Panorāma

Liepājas teātrim jāsagatavo papildu informāciju

Panorāma

Eiropas nauda Latvijai un citām valstīm

Latvijas vēsturiskās zemes rakstīs likumā

Levits jau rudenī parlamentam piedāvās Latvijas vēsturisko zemju likumu

Valsts prezidents Egils Levits, kurš arī pēc izsludināšanas kritizējis jauno novadu reformu, nācis klajā pats ar savu ideju tās papildināšanai. Jau šajā rudenī Levits nolēmis virzīt uz parlamentu Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. Šādi iecerēts aktualizēt agrāko Latvijas kultūrtelpu dalījumu, nodrošinot, ka arī pēc novadu apvienošanas turpinās pastāvēt tādas lielas un mazas vietējās kultūras kā suiti, lībieši un sēļi.  

“Es teiktu tā - mana reakcija uz administratīvi teritoriālās reformas sākotnējiem trūkumiem,” tā Valsts prezidents Egils Levits sacīja par paša virzīto latviešu vēsturisko zemju likumprojektu.

Ar to Levits iecerējis iezīmēt un saglabāt, viņaprāt, novadu reformas izstrādes laikā pazaudētās vēsturiskās kultūrtelpas – lielās, kā Latgale, Sēlija, un mazās, piemēram, suitu un lībiešu kopienas.

Piektdien, 24. jūlijā seminārā prezidents pauda, ka, viņaprāt, vietējo jautājumu risināšana būtu jāatstāj vietējo kopienu, nevis jauno novadu vadības ziņā.

“Vēlētas vietējo kopienu pārstāvības šo plakano reformu padarīs dziļāku un jēgpilnāku. Cilvēks vienkārši var savu apkārtni ar savu identitāti, piederību un pilsonisko atbildību veidot,” norādīja Levits.

Tapusi arī vēsturisko zemju karte, kur līdzās Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei iezīmēta arī Sēlija. Kā uzsvēra viens no tās autoriem, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, neatkarīgi no jaunā, administratīvi teritoriālās reformas laikā tapušā robežu zīmējuma, novadiem ir jāņem vērā, kāds ir to teritorijas vēsturiskais dalījums.

“Ir jārespektē konkrētās jomās šis fakts un jārūpējas par Sēlijas un Latgales vēsturiskās identitātes līdzvērtīgām saglabāšanas iespējām savas pašvaldības teritorijā,” sacīja Turlajs.

Uz likumprojekta apspriešanu Rīgas pilī bija aicināti dažādu vēsturisko kultūrtelpu pārstāvji.

Izskanēja arī viedoklis, ka iniciatīvai bija jānāk pirms novadu reformas apstiprināšanas un nu ir par vēlu.

Režisors Viesturs Kairišs uzskata, ka “šī ir tik dziļa pretruna, ka es neredzu, kā tā tiks pārvarēta ar šo likumu, neietekmējot jau izsludināto likumu, jo, manuprāt, to kopā nesalaižot, šim kultūrvēsturisko zemju likumprojektam būs tāda nozīmītes nozīme”.

Par likumprojekta izstrādi ir atbildīga Kultūras ministrija, un uz Saeimu tas varētu tikt virzīts septembrī.   

KONTEKSTS:

Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Levits šonedēļ saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti