Panorāma

Panorāma

Panorāma

Lietuvā beigusies karantīna

Doktorantūra – pilnas slodzes darbs

Jaunā pētnieka pieredze: Doktorantūra – pilnas slodzes darbs

Otrdien valdības konceptuālu atbalstu guvis izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) virzītais jaunais doktorantūras modelis. Tas paredz, ka topošajiem doktoriem vairs nevajadzēs studijas apvienot ar attiecīgo jomu nesaistītiem blakusdarbiem, doktoranti varēs studiju laiku veidot kā pilnas slodzes darbu, par ko arī saņems atbilstošu atalgojumu. Pirmajā gadā tam papildu līdzekļi nebūtu nepieciešami, jo šāda veida reformas atļauts finansēt ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Eduards Baķis ir Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks. Pērn viņš atgriezās Latvijā pēc doktorantūras studijām Londonas Impērijas koledžā, kas ir viena no desmit augstāk ierindotajām pasaules universitātēm. Kā stāsta jaunais zinātnieks, Lielbritānijā, lai nopelnītu iztiku, doktorantiem nav pētniecība jāapvieno ar darbu kafejnīcā.

"Daudzos studiju līgumos ir rakstīts, ka jūs nedrīkstat, saņemot stipendiju, veikt blakus darbus, kas nav saistīti ar jūsu nozari," stāsta Baķis, uzsverot - fundamentāls pētījums noteikti neparedz blakus darbu kādā citā iestādē. "Es tiešām strādāju no rīta līdz vakaram savā nozarē, gāju gulēt ar domu, cēlos ar domu," piebilst Baķis. 

Latvijā doktoru trūkst. Jaunais absolventu monitorings parāda – 2017. gadā no visiem augstākās izglītības iestāžu beidzējiem tikai viens procents bija doktori. Salīdzinājumam – Eiropas Savienībā vidēji tie ir četri procenti.

"Nepabeidz vairāk nekā viena puse, tas ir krimināli liels skaitlis. Tam ir dažādi iemesli, bet pie mums dominē tas, ka doktorantūra nav cilvēka pamatdarbs," saka Baķis.

Situāciju mainīt plānots ar jaunu doktorantūras modeli, kuru otrdien konceptuāli atbalstīja valdība.

Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka turpmāk arī Latvijā topošie doktori būtu nodarbināti uz pilnu slodzi. Pusi no tā segtu no valsts budžeta, tie būtu tūkstoš eiro mēnesī, apmaiņā pret to topošajiem doktoriem būtu 20 stundas nedēļā jāveltī studijām un pētnieciskajam darbam. Savukārt otra pusslodze ir jānodrošina augstskolai vai zinātniskajai institūcijai, nodarbinot doktoru kā lektoru vai arī pētniecības projektos.

"Jaunajā doktorantūras modelī doktorants ir pilntiesīgs akadēmiskā personāla pārstāvis," uzsver Šuplinska.

Ministre cer – doktoranti būs motivētāki un spējīgāki studijas pabeigt, ja nebūs jādara ar attiecīgo jomu nesaistīti blakusdarbi.

"Tā ir pētniecība, kurā tu visu laiku esi procesā. Vai nu rakstot savu kārtējo publikāciju, veicot kādu eksperimentu vai pārnesot šīs zināšanas uz noteiktu lekciju kursu sagatavošanu," norāda ministre.

Arī jaunie zinātnieki plānotās izmaiņas slavē.

"Cilvēki ar citu motivāciju pievērsīsies doktorantūras studijām, jo viņi redzēs, ka tā ir iespēja pētīt, nevis nenoteiktos apstākļos cerēt uz stipendiju 114 eiro," uzskata  Baķis.

Jaunais doktorantūras modelis paredz arī virkni citu izmaiņu, tai skaitā – lielāku ārvalstu zinātnieku piesaisti doktordarbu vērtēšanā.

KONTEKSTS: 

Pērn starpinstitūciju darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē strādāja pie jaunā doktorantūras modeļa. Konceptuālo ziņojumu valdībā bija plānots iesniegt līdz 2019. gada beigām.

16. jūnijā valdība atbalstīja konceptuālo ziņojumu “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”. Tas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti