Sāk apzināt PSRS okupācijas sekas

Uz pirmo sēdi sanākusi okupācijas seku zaudējumu aprēķināšanas komisija, kas savu darbību atsāk pēc četru gadu pārtraukuma. Pēc krīzes tai atkal atvēlēti 10 tūkstoši latu, par tiem šogad tiks tulkoti pētījumi, kā arī apzināti zaudējumi, ko līdzi nesa valsts militarizācija un kolonizācija. Joprojām gan nav skaidrs, kas notiks ar rezultātiem: vai tiks pieprasītas kompensācijas no Krievijas un vai šī nebūs vēl viena iespēja sūroties par smago pagātni, neskatoties nākotnē.

Okupācijas varas realizētā militarizācija Latvijas PSR laikā, koloniālās politikas ietekme uz demogrāfiju, pētījuma par Padomju Savienības nodarītajiem zaudējumiem Baltijā tulkošana, kā arī Lietuvas komisijas lēmuma par nodarītajiem zaudējumiem pārtulkošana latviešu valodā ir pirmie darbi, ko plāno darīt okupācijas zaudējumu seku aprēķināšanas komisija.

„Mēs to darām taisnības dēļ, mums ir jāzina patiesība. Komisijas uzdevumi ir formulēti nosaukumā: režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšana. Informācijas par deportācijām, represijām apkopošana, kā arī zaudējumu aprēķināšana," skaidro komisijas vadītājs, tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels.

Komisija savu darbību atsākusi pēc četru gadu klusuma perioda. Tai iedalīti 10 tūkstoši latu jau šogad. Vēl pirms astoņiem gadiem tās izveide balstījās uz Saeimas 12.maija deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu".

Vēl gan nav skaidrs, kas notiks ar rezultātiem. Tomels uzsver, tas būs Ārlietu ministrijas kompetencē. Kā skaidro ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums, komisijas rezultāti vēl ir jāsagaida: „Skatoties, kādi būs rezultāti, lai izlemtu, kur izmantot datus, mēs gaidīsim valdības un Saeimas attiecīgos lēmumus"

Zaudētie cilvēku gadi, izvesto, noslepkavoto cilvēku zaudējums, izmaksas par katru iebraucēju un citi jautājumi būs komisijas dienas kārtībā.

Vēsturnieks Inesis Feldmanis norāda, ka lielus zaudējumus nodarīja militārās rūpniecības ieviešana. Viņš vērtē, ka komisija ir instruments, kas palīdz veidot lielāku izpratni par padomju laiku un to, kas tolaik notika. Viņš gan ir skeptisks par to, vai rēķinu par zaudējumiem piestādīs Krievijai: „Mums izvirza arī pārmetumus no Krievijas domes deputātu puses, kuri apgalvo, ka tajā laikā praktiski Krievija ir uzturējusi visas padomju republikas. Un lai parādītu šo apgalvojumu nepatiesību, es domāju, ka arī tādā virzienā komisija strādā."

Komisijas, kas apzina padomju laika zaudējumus, ir darbojušās vairākās postpadomju valstīs. Arī Lietuvā pirms vairākiem gadiem aprēķināts, ka zaudējumi ir ap miljardu dolāru.

Ārlietu eksperts Andris Sprūds norāda, ka komisijas darbība neietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības: „Krieviju raustīt vai nē, tas attiecību jautājumu nemainīs un nesabojās. Bet tas ir, pirmkārt, par mums pašiem, ka meklējam vaininieku pagātnē. Mums ir jāiet uz priekšu. Vēsture ir jāatceras, bet cik var vērtēt. Vainīgo meklēšana un tas, ka mēs esam slikti, jo pagātnē mums kāds traucēja, tas arī bremzē mūsu skatīšanos nākotnē, kas būtu jādara vairāk."

Komisijā darbojas eksperti no Ekonomikas, Aizsardzības, Ārlietu un Vides un reģionālās attīstības ministrijas, tāpat no Ģenerālprokuratūras, Kara un Okupācijas muzeja, Baltijas ziemeļu pētījuma centra un Okupācijas izpētes biedrības.

Paredzams, ka darbs ilgs vēl pāris gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti