Panorāma

Bišu uzlidojums Vērmanes dārzam

Panorāma

Bažas par jaunu Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā

Rīgas koncertzāli būvēs Centrālās komitejas ēkas vietā

Koalīcija vienojas Rīgas akustisko koncertzāli būvēt Pasaules tirdzniecības centra vietā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Koalīciju veidojošās partijas pirmdien, 15. jūnijā, sadarbības sanāksmē konceptuāli vienojušās Rīgā attīstīt akustiskās koncertzāles būvniecības projektu valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2 pie Kronvalda parka, nojaucot bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, kur tagad ir Pasaules tirdzniecības centrs.

ĪSUMĀ:

  • Koalīcija atbalsta ieceri Rīgā būvēt akustisko koncertzāli Kronvalda parkā, Elizabetes ielā 2.
  • Tur agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, tagad - Pasaules tirdzniecības centrs.
  • Valdība rīt pieņems formālu lēmumu šī būvprojekta nepieciešamo darbu sākšanai.
  • Pagaidām nav zināms, cik koncertzāle varētu izmaksāt; neskaidrs finansējuma modelis. 
  • Finansējumu koncertzālei paredzēs Covid-19 krīzes pārvarēšanai kultūrai atvēlētajā budžetā.
  • Uz esošās ēkas nojaukšanas, kā arī uz koncertzāles projekta izstrādi un būvniecību būs konkurss.  
  • Kultūras ministrs: trīs gadu laikā varētu nonākt līdz būvniecības procesa sākšanai.

Koalīcijā ir atbalsts akustiskās koncertzāles projektam Elizabetes ielā; par finansējuma skaidrības vēl nav
00:00 / 03:01
Lejuplādēt
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc sadarbības padomes sēdes sacīja, ka šīs valdības deklarācijā viens no punktiem ir vienoties, kā un kur Rīgā tiks celta šāda koncertzāle. Otrdien, 16. jūnijā, plānots izskatīt Kultūras ministrijas (KM) informatīvo ziņojumu par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā, Elizabetes ielā 2.  

 

"Mēs formāli pieņemsim lēmumu, lai Rīgā, Elizabetes ielā, Kronvalda parkā, nojauktu šo esošo padomju laikā celto ēku un uzceltu jauno koncertzāli. Mēs ieviesīsim visai sabiedrībai un kultūras sabiedrībai skaidrību, ka šāda koncertzāle Rīgā būs un paredzēsim tai ļoti konkrētu vietu," sacīja premjers.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pēc sadarbības padomes sēdes pauda cerību, ka arī valdība sēdē otrdien atbalstīs koncertzāles būvniecību, kas, pēc ministra sacītā, būtu vēsturisks lēmums, ņemot vērā arī to, cik ilgi notika debates par šādas koncertzāles būvniecību valsts galvaspilsētā.

"Tas ir sens, gadiem nenokārtots parāds mūsu valsts izcilajai mūzikas nozarei.

Valdība ir beidzot gatava nokārtot šo parādu vislabākajā veidā, nododot koncertzālei vislabāko vietu Rīgā," klāstīja kultūras ministrs.

Ministrs atturējās pašlaik minēt koncertzāles būvniecībai nepieciešamo finansējumu, norādot, ka vispirms ir jātiek skaidrībā par finansējuma modeli – cik lielu daļu finansējuma atvēlēs no valsts budžeta un cik liels būs Eiropas Savienības fondu finansējums. 

No kultūras ministra teiktā noprotams, ka konkurss būs gan uz esošās ēkas nojaukšanu, gan koncertzāles projektu un arī akustiskās koncertzāles būvniecību. Konkursu uz Pasaules tirdzniecības centra ēkas nojaukšanu varētu izsludināt nākamā gada pavasarī. Paralēli tiks sākts darbs pie skiču projekta izsludināšanas. Finansējums tam tiks paredzēts nākamā gada valsts budžetā. 

"Atdodot koncertzāles būvniecībai vislabāko vietu, cieņpilnu vietu. Ne tikai atdodot šo vietu koncertzālei, bet arī atbrīvojoties no šī komunisma rēga, kas joprojām klaji demonstrē komunisma laika patvaļu, uzbūvējot pilsētas parkā, labākajā pilsētas vietā nomenklatūras ēku," sacīja ministrs.

Trīs gadu laikā varētu nonākt līdz būvniecības procesa sākšanai.

Ministram ir arī prognoze, pēc cik gadiem koncertzāle varētu vērt durvis.

"Es saredzu optimistisko scenāriju, ka koncertzāle varētu būt gatava septiņu gadu laikā. Šobrīd es pat būtu vēl optimistiskāks. Par finansējumu būs valdības nākamie darba kārtības jautājumi. Šobrīd, Covid-19 laikā, runāt par kaut ko konkrētu ir mazliet pārdroši," teica Puntulis.

Vai projekts būtu jāveido tikai koncertzāles vajadzībām, valdības vidū vienprātības vēl nav. Iepriekš tika apsvērts uz veco Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2 pārcelt Ekonomikas ministriju, tomēr celtnes modernizēšana izmaksātu aptuveni 30 miljonus eiro.

Kultūras ministra preses pārstāve Inga Vasiļjeva par akustiskās koncertzāles būvniecību.
00:00 / 00:26
Lejuplādēt

KM norādīja, ka saskaņā ar SIA "Arhitektu birojs A + Sh" atzinumu, kas KM uzdevumā veica novietnes analīzi, secināts, ka lokācija Elizabetes ielā 2 ir piemērota akustiskās koncertzāles projekta attīstībai un tai ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar iepriekš apskatītajiem zemesgabaliem, jo konkrētais zemesgabals atrodas pilsētas centrā un ir ērti sasniedzams gan ar kājām, gan ar sabiedrisko transportu, gan ar automašīnu. Vietai piemīt laba pieejamība gan tūristiem, gan valsts iedzīvotājiem, jau šobrīd pieejams plašs autostāvvietu klāsts, kuru iespējams vēl papildināt. 

Teritorija atrodas nozīmīgā pilsētas daļā – Rīgas vēsturiskajā centrā, un Nacionālās koncertzāles projekta attīstība ir veicama saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra noteikumiem, tai ir pateicīga labiekārtojuma vide – parks un ūdensmalas; potenciāls kvalitatīvai arhitektūrai. Šai teritorijai nav izstrādāts detālplānojums, bet atļautais izmantošanas veids ir atbilstošs koncertzāles būvniecībai. Praktiski viss inženierapgādei nepieciešamais ir pieejams tiešā zemesgabala tuvumā. Līdz ar to Nacionālās koncertzāles projekta attīstībai nepieciešamās darbības var sākt nekavējoties.

Kultūras ministra preses pārstāve Inga Vasiļjeva atgādināja, ka pērn novembrī valdība vienojusies, ka nacionālās koncertzāles projektu vislabāk īstenot uz valsts vai pašvaldības zemes.

"Pēc atkārtotām konsultācijām ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" esam nonākuši pie, mūsuprāt, viena no labākajiem risinājumiem gan lokācijas, gan īpašumtiesību ziņā. Pie tam lēmums virzīt šo jautājumu izskatīšanai sadarbības padomē un tālāk, iespējams, valdībā, tika pieņemts, konsultējoties gan ar Kultūras ministrijas Arhitektūras padomi, gan sagaidot VNĪ un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumus," skaidroja Vasiļjeva.

KONTEKSTS:

Diskusijām par akustisko koncertzāli Rīgā ir vairāk nekā 15 gadu vēsture. Nav īstenojusies ne pirmskrīzes iecere to būvēt uz AB dambja pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Anda Sīļa projekta, ne vēlākais plāns to būvēt kopā ar konferenču centru degradētā teritorijā sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Iepriekšējās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) laikā 2019. gada pavasarī kā prioritāte tika virzīta iecere par koncertzāli uz AB dambja, taču līdz valdības lēmumam tā nenonāca un jaunais kultūras ministrs Puntulis pauda vēlmi vēlreiz izvērtēt šo projektu.

2019. gada rudenī Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem pārdalīja citām vajadzībām, tikmēr KM un kultūras ministrs Puntulis neizslēdza jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklēja citu finansēšanas modeli, uzsverot, ka koncertzāles būvniecību tas neaizkavēs.

2019. gada nogalē kultūras ministrs Puntulis pauda, ka publiskās un privātās partnerības modelis Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir izdevīgākais risinājums Latvijai. Zemi koncertzālei netālu no Andrejostas bija gatavs dāvināt ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, kam valsts atbalsts būtu izdevīgs savas teritorijas attīstīšanai.

Valdība sēdē šā gada jūnija sākumā vienojās pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai pārdalīt 600 miljonus eiro. No tiem 103,2 miljoni eiro novirzīti veselības infrastruktūras projektiem, bet 32 miljoni eiro – kultūras nozarei. Tostarp kultūras infrastruktūrai novirzīti 11 miljoni eiro, un daļa no šīs naudas paredzēta akustiskās koncertzāles būvniecībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti