Stipendiju vietā doktorantiem piešķirs atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī

Līdzšinējo stipendiju vietā doktorantiem piešķirs atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī, paredz otrdien, 16. jūnijā, Ministru kabineta sēdē atbalstītais jaunais doktorantūras modelis.

Jaunais doktorantūras modelis paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada. 

Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma.

IZM uzsvēra, ka, piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Pēc valdības sēdes izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) žurnālistiem sacīja, ka finansējums, kas šobrīd ir atvēlēts doktorantūrai, "ir pietiekams, lai vidēji gadā sagatavotu 170 doktorantus".

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

"Augstākajai izglītībai Latvijā, tostarp doktorantūras studijām, ir jākļūst konkurētspējīgām un jāvirzās uz izcilību. Doktoranta pilnvērtīga iesaiste studiju vai pētnieciskajā darbā ļaus, no vienas puses, mērķēti virzīties uz promocijas darba izstrādi, no otras – aktuālāko, modernāko piedāvāt bakalaura vai maģistra līmeņa studentiem, augstskolas kolēģiem, tādā veidā pakāpeniski virzoties arī uz paaudžu nomaiņu universitātēs un augstskolās," paziņojumā medijiem norādīja Šuplinska.

Ministre arī uzskata, ka jaunais doktorantūras modelis veicinās talantīgu doktorantu piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Salīdzinājums ar pārējām Eiropas valstīm parāda, ka  2018. gadā attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir ļoti mazs doktora grāda ieguvēju skaits – četrreiz mazāks nekā vidēji ES un vairāk nekā septiņas reizes mazāks, salīdzinot ar Lielbritāniju.

Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu.

Līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa: pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem.

"Kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs garāks par 3 līdz 4 gadiem un atbildīs labai starptautiskai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai. Savukārt attiecībā uz promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma valodu izmaiņas nav plānotas," informēja IZM.

Jaunā kārtība arī paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti – doktorantūras skolās, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. IZM atzīmēja, ka augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti. Proti, trūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu. Tāpat IZM norādīja, ka būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar to, ka doktorantūra nebūs sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu.

KONTEKSTS:

Pērn starpinstitūciju darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē strādāja pie jaunā doktorantūras modeļa. Konceptuālo ziņojumu valdībā bija plānots iesniegt līdz 2019. gada beigām.

Tāpat pērn Latvijas Studentu apvienība aktualizējusi jautājumu par iespēju būtiski palielināt valsts stipendijas visos studiju līmeņu studējošajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti