Skolu vēstures eksāmenu sliktie rezultāti nozīmē, ka profesionālajām skolām nedrīkst būt obligāts šis eksāmens, kamēr vispārējās izglītības iestādes jau tagad bauda izvēles brīvību. Bet matemātikas eksāmens būs jādala līmeņos, lai ļautu izglītības iestādēm ar atšķirīgām iespējām, skolēniem un programmām izvēlēties atbilstošāko.
Līdz ar televīzijas kanālu TV3 un LNT pāriešanu maksas apraidē skatītājam bez maksas nebūs pieejamas visas sporta pārraides - arī nākamgad Soču olimpiskā hokeja turnīrs būs maksas apraides kanālos. Likums nosaka, ka valstiski nozīmīgiem sporta veidiem ir jābūt pieejamiem skatītājiem, tomēr Latvijas Televīzijai tam trūkst naudas, bet atbildīgā padome nezina, tieši kuri sporta veidi ir valstiski nozīmīgi.
Par astoņiem latiem, ko valsts atvēl mācību līdzekļu iegādei, skolas var iegādāties trīs grāmatas. Kā norāda skolu vadība - ik pa pāris gadiem izdevniecības izdod aizvien jaunu un jaunu mācību literatūru, pretēji tam, ka izmaiņas mācību standartā veiktas pirms sešiem gadiem. Izdevēji uzsver: tā ir katras skolas izvēle, kādus avotus izmantot. Skolu vadība rosina valstij piedāvāt savu izstrādāto mācību literatūru.
Teju 30 tūkstoš eiro ir summa, ko pacients varēs saņemt par ārstniecības izdevumiem, kas radušies pēc tam, kad viņam veikta neatbilstoša vai pat kaitnieciska ārstēšana. Tas gan būs iespējams ātrākais tikai nākamā gada maijā. Oktobrī būs sācis darboties Ārstniecības riska fonds. Lai gan eksperti izmaiņas vērtē atzinīgi, vēl nav skaidrs, kādus rezultātus tās nesīs.
Eiropa aizvien agresīvāk uzsver digitālo mācību līdzekļu un tehnoloģiju nozīmi. Atklāta jauna interneta vietne, kur pieejami dažādi mācību materiāli. Kā uzsver Eiropas eksperti, pašlaik skolās un augstskolās nepietiekami tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas, kas var radīt darba roku trūkumu pēc vairākiem gadiem un jau tagad nepietiek informācijas tehnoloģiju ekspertu. Tāpēc skolām jāattīsta infrastruktūra, bet augstskolām jāpiedāvā progresīvāki klātienes un tālmācības kursi.
Septembrī klases jau devušās mācību ekskursijās līdzdarbojušās un izzinājušas dabu, uzņēmumus, iepazinušās ar vēsturi. Tomēr par šīm ekskursijām joprojām maksā vecāki. Lai gan tas ir mācību process un likums paredz, ka par to būtu jāmaksā pašvaldībām, vecāki vienojas ar skolotājiem, samaksā par saviem bērniem, jo tikai tā var nodrošināt mācību plāna izpildi.
Zinātne ir jādara ar aizrautību un prieku, kā arī apziņu, ka šī ir joma, kurā nevis daudz pelnīt naudu, bet izvirzīt sev intelektuālus izaicinājumus, intervijā Latvijas Radio saka zinātnieks, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. No otras puses, šobrīd Latvijas zinātne iet cauri ļoti smagam laikam un ir liels risks pazaudēt jaunus un talantīgus cilvēkus, kuriem nav zinātnē vietas, kur izpausties.
Saeima sākusi skatīt Darba likumu, par kura izmaiņu lielāko daļu darba devēji un arodbiedrības spējuši vienoties un arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā nebija plašu diskusiju. Tomēr jau tagad skaidrs, ka abām pusēm būs grūtības vienoties gan par virsstundu apmaksas apmēru, gan par arodbiedrības biedru atlaišanu.
Ne tikai jaunās ģimenes, bet arī cilvēki ar invaliditāti, vientuļie vecāki un arī vēl citi nabadzības riskam pakļautie var nākamgad cerēt uz kaut nelielu naudas pieaugumu. Tomēr ne visi ir apmierināti ar solīto. Daudzbērnu ģimenes uzskata, ka valstij jāgarantē lielāki ienākumi uz vienu ģimenes locekli, un diskusijās aizvien vairāk aicina domāt ne tikai par jaunajiem vecākiem, bet par ģimeni kopumā.
Vēl pirms pāris dienām „Māmiņu klubs” solīja protestus, ja Labklājības ministrija turpinās virzīties prom no demogrāfijas ultimāta, kas paredzēja 140 latu bērna kopšanas pabalstu no nākamā gada un tā saglabāšanu līdz bērna pusotra gada vecumam. Tagad „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka uzskata, ka protesti varētu arī nenotikt, jo atbildīgā ministrija meklē kompromisus.
Autoratlīdzības sasaiste ar sociālā nodokļa aplikšanu izņemta no nākamā gada budžeta, trešdien tikšanās laikā ar izdevēju un žurnālistu organizāciju pārstāvjiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"). Jautājuma risināšana turpmāk tiks uzticēta Labklājības ministrijai, jo tas ir vērtējams darba attiecību kontekstā.
Labklājības ministrija (LM) trešdien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) ultimātā ietvertos priekšlikumus demogrāfijas uzlabošanā. Labklājības ministre Ilze Viņķele („Vienotība”) skaidro - lai tos realizētu, būtu nepieciešams celt sociālo nodokli, pieaugtu sociālā nevienlīdzība, turklāt pastāvētu juridiskas un administratīvas problēmas šo priekšlikumu realizācijā.
Lai gan joprojām jācīnās ar tādām tradicionāli zināmām vielām kā kokaīnu vai ekstazī, tomēr tirgū aizvien straujāk izplatās jauni ķīmiski savienojumi. Eiropas robežās vienas vielas aizliegšana līdz šim prasījusi divus gadus. Tagad Eiropas Komisija plāno panākt, lai šis laiks saīsinās par trešdaļu un vielas var pilnībā izņemt no apgrozības, ja tās apdraud cilvēku dzīvību un psihi.
Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegta sūdzība par iepirkumu Gaismas pils mēbelēm, virtuves iekārtām, arī interjera elementiem un informācijas zīmēm. Lai gan tas neietekmēs būvobjekta nodošanu un arī janvārī gaidāmo Grāmatu draugu ķēdi, tomēr tas var negatīvi atsaukties uz bibliotēkas apmēbelēšanu un arī krājuma pārcelšanu.
Tuvojas jauna demogrāfiskā bedre, bet valdība vēlas atkāpties no pirms gada parakstītā „demogrāfijas ultimāta”, tāpēc „Māmiņu klubs” varētu rīkot protesta akcijas. Labklājības ministrijā norāda, ka jau tagad ir panākta vienošanās par vairākiem atbalsta pasākumiem ģimenēm, kas uzlabotu demogrāfisko situāciju, bet nozares eksperti pārmet, ka ministrija ignorē tās izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, un nekonsekvence pasliktinās Latvijas ģimeņu situāciju.
Skolotāji turpina celt savu kvalifikāciju, bet daļa vēl gadu gaidīs, līdz par to būs iespējams saņemt sertifikātu un arī naudu. Naudas trūkuma un pārejas perioda dēļ tie būs vairāk nekā 5000 skolotāji, kam jāgaida vēl nākamais mācību gads, lai par līdzīgu kvalitāti saņemtu līdzīgu algu ar saviem kolēģiem, kas pirms vairākiem gadiem nokārtoja kvalifikāciju. Pedagogi ar to nav mierā, bet ministrijā uzsver: tā bija savstarpēja vienošanās.
Pasaules Ekonomikas forumā, kas notiek Ķīnā, Latvijas jaunais zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs līdz ar vēl 39 zinātniekiem no 19 valstīm ticis apbalvots kā viens no pasaules izcilākajiem prātiem. Viņa pētījumu joma saistīta ar darbu pie kvantu sūkņu teorijas, kas ļautu pāriet uz jaunas strāvas mērvienības ampēra definīciju.
Memorands, ko Izglītības un zinātnes ministrija jau pirms gada parakstīja ar skolotāju arodbiedrību, paredz, ka divus mācību gadus pedagogi var paaugstināt un iegūt kvalifikācijas pakāpi, tomēr naudas tam nebūs. Arodbiedrība norāda, ka tā ir ministrijas neizdarība, ka divu gadu laikā vairāk nekā 5000 skolotāju būs izpildījuši prasīti un pierādījuši savu kompetenci, tomēr papildu atalgojumu nesaņems, kamēr vairāk nekā 20 tūkstoši kolēģu ik mēnesi saņems papildus līdz pat 70 latu lielu piemaksu.
/Papildināts/
Līgums paredz 175 autobusu iegādi par kopējo summu 58,3 miljoni eiro (50,9 miljoni latu). Saskaņā ar konkursa noteikumiem pasūtītājam ir tiesības līguma darbības laikā palielināt iepirkuma apjomu par 30%, tādēļ iepirkuma līguma kopējā summa būs 75,808 miljoni eiro un paredzēs maksimāli 228 autobusu iegādi. Par to ceturtdien informēja pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme".
Nevēlamo reklāmas vēstuļu sakrišanas pastkastītēs varētu tikt risināta ar dabas resursu nodokli - tas varētu samazināt to apjomu pat par divām trešdaļām. Bet poligrāfijas bizness uzskata, ka nodoklis ir pārāk liels, aprēķini neprecīzi un būtiski cietīs apstrādes rūpniecība. Arī mārketinga pārstāvji uzsver, ka bieži reklāma tomēr ir vērtīgs informācijas avots iedzīvotājiem.
Eiropa tuvojas tam, lai ierobežotu smēķēšanu, aizliedzot tievās cigaretes, smēķu garšas un vēl agresīvāk uz paciņām izvietojot brīdinošus saukļus un bildes, bet elektroniskās cigaretes pielīdzinātu medikamentiem. Tomēr deputātu vidū ir arī satraukums, ka līdzās ierobežojumiem nav atbalsta pasākumu, lai novērstu melnā tirgus attīstīšanos. Līdzās diskusijām par šīm izmaiņām, tabakas kompānijas uzsākušas apjomīgu sevis lobēšanu.