13 mācību grāmatu autori ir satraukti par savu autortiesību ievērošanu, jo skolās nekontrolēti tiek kopēti mācību līdzekļi, tā pārkāpjot autortiesību likumu. Atbildīgā ministrija sola problēmu atrisināt šī gada laikā. Bet vecāku organizācijas norāda, ka pie vainas nav bezmaksas izglītība, bet gan naudas trūkums, kā arī digitālo mācību līdzekļu lēnā ieviešana.
Izglītības kvalitātes un kontroles dienests veiks pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Latvijas Universitāte (LU) drīkstēja piešķirt doktora grādus mākslās. Rezultāti būs zināmi nedēļas laikā. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ar secinājumiem nesteidzas, bet LU prorektors Indriķis Muižnieks kategoriski noliedz, ka augstskola būtu pārkāpusi likumus un pārmetumus skaidro ar cilvēku neziņu.
Pirmdien, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdi, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) nākuši klajā ar piedāvājumu no 2014. gada 1. septembra paaugstināt pedagogu atalgojuma pamatlikmi līdz 295 latiem.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, uzklausām vairāku sabiedrībā zināmu un cienītu cilvēku atmiņas par skolas laiku. Šoreiz kārta Tomam Grēviņam, kurš zināms gan kā radio ētera personība, jauniešu kanāla pieci.lv karoga nesējs, gan arī kā vēsturisku ballīšu un festivālu mūzikas noformētājs.
Skolas laikā „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta izgāja visus iespējamos pulciņus. Un to pašu viņa tagad ieteiktu arī saviem bērniem, jo uzzināt par savām interesēm var tikai pamēģinot.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, uzklausām vairāku sabiedrībā zināmu un cienītu cilvēku atmiņas par skolas laiku. Šoreiz kārta teologam un mācītājam Jurim Cālītim. Viņš koordinējis jauno Bībeles tulkojumu. Viņš ir arī Zvannieku mājas, bērnu un aprūpes centra dibinātājs.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, uzklausām vairāku sabiedrībā zināmu un cienītu cilvēku atmiņas par skolas laiku. Šoreiz kārta aktrisei Madarai Botmanei. Madara ir Nacionālā teātra aktrise, kas spēlējusi lomas gan „Leo. Pēdējā bohēma", gan arī Vairas Vīķes lomu izrādē „Visi mani prezidenti", par ko pirms trīs gadiem tika nominēta kā labākā jaunā aktrise.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, uzklausām vairāku sabiedrībā zināmu un cienītu cilvēku atmiņas par skolas laiku. Pirmais no tiem Andrejs Ērglis. Viņš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģijas centra vadītājs, Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis, arī Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola pārskatīt vidusskolu tīklu Latvijā. Tas esot pārāk liels, jo ir skolas, kurās ir vien seši vai septiņi vidusskolas absolventi. Pašvaldības uzsver - katra novada vietvara pati var izlemt, kā rīkoties ar skolām, ministrija to var tikai ieteikt. Bet prakse liecina, ka ir vietas, kurās skolas jau apvienotas, kā rezultātā lielākie ieguvēji ir skolēni. Tikmēr citur svarīgi, lai skola dod iespēju tiem bērniem, kuriem citādāk būtu jāpaliek tikai ar pamatskolas izglītību. Vecāku organizācijas gan uzskata, ka svarīgākais, lai mazākiem bērniem mācības ir pēc iespējas tuvāk mājām.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), iespējams, piešķīrusi vairākus doktora grādus, lai gan augstskolai tādu tiesību nav bijis. Ministrija sola šo lietu izmeklēt un pat anulēt doktora grādus. Augstskola norāda, ka deleģējums tai tika dots, un ir radusies kļūda informācijas apritē. Zinātņu akadēmijas vadītājs uzskata, svarīgi, lai birokrātiskie šķēršļi tiek novērsti, jo būtiskākais ir doktora darbu kvalitāte.
Otrdien televīzijas pirmizrādi piedzīvo dokumentālā filma „Aiz žoga”. Tās galvenais varonis ir Guntars, kurš atrodas ieslodzījuma vietā Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Šajā vidē valda savi noteikumi, kārtība un nerakstītie likumi darbojas spēcīgāk par rakstīto vārdu.
Noslēdzot jubilejas koncerttūri „Sapumpurots zars”, grupa Pērkons gatavojas savam koncertam Ogrē. Tas gan nebūs Ogres estrādē, bet gan Ogres salā. Gaidot grupas uzstāšanos, tās klausītāji atceras laiku, kad grupu mēģināts aizliegt, tomēr mūziķi spējuši sniegt gaviles un kopības sajūtu, brīvību un runāt par to, par ko 80. gados varēja tikai klusēt.
Gada sākumā daļa politiķu bija gatavi piešķirt vienu miljonu latu filmām, kuras izpildītu nacionālo pasūtījumu. Lai gan līdz skaidrībai par to, kas ir nacionālais pasūtījums, tā arī nenokļuva, tagad jautājums izņemts no dienas kārtības. Kino nozare uzskata, ka tas bijis politisks teātris. Tomēr joprojām plānā ir piešķirt vairāk naudas kino nozarei.
Beidzot panākts kompromiss par skolotāju algām, un daļa skolotāju nākamajā mācību gadā saņems arī par 70 latiem lielāku algu. Īpaši domāts par mazajām lauku skolām un par pedagogiem, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Tomēr skolotāju algas joprojām nav atbildošas amatam, tāpēc nākotnē būs jāpārskata gan princips „nauda seko skolēnam”, gan arī vidusskolu skaits.
Citus gadus tumšos rudens vakarus Rīgā piedāvāja izklaidēt kino festivāli. Tomēr pagājušā gadā durvis aizvēra festivāls „Arsenāls” un šogad tādu pat soli spērusi „Baltijas pērle”. Joprojām kino baudīt piedāvā dažādi notikumi, tomēr divu lielāko festivālu mērogs tagad kādam būs jāveido no jauna. Eksperti uzskata, ja valsts neradīs iespēju nopietnāk atbalstīt šo privāto rūpalu, Latvijas publika paliks zaudētājos.
Ceturtdien Rīgā „AB Dambja” peldošajā galerijā „Noass” sākas festivāls „Ūdensgabali”.
Otrdien Lietuvā Viļņā tiek atklāts pirmais mēbeļu ražotāja un tirgotāja IKEA veikals Baltijas valstīs.
Sasteigti un īsā laikā pabeigta studiju virzienu akreditācija. Lai gan pirms gada pētījumā secināts, ka vairāk kā 50 studiju programmas ir nekvalitatīvas, šobrīd pieņemts lēmums neatzīt tikai pārdesmit. Augstskolas un studenti šaubās par to, cik veiksmīgs bijis sasteigtais process, bet atbildīgajai ministrijai tikmēr jādomā, kā un kas akreditēs studijas citus gadus.
Eiropas Savienībā (ES) aizvien labāk spēj savākt un attīrīt notekūdeņus, tomēr stāvoklis dalībvalstīs būtiski atšķiras. Ir dalībvalstis, kuras attīra tikai trešo daļu no savāktajiem notekūdeņiem, kamēr citas visus 100%. Arī Latvija ierindojas starp tām valstīm, kuru rādītāji nav iepriecinoši. Vides eksperti to saista ar kanalizācijas tīklu attīstīšanu, bet nespēju uzlabot un vairot attīrīšanas iekārtas, atbildīgā ministrija sola, ka situāciju uzlabos likumdošana.
Darba spēka nodokļos valdība vēl meklēs kompromisu ar sociālajiem partneriem. Pirmdien pēc tikšanās gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), gan Latvijas Darba devēju konfederācija pauda neapmierinātību, ka valdība krasi maina viedokli par darba spēka nodokļiem. Tikmēr arodbiedrības norādīja, ka par jaunajiem priekšlikumiem runā jau ilgu laiku un līdz šim tās nav sadzirdētas.
NATO kravu apjomi, kas līdz šim ir pārkrauti Latvijā, nemazināsies un paliks līdzšinējā apjomā, pirmdien pēcpusdienā sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Vienotība”).
Lai varētu pievērstos ostu nodevas ieviešanai, trūkst aprēķinu un piedāvājums ir tikai idejas līmenī, pauda ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Biodegviela nedrīkst sacensties ar pārtikas tirgu, uzskata Eiropas Parlaments (EP), kas nolēmis ierobežo tās degvielas ražošanu, kuras pamatā ir palmu eļļa vai rapsis. Tas varētu līdzēt pārtikas cenu samazināšanai, kā arī ļautu bioloģiski vērtīgās zemes neiznīcināt degvielas dēļ. Zaļā kustība norāda: šis jautājums dienas kārtībā ir jau vairākus gadus, un ātru rīcību no Eiropas negaida. Tikmēr lauksaimnieki skaidro, ka šobrīd dot pārstrādei rapsi ir izdevīgi un jaunas pārstrādes tehnoloģijas maksā dārgi.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija neļauj celt Jūrmalā plānoto pareizticīgo baznīcu Jomas ielas galā. Atkārtoti izvērtējot plānoto dievnamu, inspekcija secinājusi, projekts paceltos pāri priežu galotnēm un neatbilst Jūrmalas mazstāvu apbūvei. Tagad baznīca būs jāpārplāno. Bet Jūrmalas aizsardzības biedrība pieļauj, ka kļūdainais atzinums tapis, jo ir izdarīts spiediens uz lēmējiem.
Gājuši jau nedēļu vai vairākas, karstā laikā cēlušies piecos no rīta, pavadījuši laiku lūgšanās, sarunās un dziesmās kopā ar bērniem, pusaudžiem, cilvēkiem spēka gados un sirmgalvjiem, Aglonai tuvojas svētceļnieki. Dienā šiem gājējiem jāveic vairāk desmiti kilometru, naktis tiek pavadītas skolās un draudzes namos vai arī teltīs, bet dienā saņemtas rūpes un atbalsts no mājām, kurām iets garām. Šogad līdz ar svētceļniekiem jau otro gadu uz Aglonu dodas arī vairāki ieslodzītie.
Šovakar, 9. augustā, pulksten 19 Jaunpiebalgas novada „Lielkrūzēs” sāksies ceturtais Vislatvijas Dziesminieku saiets, lsm.lv informē saieta rīkotāji.
Bērnu integrācija latviešu skolā, valodas kursi citiem ģimenes locekļiem, dzēsts studiju kredīts, konferences, nometnes diasporai, repatriācijas likuma izmaiņas un citi pasākumi veido 2,5 miljonu vērto reemigrācijas atbalsta plānu. Plāna izstrādātāji uzsver: šis plāns tikai palīdz atgriezties, bet svarīgi ir uzturēt saikni un likt aizbraukušajiem saprast, ka Latvijā viņus gaida. Bet tie, kas par dzīvi izvēlējušies citas valstis, nav pārliecināti, ka šāda valsts aktivitāte viņus mudina atgriezties. Tā vietā saredz interesi tikai par augsti kvalificētu darba spēku un uzskata, ka ir vēl daudz šķēršļu, kurus valsts nav paredzējusi.
Piektdien pēc četru gadu slēgšanas atklās Lielā Ķemeru tīreļa laipu, kā arī izglītības centra „Meža māju”, informē Dabas aizsardzības pārvalde.
86 gadu vecumā mūžībā aizgājusi ilggadējā Latvijas Radio diktore Dzidra Liepiņa. Pirmo reizi pie radio mikrofona Dzidra Liepiņa stājās 1951.gadā, un viņas balss radio viļņos skanēja pus gadsimtu. Līdztekus darbam radio, Dzidra Liepiņa strādāja arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, kur glabājas desmitiem viņas ierunātu audiogrāmatu. Kolēģi atminas, ka Dzidra Liepiņa bija Latvijas patriote, sirsnīga un mīlēta kolēģe, dzīvesgudra padomdevēja, kuras balss labi iegūlusi atmiņā vairākām paaudzēm.
25 miljonu latu vērtie jaunie mikroautobusi Rīgas ielās joprojām nav gatavi pilnībā nodrošināt pasažieru pārvadājumus, jo neregulārie pārvadātāji sagādā zaudējumus. Tāpēc jau septembrī gatavojas piketēt pie Saeimas, lai rosinātu mainīt likumu un neregulāros pārvadātājus izskaustu no pilsētas ielām. Arī Rīgas domes Satiksmes departaments gatavojas nopietnākai cīņai. Tikmēr paši neregulārie pārvadātāji uzsver, ka jau tagad risina „Rīgas mikroautobusu satiksmes” nespēju nodrošināt nepieciešamo skaitu reisu un neredz iemeslu pārtraukt savu darbību.
Pēdējo gadu laikā pieaudzis to bērnu skaits, kuriem ir īpašas vajadzības, bet kuri mācās ārpus speciālajām skolām. Tomēr problēmas rada arī drošas vides garantēšana: lai gan noteikumi jau skaidri nosaka, kā novērst konfliktus un kā rīkoties to gadījumā, joprojām ir gadījumi, kad skolas ar šiem jautājumiem netiek galā.
