ĪSUMĀ:
- Aptuveni puse absolventu nāk no kādas no četrām lielajām valsts augstskolām.
- Valsts augstskolās un koledžās sagatavo lielāko daļu tirgum vajadzīgo speciālistu.
- Privātās izglītības iestādēs daudz studē sociālās zinātnes, komerczinības vai tiesības.
- Darba tirgum pieprasīto STEM speciālistu uz 100 absolventiem ir vien septiņi.
- Izglītības ministre: Gribētos, ka šo materiālu cītīgi izskata katrs topošais students.
- IZM sola publicēt datus par izglītības iestāžu absolventu panākumiem darba tirgū.
- No visiem augstākās izglītības iestāžu absolventiem gadā 1% pabeiguši doktorantūru.
- Šo rādītāju plānots uzlabot ar jaunu doktorantūras modeli.
Lai arī Latvijā ir vairāk nekā 50 augstākās izglītības iestāžu, katru gadu aptuveni puse absolventu nāk no kādas no četrām lielajām valsts augstskolām. Visvairāk no Latvijas Universitātes, tad seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Tieši šajās un citās valsts augstskolās un koledžās sagatavo lielāko daļu darba tirgū pieprasītāko speciālistu. Tikmēr trīs ceturtdaļas daudzo privāto augstākās izglītības iestāžu absolventu studējuši sociālās zinātnes, komerczinības vai tiesības. Un šo jomu profesionāļu Latvijā ir un atbilstoši prognozēm arī turpmāk būs par daudz. Analizējot 2017. gada datus, redzams, ka no katriem 100 absolventiem sociālo, komerczinību vai tiesību zinātņu virzienu pārstāv 39.
Tikmēr darba tirgū pieprasīto STEM jeb dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu uz 100 absolventiem ir vien septiņi, valstī trūkstošo veselības aprūpes darbinieku – 16, bet izglītības jomas pārstāvju – vien četri.
"Protams, augstskolas vienmēr sekos pieprasījumam, un tur neko nevarēs izdarīt, sevišķi, ja par to maksā, bet ar valsts naudu var veikt virzību, kas ir valstij vajadzīga; kur jūs to eiro noliksiet, uz turieni tas deguns pagriezīsies," sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.
Pētījums rāda, ka bezdarba līmenis 2017. gadā sociālo, komerczinību un tiesību zinātņu absolventu vidū bijis krietni augstāks nekā augstskolu un koledžu beidzēju vidū kopumā. Vidējais bezdarbs valstī gan tobrīd tik un tā bija krietni augstāks, un arī vidējā alga augstākās izglītības iestāžu absolventiem bijusi par piekto daļu lielāka nekā Latvijā kopumā.
"Man gribētos, ka šo materiālu cītīgi izskata katrs topošais students," sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola tuvākajā laikā publicēt arī datus par konkrētu izglītības iestāžu absolventu panākumiem darba tirgū.
"Iespējams, tas studējošais – viņš savā ziņā ir patērētājs, kuram nav pieejama pilnīga informācija par to, ko ir un ko nav vērts studēt, jo, ja cilvēks ir izvērtējis tikai skaistas reklāmas, iespējams, tā nebūt nav tā labākā izvēle," teica IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Vēl viens aspekts, ko iezīmējis pētījums, – no visiem augstākās izglītības iestāžu absolventiem gadā tikai 1% pabeiguši doktorantūru. Salīdzinājumā: Eiropas Savienībā vidēji tie ir 4%. Šo rādītāju uzlabot plānots ar jaunu doktorantūras modeli, ko otrdien, 16. jūnijā, skatīs valdībā.
"Šajā jaunajā doktorantūras modelī doktorants ir pilntiesīgs akadēmiskā personāla pārstāvis, kas nozīmē, ka valsts stipendijas fondā dotu 1000 eiro. Un savukārt augstskolai ir jānodrošina papildu finansējums vai nu projektā, vai lekciju lasīšanā," stāstīja izglītības ministre.
Tādējādi doktorantūra kļūtu par pilna laika darbu. Šādi cerēts piesaistīt vairāk pētnieku un risināt novecošanās problēmu zinātnē.
