Arhitektu grupa aicina ēkai Elizabetes ielā 2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu

Arhitektu grupa vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP), aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2, kuru valdība vienojusies nojaukt, lai tās vietā būvētu akustisko koncertzāli.

Kā aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane, iesniegumu parakstījuši aptuveni 20 arhitekti. Viņu ieskatā ēka ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs, un tas raksturo padomju laikā strādājošo arhitektu spēju būt vienā līmenī ar arhitektūras tendencēm pasaulē, neskatoties uz noslēgto informatīvo telpu.

"Ņemot vērā gan vietējās, gan starptautiskās sabiedrības un arhitektūras nozares profesionāļu pastiprinātu interesi par Latvijas pēckara modernisma arhitektūru, nolēmām vērsties NKMP, lai ēkai piešķirtu kultūras pieminekļa statusu," norādīja viens no iniciatīvas autoriem un arhitektu biroja "NRJA" vadītājs Uldis Lukševics.

Iesniegumā norādīts, ka, neskaitot maznozīmīgu iejaukšanos, ēka saglabājusi savu sākotnējo substanci un detaļu kvalitāti, un tajā ir daudz interesantu arhitektūras ideju, prasmīgu apjomu savienošanas piemēru un kvalitatīva apdare.

Arhitekti iesniegumā uzsvēruši, ka modernisma arhitektūra visā pasaulē tiecās lietot vienus un tos pašus izteiksmes līdzekļus, atklāti pārņemot tos no kolēģiem un interpretējot. Ēkas Elizabetes ielā 2 autori ietekmējušies no Marsela Breiera UNESCO ēkas Parīzē.

Arhitektu grupa, kas sagatavojusi iesniegumu, pauž, ka ēkā esošā konferenču zāle ar Latvijas akustiskā vecmeistara Alberta Vecsīļa radītajiem tumšā koka akustiskajiem paneļiem ir nozīmīga kompleksa sastāvdaļa, piešķirot vēl papildu vērtību administratīvajai ēkai Elizabetes ielā 2.

Lukševics uzsvēra, ka līdz pat 2020.gada jūnijam Elizabetes ielā 2 esošā ēka tika novērtēta kā kultūrvēsturiski vērtīga, tādēļ nav skaidrs, kāpēc bez diskusijām ar sabiedrību un profesionāļiem tika pieņemti tik radikāli lēmumi kā objekta nojaukšana, lai būvētu akustisko koncertzāli.

"Mēs lūdzam steidzamības kārtā pārskatīt atzinumus par "ēkas nelielo kultūrvēsturisko vērtību", kas sagatavoti, lietojot pagājušā gadsimta sākuma arhitektūras vērtības noteikšanas kritērijus, kā arī veikt padziļinātu materiālu izpēti, atzīstot ēku Elizabetes ielā 2 par iekļaujamu kultūras pieminekļu sarakstā," pauda Lukševics.

Viņaprāt, tas, ka bijušais Pasaules tirdzniecības centrs savulaik veidots kā UNESCO ēkas Parīzē atveidojums, būves vērtību nevis mazina, bet ceļ. “Tā rāda tā laika arhitektu spēju būt uz viena viļņa ar visas pasaules tā brīža modernisma tendencēm un tajā informatīvajā vakuumā, ko tie mūsu arhitekti ir dabūjuši gatavu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde jau sākotnēji tika veidota, lai saglabātu vecās ēkas – šiem ekspertiem kategoriski neinteresē šī laika arhitektūra, tā pēckara modernisma arhitektūra. Viņi to neuzskata par vērtību, un mēs nekādā veidā objektīvu ekspertīzi nevaram iegūt, tur ir jābūt kardinālām izmaiņām šajā struktūrā,” LTV sacīja Lukševics.

Arhitektu parakstītajā iesniegumā arī norādīts, ka šī ir reize, kad valsts un NKMP var rādīt priekšzīmi, uzņemoties atbildību un nosakot pieminekļa statusu savā īpašumā esošam arhitektūras piemineklim, rūpējoties par tā saglabāšanu. Profesionāļi uzskata, ka pretējā gadījumā pārvalde zaudēs jebkādus argumentus, lai turpmāk pieņemtu lēmumus par privātā īpašumā esošām ēkām.

Administratīvā ēka Elizabetes ielā 2 tika nodota ekspluatācijā 1974.gadā, tās arhitekti ir Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis un Gunārs Asaris, savukārt akustiku veidojis Alberts Vecsīlis.

KONTEKSTS:

Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.

Tikmēr vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. 

Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti