skolotāju un citas apņemšanās skan līdzās tam, ka daudzi vēlas arī kuplināt savu bērnu pulku, kā arī domāt par demogrāfiju. Tā piemēram, kamolā ietīta apņemšanās piedzemdēt īstu, strādīgu un gudru latvieti. Arī Salnīšu ģimene domā par savas ģimenes pieaugumu. „ Aleksandrs jau guļ, Pauls pašlaik ir Līgai uz rokām. Un mēs [līdz Latvijas simtgadei] apņemamies uztaisīt vēl vismaz vienu „personāžu" vai, ja paveiksies un paspēsim, divus. Mēs apņemamies atvērt arī savu viesnīcu Kurzemes jūras krastā. Gribam nopirkt vecu māju, atjaunot to un varbūt arī paši tajā dzīvot," klāsta Salnīšu ģimene.

Jaunas mājas un māju sajūta, viensēta vai vectēva māju atjaunošana ir vēl viena apņemšanās, kas ierakstīta kamolā. Tāpat līdzās arī vēlme ne tikai rūpēties par savu ģimeni un vietas sakopšanu, bet arī par ilgtermiņa domāšanu. Tā ir gan baskāju taka, gan tūrisma attīstīšana dzimtajā Aizkrauklē vai kāda zemes pleķīša iekopšana, mazdārziņš, kur audzēt bietes, zemenes un dilles, arī ekociemata izveide.

„„Ainavciems" būs mājvieta simt ģimenēm. Tur būs sava skola, izkopta ainava un tūristu takas," saka Dzintars Medenis, kurš domā par ekociematu. „Lasīju par laimīgākajām pilsētām Eiropā un tās ir Amsterdama, Kopengāhena un Oslo. Tur ir ērti braukt ar velosipēdu jebkurā brīdī. Un tas ir neatkarības simbols un arī veselīgs dzīvesveids," uzsver Linda Jakubone. Piecos gados Latvijā cilvēkiem jākļūst laimīgākiem un to iespējams panākt ar sakārtotu velo infrastruktūru, uzskata Jakubone. Arī citi vēlas apņemties attīstītu uzņēmējdarbību: izveidot savu sociāli atbildīgu uzņēmumu, atvērt klīniku vai veicināt tūrismu un strādāt valsts labā sniedzot pievienoto vērtību.

Mērķi tiek redzēti caur sirdi - jaunieši dzīvi redz Latvijā

Par Latvijas nākotni sapņo un cer arī jaunieši, kas tūlīt pabeigs mācības vidējās izglītības iestādēs. Skolēni - Ralfs Suseklis, Marija Vaidere un Kārlis Klišāns un Stefānija Pučka  no Jēkabpils: „Vēlētos novēlēt, lai tauta vairāk domātu par iespējām un tās realizētu šeit. Tad Latvija plauktu. Lielākā daļa ir negatīvi - grib padodies un braukt prom," saka Ralfs. „Nākotnē es vēlos kaut ko revolucionāru. Var braukt uz ārzemēm mācīties, bet pēc tam jābrauc atpakaļ," norāda Marija.

Pensionāru klubiņa izveide un latviešu valodas zināšana

Iespējams, ka kamolā tinēji paši arī kādu reizi satiksies. Tā Bolderājā varētu satikties divas vecmāmiņas; viena četru mazbērnu vecmāmiņa Melita, kas ir gatava mācīt citiem latviešu valodu, un otra maskaviete Olga, kas pirms pāris gadiem pārcēlusies ar dēlu kopā uz Latviju.

„Nesen ar mazdēliņu staigāju gar jūru un iedomājos - gribu izveidot tādu kā klubiņu pensionārēm, kur mēs varētu satikties un nevis žēloties viena otrai vai runāt par politiku, bet dalīties pieredzē, kā tikt galā ar dažādām situācijām, jo cilvēki ar vecumu daudz iemācās. Tādas sarunas man gribētos. Uzreiz piezvanīju savai draudzenei Allai un teicu - tu labi gatavo, es daudz runāju, liksim lietā savus talantus un radīsim diskusiju bufeti!" norāda Olga.

„Mana galvenā vēlme ir iemācīt cittautiešiem kaut dažus vārdus latviešu valodā. Gan tirgū, gan tramvajā, gan pie autobusa pieturas. Ja es tur došos, es teikšu „labdien", un tad sāksies neliela saruna. Es viņus uzrunāšu latviski. Ja viņi nesapratīs, es runāšu viņu valodā," saka Melita.

Vecmāmiņa Melita arī stāsta, ka būtu priecīga vairākas reizes gadā iegādāties latviešu autoru literāros darbus, tos izlasīt un vēlāk ar tiem dalīties ar ģimeni vai ar bibliotēkām.

Dāvana Valmierai- dāvana Latvijai

Par to, ka stāstīšana par savu pieredzi un sociāli aktīva rīcība ir jāveic, ir pārliecināts arī Ernests Valts Fjodorovs: skolnieks, kam pēc 15 gadiem būs apaļi 18 gadi un arī uzņemta filma par Valmieru. „Vēlos uzņemt dokumentālo filmu par Valmieru un tās vēsturi, kā tā radusies un kāda tajā bijusi dzīve. Esmu tur dzimis un dzīvojis septiņus gadus. Būs par vēsturi un arī par jaunākiem laikiem un mūsdienām. Tā ir skaista pilsēta: viss sakopts, nav liela, nav tik liela satiksme kā Rīgā. Sākumā iemācīšos mazus video taisīt, sataisīšu, noskatīšos kopā ar draugiem, skatīšos kā citi taisa video. un pats arī gribu kaut ko uztaisīt. Tas ir interesanti: Latvijai būs 100 gadi, tas ir interesants datums, un man tas būs lielisks piedzīvojums," saka Ernests.

Atgriezties mājās

Apņemšanās ir tik dažādas, ka, lai tās uzskaitītu, būtu jālasa viss garais saraksts no sākuma līdz pat noslēgumam. Cilvēki apņemas no galvas mācīties dzejoļus, nodot grāmatas Tautas grāmatu plauktam, arī nekad nepamest dzimteni. Bet Jānis Kreilis vēlas atgriezties dzimtenē pēc ilgu gadu prombūtnes. „Ārpus Latvijas esmu bijis sešus gadus, un apņemšanās ir tāda, ka nākamajos divos gados vēlos izturēt maģistru un tad beidzot braukt atpakaļ uz Latviju. Un tad beidzot sākt pilnvērtīgu dzīvi mājās. Īsti nekur citur nav labāk, kā mājās," secina Kreilis.

Paldies katram, kas izmantoja iespēju pastāstīt par vēlmēm makšķerēt zem ūdens roņus vai uzadīt zeķītes katram pirms laika dzimušajam bērnam, arī darīt lielas un cēlas lietas. Var tikai novēlēt, lai viss piepildās un lai ir iedvesma pārvarēt dzīves grūtības. Bet Radio var apņemties sekot līdzi tam, kā piepildās jūsu solījumi un cerības. Patīkamus svētkus un arī izdošanos!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti