EK programma „Garantija jauniešiem" – cīņai pret bezdarbu

Jauniešu bezdarbam Eiropas Komisija atradusi risinājumu – caurskatāmu un kvalitatīvu stažēšanos uzņēmumos. Vienotas vadlīnijas varētu paredzēt, ka  pirmie soļi darbā ir noderīgi un ļauj pēc tam būt konkurētspējīgam darba tirgū un paplašināt stažēšanās robežas. Jaunieši uzsver: svarīgi lai vadlīnijas ir skaidras un nav kā lieks birokrātisks slogs uzņēmējiem.

Teju 6 miljoni jauniešu, kuri vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu, Eiropā ir bez darba. Eiropas Komisija meklējusi risinājumu. Viens no tiem – attīstīt stažēšanās vietas, nodrošinot, ka tās piedāvā atbilstošu mācību vidi un kvalitatīvu prakses saturu.

„Stažēšanās ir izšķirīgi svarīga, lai uzlabotu jauniešu nodarbinātību un lai nodrošinātu netraucētu pāreju no izglītošanās darba dzīvē. Pārāk bieži stažierus pašreiz izmanto kā bezmaksas vai lētu darbaspēku. Dalībvalstīm jāgādā, lai stažieri saņemtu vērtīgu apmācību un darba pieredzi, kas ļauj viņiem tikt pie darba. Ierosinātās pamatnostādnes ļautu stažieriem iegūt augstas kvalitātes darba pieredzi un nodrošinātu labus darba apstākļus, un stažieru darbs netiktu izmantots nepareizi," uzsver Lāslo Andors, Eiropas komisārs, kas atbild par nodarbinātību, sociālo vidi un iekļaušanos.

Jaunās vadlīnijas būtisku uzsvaru liek uz caurskatāmību. Tās paredz, ka darba devējam jau pirms praktikants sāk strādāt ir jānosaka, vai prakse būs apmaksāta vai nē. Tāpat būs arī jāprecizē dažādi citi prakses apstākļi: kas būs atbildīgais, kādi būs prakses ieguvumi. Prakse nedrīkstēs pārsniegt sešus mēnešus.

„Piedāvātais risinājums varētu iedrošināt cilvēkus arī doties stažēties ārzemēs, jo visām Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu vienoti standarti. Tas arī ļautu paplašināt EURES tīklu, un tajā tiktu iekļauta arī stažēšanās.

Es gribētu, lai dalībvalstis šo dokumentu pieņem pēc iespējas ātrāk, lai arī jaunieši varētu izmantot šo kā pirmo soli, lai iegūtu patstāvīgu darbu," norāda Andors.

Ierosinātā sistēma neattiecas uz stažēšanos, kas paredzēta augstskolas izglītības programmā vai kas ir obligāta konkrētas profesijas apguvē. Portāla „prakse.lv" vadītājs Jānis Logins skaidro, ka interese par praksēm ir ļoti liela. Pat vienkāršos amatos piesakās desmitiem jaunieši, jo viņi saprot, ka pieredze ir jāiegūst, lai nākotnē būtu iespējams iegūt darbu.

„Jāveicina, lai uzņēmumi vairāk iesaistās. Viņiem prakses vieta ir jāizveido un jāizvirza cilvēks, kas strādā ar praktikantu – tas ir papildu apgrūtinājums. Ja nosacījumi būs viegli un pretimnākoši uzņēmumiem, tad tā būs laba lieta: jaunieši iegūs pieredzi, sapazīsies ar uzņēmumiem un nākotnē vai nu strādās šajā pat uzņēmumā vai arī citur. Bet viņiem būs pieredze."

Jānis Logins gan skeptiski vērtē to, ka jau no sākuma pārbaudes laikā uzņēmums maksātu par padarīto darbu. Viņš uzskata, ka par samaksu var vienoties tad, kad skaidrs, ka nezinošais darbinieks spēj izdarīt uzdoto darbu un tam nav jāatvēl papildu resursi apmācībai un videi.

Stažēšanās ir viens no pamatelementiem, ko paredz programma „Garantija jauniešiem". Tā paredz, ka jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem jāpiedāvā labs darbs, iespēja turpināt mācības, prakses vai mācekļa vieta četru mēnešu laikā pēc darba zaudēšanas vai formālās izglītības pabeigšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti