Piektdien Rīgā ierodas Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, kuri ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) pārrunās aktuālos Eiropas Savienības (ES) jautājumus.
Autora ziņas
Nauda zinātnes pamatvajadzību segšanai šogad ir par piekto daļu vairāk nekā pērn, kopā ir ap 14 miljoniem eiro. Tomēr tas joprojām ir daudz par maz, lai zinātnieki justos novērtēti un varētu pilnībā nodoties darbam. Joprojām Latviju nav sasniegusi nauda no Eiropas fondiem un vēl pusotru gadu uz to būs jāgaida.
Ceturtdien nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tiekas ar trīs jauno kanālu vadību, kuru programmas kopš jaunā gada ir bezmaksas virszemes apraidē.
Reģionālās ziņas, intervijas par piena cenām, latviešu kino klasika, izdzīvošanas skola un citi raidījumi kopš 1. janvāra pieejami līdzās zināmajām Latvijas Televīzijas piedāvātajām programmām. Kopš bezmaksas apraidē parādījušās trīs jaunas televīzijas, aizgājušas gan TV3 un LNT. Tās skatāmas tikai maksas televīzijas skatītājiem. Tikmēr skatītāji gan slavē, gan kritizē jaunos kanālus. Televīzijas un tās pārraugošā padome uzsver: vēl jādod laiks attīstīt piedāvājumu.
Pirmdien varētu tapt zināms, kāda būs jaunā Stradiņa slimnīcas valde. Valdes vadītāja Rūta Valtere pirms Ziemassvētkiem no amata atstādināta pēc tam, kad Veselības ministrija veikusi izmeklēšanu un pārmet vadītajai slimnīcas attīstības redzējuma trūkumu.
Pēc eiro monētas ar Mildas attēlu ārvalstu numismātu vidū ir liels pieprasījums. Tomēr pagaidām šai monētai, tāpat kā lielākajai daļai eirozonas monētu, lielas vērtības nav. Tikai laika gaitā tā varētu kļūt vērtīgāka, un lielāka cena būs tām, kuras vēl tikai tiks izlaistas citos gados mazākos metienos. Tāpat arī eksperti uzskata, ka nav jāuztraucas, ka Mildas tēls varētu pazust Eiropas pilsoņu kabatās: pieredze rāda, ka lielākā daļa šīs naudas tāpat būs apgrozībā Latvijā.
Atbalsts maģistra darbiem, divas no jauna izdotas grāmatas un konference par starptautiskajām tiesībām: tie ir darāmie darbi, ko uzņēmies pirms gada dibinātais profesora Kārļa Dišlera fonds.
Šerloks Holmss, Doktors Vatsons, ļaundaris Moriartijs, Bāskervilu suņi, policisti un skaistule Irēna Adlere sestdien pastaigājās pa Rīgas ielām. Proti, notika Artūra Konana Doila tēla Šerloka Holmsa 160 dzimšanas dienai veltīts gājiens.
Tūlīt bērniem beigsies ziemas brīvdienas un sāksies pavasara mācību semestris. Tajā vidusskolēniem būs jākārto centralizētie eksāmeni svešvalodās jau pavasara brīvdienās, bet pamatskolā pirmo gadu būs nevis ieskaites, bet diagnosticējošie darbi.
Iedzīvotāji tērē pēdējos latus un no bankomātiem izņem pirmos eiro. Ar dažādo naudu veikalos, kafejnīcās, kioskos un par transporta pakalpojumiem iespējams norēķināties vēl divas nedēļas. Tirgotāji labprātāk pieņem eiro un maksājumu kartes, nevis latus, no kuriem atlikums tāpat jāizdod eiro. Veikalos gan ir neliels apjukums un pārdevēji vēl tikai iemanās, kā aprēķināt un izdot naudu. Iedzīvotājiem pārejas noteikumi skaidri, tomēr viņi atzīst, ka grūtības būs.
Ar 1. janvāra pusnakti televīzijas TV3 un LNT vairs nebūs redzamas tiem, kas izmanto virszemes bezmaksas apraidi - dekoderus.
1. janvārī tūlīt pēc pusnakts to iedzīvotāju TV ekrānos, kas lieto dekoderus, pārstās raidīt TV3 un LNT. Iedzīvotāji aicināti no rīta no jauna ieslēgt dekoderus, lai būtu iespējams skatīties bezmaksas pieejamos kanālus: LTV un LTV7, Otv un Re:TV un Rīga TV 24. Tikmēr TV3 un LNT vairākiem tūkstošiem cilvēku vairs nebūs pieejams, jo tie pamet bezmaksas apraidi. Tāpēc tos jaunajā gadā varēs skatīties vien tie, kas ir gatavi par televīziju maksāt.
Šefpavārs Juris Dukaļskis no restorāna „Tam labam būs augt" stāsta, ka ēdienu var pagatavot tā, lai nekas nepaliktu pāri un atkritumu spainī nenonāktu pat dārzeņu vai augļu miziņas. Tas svarīgi arī restorāniem, lai pēc iespējas samazinātos atkritumu daudzumu, bet vērtīgās izejvielas no tiesas tiek novērtētas.
Latvija no 2014. gada pievienojas eiro zonai. Tomēr ir Eiropas valstis, kas izlēmušas to līdz šim nedarīt, kā arī tādas, kuras jau ilgāku laiku maksā ar vienoto valūtu. Aptaujājām dažādu tautību cilvēkus - ārzemniekus, kas dzīvo Latvijā, jautājot viņu vērtējumu: kā tas ir - pievienoties eirozonai un arī Latvijā maksāt ar eiro.
Latvija no 2014. gada pievienojas eiro zonai. Tomēr ir Eiropas valstis, kas izlēmušas to līdz šim nedarīt, kā arī tādas, kuras jau ilgāku laiku maksā ar vienoto valūtu. Aptaujājām dažādu tautību cilvēkus, ārzemniekus, kas dzīvo Latvijā, jautājot viņu vērtējumu: kā tas ir - pievienoties eirozonai un arī Latvijā maksāt ar eiro.
Latvija no 2014. gada pievienojas eiro zonai. Tomēr ir Eiropas valstis, kas izlēmušas to līdz šim nedarīt, kā arī tādas, kuras jau ilgāku laiku maksā ar vienoto valūtu. Aptaujājām dažādu tautību cilvēkus, ārzemniekus, kas dzīvo Latvijā, jautājot viņu vērtējumu: kā tas ir - pievienoties eirozonai un arī Latvijā maksāt ar eiro.
Latvija no 2014. gada pievienojas eiro zonai. Tomēr ir Eiropas valstis, kas izlēmušas to līdz šim nedarīt, kā arī tādas, kuras jau ilgāku laiku maksā ar vienoto valūtu. Aptaujājām dažādu tautību cilvēkus, ārzemniekus, kas dzīvo Latvijā, jautājot viņu vērtējumu: kā tas ir - pievienoties eirozonai un arī Latvijā maksāt ar eiro.
Programma „Erasmus Plus" paplašinās jaunu cilvēku iespējas un turpmāk varētu piedāvāt studēt ne tikai Eiropas robežās, bet arī ārpus tām. Tas nozīmē, ka būs pieejami izdevīgāki aizdevumi no bankām un arī atbalstīts nepilna laika darbs tiem, kas devušies apmaiņā.
Zinātnes vēsture ir daudzkārt apliecinājusi, ka dažādus izgudrojumus vairāk izmanto pozitīviem nekā negatīviem mērķiem un kvantu dators šajā ziņā piederēs vairākumam, intervijā Latvijas Radio pauda zinātnieks Andris Ambainis.
Krūmos izspraukušies pumpuri, no zemes krokusi un dārzos par uzziedējušas puķes. Dārznieks Jānis Rukšāns ar 50 gadu darba pieredzi neatminas tik ziedošus Ziemassvētkus un vērtē, ka tie atsauksies uz pavasara un vasaras ražu. Viņš atzīst, ka šis laiks ir nepatīkams daudziem dārza augiem un ļauj arī izdzīvot kaitēkļiem. Tāpat arī dārzos vēl par agru segt rozes, jo tām jāgaida sals.
Svētku laikā diennakti dežūrēs glābēji un ugunsdzēsēji. Ikdienā viņi saņem ap 20 līdz 30 izsaukumus, bet svētku laikā šis skaitlis, paredzams, ka pieaugs.
Rīgā Ziemassvētku tirdziņos klejo priecīgi ļaudis, pērk zeķes, cimdus, piparkūkas un karstvīnu, apbrīno Ziemassvētku rotājumus un gatavojas satikt savus tuvos un mīļos un sveikt viņus svētkos.
Svētku laikā diennakti dežūrēs glābēji un ugunsdzēsēji. Ikdienā viņi saņem ap 20 līdz 30 izsaukumus, bet svētku laikā šis skaitlis, paredzams, ka pieaugs. Lielākās raizes ir par aizdegtajām svecītēm, kuras var kļūt par vēstnesi nelaimēm. Glābēji aicina arī uzmanīt bērnus un sekot līdzi arī iekurtajām krāsnīm un apkures sistēmām. Tāpat arī jāatceras par ikdienas drošību pie ūdeņiem un uz ceļiem.
Aizvadītajā diennaktī alkohola reibumā velosipēdus, automašīnas, motorollerus vai pat traktorus 31 vadītājs vadījis dzērumā. Policija rīkojusi pastiprinātus reidus un secinājusi, ka alkohola reibums netraucē vadītājus svētkos sēsties pie stūres, konstatēts pat kāds vadītājs, kas braucis divu promiļu dzērumā. Bojāgājušo šajā diennaktī nav. Policija sola turpināt pārbaudes uz Latvijas ceļiem un sagaida, ka bīstamākā situācija veidosies nevis Ziemassvētkos, bet sagaidot Jauno gadu.
Latvijas Radio raidījuma „Laiku ratu riti" vadītājas Ivetas Medenes svētku receptē noderēs kauli no vistas, kas pirmdien palika pāri no pavāra Mārtiņa Rītiņa receptes. Kauli noteikti noderēs otrdien piedāvātajā Ivetas Medenes receptē.
Svētku laikā Latvijas Radio piedāvā dažādas receptes, kuru mērķis ir padomāt par svētku ēdienu, kā to izmantot pilnībā, lai tā ražošanā, audzēšanā un gatavošanā patērētais laiks un resursi neietu zudumā.
Burkānu mizas, ābolu serdes, kafijas biezumi, vakardienas zupa vai pagājušās nedēļas maizes rika – iedzīvotāju izmestajos atkritumos katru dienu nonāk daudz pārtikas, kas nešķirota vēlāk iegulst atkritumu poligonos. Tomēr šo apjomu varētu samazināt, piedomājot par pirkumiem un pirmkārt - mainot attieksmi pret ēdienu. Apzinoties, ka tā ražošanā ieguldīts laiks un resursi, un katra paša nauda.
Stradiņa slimnīca palikusi bez vadītāja. Valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri atstādinājusi Veselības ministrija, bet pārēji divi valdes locekļi - Guntis Bahs un Eva Strīķe - atkāpušies. Strīķe gan turpinās pildīt vadītāja pienākumus līdz janvārim, kad ministrija sola iecelt jaunu valdi. To plānots darīt bez konkursa. Darbinieki neziņā, kas notiks tālāk ar slimnīcu, tajā pat laikā atzīst, ka pusotra gada laikā esošā valde nav veicinājusi slimnīcas attīstību.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vēlas lielākas likumā ierakstītas pilnvaras. Tā konstatējusi virkni nepilnību.
Drošības policija (DP) nav konstatējusi naida kurināšanu pirmā Baltijas kanāla retranslētajā raidījumā „Cilvēks un likums", kurā interpretēti Viļņas 1991. gada 13. janvāra notikumi.
Rumānijas parlaments meklē ceļus, lai amatpersonas atbrīvotu no atbildības par korupciju. Daļa parlamenta locekļu jau tagad ir apsūdzēti interešu konfliktā, stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā vai kukuļdošanā, tomēr tas netraucē virzīt likumu, kas pilnībā politiķus atbrīvo no atbildības.
Piektdien notikusi kratīšana Paula Stradiņa universitātes slimnīcā kādā no valdes locekļu kabinetiem. Pagaidām nav informācijas, par kuru no trim valdes locekļiem ir aizdomas, ka ļaunprātīgi izmantots dienesta stāvoklis. Vasarā veselības ministrija saņēmusi iesniegumu, uz kā pamata sākta dienesta izmeklēšanu un par to informēts arī KNAB. Ministrijas veiktās pārbaudes rezultāti varētu būt zināmi vēl šogad. Ja pierādīsies, ka kāds ir vainīgs, valde tiks atstādināta. Iepriekšējās valdes atstādināšanai gan pietika tikai ar aizdomām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
