Panorāma

Eiropa pirks Covid-19 vakcīnu «kandidātus»

Panorāma

Panorāma

Nevar ne pirkt, ne īrēt

OECD: Latvijā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos; īres tirgus – nīkuļojošs

Latvijā pārapdzīvotos mājokļos dzīvo trešdaļa mājsaimniecību, kas ir lielākais skaits OECD valstu vidū, trešdien, 17. jūnijā, informēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija, prezentējot pētījuma rezultātus par mājokļu pieejamību Latvijā. 

ĪSUMĀ:

  • Latvijā kopš 2008. gada ieguldījumi mājokļu fondā stagnē.
  • Šobrīd Latvija mājokļu fondā iegulda aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta.
  • OECD ģenerālsekretārs: Latvija ir mājokļu īpašnieku nācija, īres tirgus praktiski neeksistē.
  • Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD - 2% no kopējā dzīvojamā fonda.
  • OECD rekomendē Latvijai izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju.
  • Ekonomikas ministrija līdz 2021.gada beigām plāno izstrādāt mājokļu politikas stratēģiju. 

Stagnācija dzīvojamā fonda attīstībā

"Spītējot progresam, Latvijā aizvien saglabājas augsta mājokļu pārapdzīvotība. Tā ir daļa no problēmas, ko pierāda stagnācija dzīvojamā fonda attīstībā Latvijā. Investīcijas dzīvojamā fonda atjaunošanā ir tikai 2% no iekšzemes kopprodukta, kamēr OECD valstīs tie ir vidēji 5%. Tāpēc mudinām sekot Dānijas un Slovākijas piemēram, paplašinot mājokļu atjaunošanas fondu ar finansējumu no valsts budžeta, privātām investīcijām un ES fondiem," sacīja Gurija.

OECD pētījums par mājokļu pieejamību LatvijāJānis Kincis
    Viņš norādīja, ka 60% mājsaimniecību Latvijā pieder mājoklis, un tas ir vairāk nekā vidēji OECD valstīs. Pārējā daļa dzīvo sociālās mājās, nomā vai īrē īpašumu. Tiesa, īres tirgus Latvijā ir "nīkuļojošs". "Latvija ir mājokļu īpašnieku nācija, īres tirgus praktiski neeksistē," uzsvēra Gurija. 


    Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD - 2% no kopējā dzīvojamā fonda, un dzīvokļa pabalsti 2017. gadā tika piešķirti tikai 7% no visiem iedzīvotājiem un 18% trūcīgāko mājsaimniecību. Turklāt, saskaņā ar starptautiskiem standartiem, dzīvokļa pabalsts ir mazs, norādīts pētījumā. 

    "Vismaz kaut kādi resursi ir jāvirza sociālo māju virzienā, lai varētu pārvietot cilvēkus, kas dzīvo antisanitāros un zemas kvalitātes apstākļos uz labākām mājām," uzsvēra Gurija.

    Tāpat pētījumā arī secināts, ka 44% Latvijas mājsaimniecību ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet tajā pašā laikā to ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu.

    OECD norāda, ka šādu mājsaimniecību daudzumu var samazināt, pilnveidojot mājokļu atbalsta apmēra noteikšanu dažādām mājsaimniecībām.

    OECD ģenerālsekretārs arī norādīja, ka līdzekļu trūkuma dēļ daudzi iedzīvotāji spiesti dzīvot sliktos mājokļos, jo nevar pārvākties vai izremontēt mitekļus. 

    Tāpat pētījumā secināts, ka ceturtdaļa no nabadzīgajām mājsaimniecībām dzīvo mājokļos bez labierīcībām.

    Gurija gan uzsvēra, ka pēdējās desmitgadēs Latvija ir veikusi progresu darbā pie mājokļu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanas. Kopš 2005. gada iedzīvotāju daļa, kas dzīvo nepiemērotos apstākļos, ir samazinājusies no 40% līdz 24%. Tāpat Latvijā ir samazinājies mājsaimniecību skaits, kas ir pārslogotas ar izmaksām par mājokli. Samazinājies arī mājsaimniecību skaits, kas nevar nomaksāt hipotēku, īri.

    OECD rekomendē Latvijai izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju, kura būt ilgtermiņa, ar pietiekamu finansējuma nodrošinājumu, uz kvalitāti orientēta, koordinēta un inovatīva.

    OECD iesaka Latvijai  veikt visaptverošu mājokļu tehniskās kvalitātes izvērtējumu un uzlabot iespējas sekot līdzi mājokļu pieejamībai. Tāpat nepieciešams papildus investēt kvalitatīvu mājokļu pieejamībā un samazināt būvniecības izmaksas. OECD arī norāda, ka Latvijai arī nepieciešams attīstīt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgu.

    Mājokļu politikas stratēģija

    Ekonomikas ministrija (EM) informēja, ka atbilstoši OECD rekomendācijām ministrija līdz 2021. gada beigām plāno izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju - ilgtermiņa dokumentu, kas noteiks mājokļu politikas mērķus turpmākajiem gadiem, paredzēs inovatīvus risinājumus un nepieciešamo finansējumu konstatēto problēmu risināšanai, kā arī paredzēs atbalsta programmu veidošanu mājokļa pieejamībai, kas mērķētas uz atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram,  ģimenēm ar bērniem.

    "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm. Tas ir arī viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas attīstībai un sociālās politikas mērķu sasniegšanai. Arī Covid-19 pandēmijas laikā pierādījās, ka mājokļa pieejamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem drošībai. Mājokļa jautājuma risināšana ir prioritārs valdības rīcības plāna pasākums. Šis projekts ir labs piemērs, ka OECD kompetence var palīdzēt attīstīt nacionālo politiku, jo šī projekta ieteikumi būs pamats mūsu valsts mājokļu pieejamības stratēģijas sagatavošanai, pie kā sāksim strādāt jau drīzumā," sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

    EM valsts sekretārs Edmunds Valantis pēc OECD pētījuma prezentācijas atzina, ka daļu no OECD norādītajām lietām ministrija jau dara. Tostarp tiek strādāts pie jauna mājokļu īres regulējuma. Ministrija plāno turpināt strādāt pie mājokļu pieejamības uzlabošanas. Tādēļ plānots paplašināt Mājokļu garantiju programmu. 

    “Tā ir veiksmīga, bet redzam, ka ar to nepietiek,” klāstīja Valantis, norādot, ka ir plānots mājokļa iegādei piedāvāt grantus daudzbērnu ģimenēm. Tāpat izstrādes stadijā ir atbalsta mehānisms, lai veicinātu privātmāju siltināšanu, tam piešķirot valsts garantijas. Plānā ir arī izstrādāt mājokļu pieejamības stratēģiju, izveidot īpašu fondu, kas palīdzētu attīstīt mājokļu tirgu – atjaunot esošās mājas un būvēt jaunas.

    “Šī kopējā bilde [par Latvijas dzīvojamo fondu] līdz šim nav bijusi. Uz tā pamata varēsim balstīt nākamos soļus,” sacīja EM valsts sekretārs, vienlaikus atzīstot – ir kritiski svarīgi šajā jomā spert nākamos soļus uz priekšu. Būtiski būs tas, vai valdība, strādājot pie nākamā gada budžeta, paredzēs nepieciešamos līdzekļus dzīvojamā fonda attīstībai. 

    Īsi pirms pētījuma prezentācijas arī Valsts prezidents Egils Levits atzina, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir neapmierinošs, to trīsdesmit neatkarības gadu laikā nav izdevies atjaunot līdz mūsdienu prasībām. "Ilgtermiņā Latvijai un tās iedzīvotājiem ir nepieciešama visaptveroša mājokļu politikas stratēģija, kas ir vērsta uz kvalitāti, ilgtspējību un inovācijām. Latvijā ir nepieciešami arvien vairāk mājokļu, kas tiek būvēti pēc augstiem vides standartiem un to izmaksas var atļauties lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir zināmas priekšrocības šajā jomā, jo mums ir koka māju būvniecības tradīcijas un konkurētspējīgi būvmateriālu ražotāji," uzsvēra Levits.

    OECD eksperti uzskata, ka tieši Covid-19 krīze, kad ekonomikas sildīšanas nolūkos tiek investēts infrastruktūras objektos, ir labs laiks valsts īstenotā dzīvojamā fonda atjaunošanā.

    "Valdībai ir lielāka iespēja ieguldīt dzīvojamajā fondā, protams, darot to pārdomāti. Vācijā, Austrijā ir izveidoti fondi, kas ilgtermiņā ir stabilāks risinājums, un pakāpeniski šie fondi kļūst patstāvīgi un spēj stabili strādāt bez valsts finansējuma. Un tas arī radītu darbavietas būvniecības nozarē," sacīja OECD eksperts Vilems Adema.

    Ekonomikas ministrijā atzīst, ka diskusiju par šāda fonda izveidi ir bijis daudz, bet vienošanās nekad nav panāktas.

    KONTEKSTS:

    Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD vecākais ekonomists, Latvijas nodaļas vadītājs Andress Fuentess-Hutfilters 2018. gadā atzina, ka Latvijai būtu jāveic reformas mājokļu politikā - pieeja lētiem, bet kvalitatīviem mājokļiem tajos reģionos, kur ir darba iespējas, var palīdzēt mazināt nabadzību, mazināt bezdarbu un veicināt ekonomikas izaugsmi. 

    Ekonomikas ministrija 2019. gada maijā uzsāka sadarbības projektu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju par mājokļu pieejamību Latvijā, kurā OECD eksperti definēja mājsaimniecības, kas šobrīd nesaņem pietiekamu atbalstu mājokļu pieejamībai, kā arī izstrādāja priekšlikumus efektīvam atbalsta instrumentu kopumam mājokļu pieejamības uzlabošanai Latvijā, citstarp pārņemot un pielāgojot arī ārvalstu labo praksi.

    Projekta īstenošanas laikā OECD eksperti ieradās Latvijā divās misijās. 2019. gada 22.-27. jūlijā notika OECD pirmā misija Latvijā, kuras laikā aizvadītas gandrīz 30 sanāksmes ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, nekustamo īpašumu attīstītājiem, nevalstiskajām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, lai iegūtu nepieciešamo informāciju priekšlikumu izstrādei. Savukārt 2019. gada 4.-7. novembrī notika otrā OECD misija Latvijā, kuras ietvaros ieradās vairāk nekā 20 ārvalstu eksperti, kas darba semināra ietvaros dalījās ar savu pieredzi mājokļu pieejamības definēšanā, pieejamu īres mājokļu piedāvājuma nodrošināšanā izmantojot finanšu instrumentus, apgrozības fondus un radot regulējumu bezpeļņas vai zemas peļņas mājokļu attīstītājiem.

    Šogad Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā secināts, ka Latvijai jāuzlabo mājokļu pieejamība.

    Tāpat Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami, un kopumā izpratnes un līdzekļu trūkuma dēļ daudzdzīvokļu ēku stāvoklis pasliktinās .

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti