Kultūršoks

Kultūršoks: "Vai rīkot kultūras pasākumus šovasar būs ekonomiski izdevīgi?"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Vai rīkot kultūras pasākumus šovasar būs ekonomiski izdevīgi?"

Kultūršoks: «Vai rīkot kultūras pasākumus šovasar būs ekonomiski izdevīgi?»

Nevakcinētu skatītāju klātbūtne kultūras pasākumos – dārgs prieks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc ilgās dīkstāves kultūras dzīves organizatori ir ļoti piesardzīgi ar savu piedāvājumu. Noteiktie ierobežojumi neļauj atvēzēties vērienīgu projektu realizācijai ar garantētiem ieņēmumiem, jo 300 cilvēku limits iekštelpās un 500 ārtelpās liek pasākumu rīkotājiem skrupulozi rēķināt, un šie rēķini nav par labu nevakcinētajiem, kuri uz kultūras pasākumiem būtu gatavi doties, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.

ĪSUMĀ:

  • Kultūras pasākumu apmeklētāju šķirošana rada slogu organizatoriem. 
  • Nevakcinētu skatītāju klātbūtne kultūras pasākumos – dārgs prieks. 
  • Kultūrvietas ierobežojumu dēļ negrib pazemināt kvalitātes latiņu. 
  • Profesors Ivars Austers: Jo ātrāk sāks šķirot cilvēkus, jo godīgāk pret organizatoriem un vakcinētajiem skatītājiem.   
  • Vasaras kultūras pasākumu piedāvājums klātienē pagaidām pieticīgs.
  • Digitālais kultūras piedāvājums savu vietu saglabās.

Kultūras iestādes ierobežojumu labirintā meklē savu ceļu

Vēl pirms pusotra gada “LV” portāla galvenā redaktore Edīte Brikmane bieži baudīja mieru mākslas izstādēs un citu cilvēku sabiedrību koncertos un izrādēs. Tagad viņa ilgi domā, līdz atzīst, ka nespēj atcerēties, kad pēdējo reizi būtu apmeklējusi kādu pasākumu klātienē. Taču žurnāliste ir gatava atgriezties vecajā dzīvē, jo ir vakcinēta un justos droša pasākumā, kuru apmeklē arī nevakcinēti cilvēki: Tas varbūt nav godīgi pret tiem, kuri ir vakcinējušies, bet es nedomāju tādās kategorijās, kas ir godīgi un kas ne. Es it kā saprotu, kāpēc tas ir nepieciešams, bet, no otras puses, pie tādiem saslimstības rādītājiem, kas iet uz leju, varētu pienākumu valkāt maskas uzlikt tiem, kuri nav vakcinējušies. Lai gan arī saprotu, ka to nav iespējams izkontrolēt.” 

Cilvēku šķirošana vakcinētajos un tajos, kuri to kaut kādu iemeslu dēļ nedara, taču uz kultūras pasākumu gribētu doties, uzrādot negatīvu Covid-19 testu, rada slogu pasākumu rīkotājiem. “Hanzas perona” vadītāja Ieva Irbina norāda, ka, pirmkārt, tā ir papildu komunikācija ar apmeklētājiem: “Vienā gadījumā jāsaka, lūdzu, pārliecinieties, vai jūs izslimojuši vai pilnībā vakcinēti uz pasākuma dienu, otrā gadījumā mums jāsaka, ja nebūsiet, varēsiet apmeklēt pasākumu ar testu, bet tad būs jautājums, kurš to testu apmaksā. Šobrīd ir tāds šķetināšanas laiks. Mums ir jāsaprot, kā labāk darīt un kurā brīdī kurš no šiem risinājumiem ir pareizais."

Nevakcinētajiem koncerti un teātri dārgāki

Dailes teātra direktors Juris Žagars uzskata, ka būt nevakcinētam ir dārga privilēģija, jo viena biļete uz izrādi nevakcinētajam skatītājam varētu izmaksāt ap 50–60 eiro:

“Par testu būs jāmaksā, tie ir 20–25 eiro. Plus vēl ņemot vērā, ka zālē var ietilpināt uz pusi mazāk cilvēku, attiecīgi biļetei ir jāmaksā dārgāk, citādi mēs nenosedzam izdevumus.”

Kultūras iestādēs notiek skrupuloza rēķināšana, lai saprastu, kādus pasākumus rīkot, lai nenonāktu mīnusos. “Ja mēs skatāmies “Hanzas perona” iekštelpas, šobrīd drīkstam uzņemt tikai 300 cilvēku, lai gan normālā gadījumā ietilpība mūsu telpām ir 2100 cilvēki, tātad tā ir tikai 15% kapacitāte. Skaidrs, ka, pat ātri rēķinot galvā, ja biļešu cena ir 20 eiro, kases ieņēmums ir tik maziņš, ka par šo naudu mēs nevaram ne īsti māksliniekus uzaicināt, ne īsti nodrošināt tehniskās vajadzības satura atrādīšanai. Tā ka ekonomiski pamatoti pilnīgi noteikti tas nav,” atzīst Ieva Irbina.

Kultūras piedāvājuma kvalitāti mazina arī tukšas vietas zālē

Kultūras iestādes ierobežojumu un ekonomisko apsvērumu dēļ negrib nolaist kvalitātes latiņu. Tas var nozīmēt izšķiršanos, ka pasākumos galu galā tiks ielaisti tikai vakcinētie vai Covid-19 pārslimojušie. Ieva Irbina norāda, ka “rīkotājiem vienmēr būs jārespektē tas, ko vēlas mākslinieks. Un tur arī nav viennozīmīgi skaidras atbildes, ka jā, taisām tikai vakcinētajiem un izslimojušajiem, lai nav distances, lai cilvēki var satuvināties un beidzot svīst plecu pie pleca.”

Dailes teātra vadītājs Juris Žagars uzskata, ka izrādes emocionālais vēstījums var zaudēt tukšu sēdvietu un sejas masku dēļ. “Skatuves un zāles attiecības – no tā lielā mērā ir atkarīgs mākslinieciskais rezultāts. Es kā aktieris to vēl vairāk varu apliecināt. Mēs, aktieri, esam kā dzīvnieki, mēs jūtam auditoriju. Tas  nav patīkami, ka zāle ir pustukša. Tas nav patīkami, ja zālē visiem ir maskas, jo kaut kādā veidā tā enerģijas apmaiņa nenotiek tik labi,” spriež Žagars.

Skatītāju šķirošana ir neizbēgama

Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers uzskata, ka nav īsti godīgs uzstādījums kultūras nozarei nešķirot cilvēkus un ļaut pasākumus ar negatīvu testu apmeklēt visiem gribētājiem:

Manuprāt, teātra interesēs ir šķirot cilvēkus un teikt – neesat vakcinējušies, ejiet jūs ratā, jo tā tik un tā būs nākotne, vai tas tiks darīts ātrāk vai vēlāk.

Tā ir godīgāka atbilde, nevis nešķirot, jo situācija, ka tagad kāds nevakcinējies cilvēks atnāk uz teātra izrādi un visi pārējie tāpēc liek maskas – tajā ir kaut kas dīvains.” Austers uzskata, ka teātru un koncertdzīves organizētāju interesēs ir pēc iespējas ātrāk tikt galā ar šo situāciju. Jaunais Rīgas teātris šo soli jau spēris, paziņodams, ka uz jūlija izrādēm ielaidīs tikai vakcinētos un pārslimojušos, iezīmējot nākotni, ka kultūra klātienē pēc šī brīža vakcinācijas datiem var kļūt nepieejama vairāk nekā ⅔ Latvijas iedzīvotāju. 

Ierobežojumu ēnā kultūras piedāvājums pieticīgs

Ierobežojumu dēļ, visticamāk, šovasar nāksies iztikt ar maza mēroga koncertiem un izrādēm, ar pašu māksliniekiem – tiem, kuri ir vakcinējušies. Mūzikas kritiķis Boriss Avramecs atzīst, ka visu noteiks izmaksas: “Te parādās lieli riski, jo neviens neko nevar paredzēt, varbūt pēkšņi parādīsies kāda vīrusa mutācija. Noteikti rīkot liela mēroga pasākumu un aicināt ārzemju mūziķus šobrīd nebūtu prātīgi.”

Šī vasara varētu kļūt par iespēju mūsu pasaules klases zvaigznēm no jauna sadraudzēties ar pašmāju klausītājiem, uzsver mūzikas kritiķis Armands Znotiņš: “Nemaz nav jāgaida kādi ekskluzīvi ārzemju mākslinieki. Pieredze rāda, ka “Sinfonietta Rīga” koncerti vienmēr ir bijuši izpārdoti, vienmēr bijuši izpārdoti arī tie koncerti, kur uzstājas izcilākie latviešu pianisti, vijolnieki. Es nedomāju, ka publika būs pēkšņi aizmirsusi Andreju Osokinu, Reini Zariņu vai Vestardu Šimku.”

Biļetes uz kultūras pasākumiem neizķer 

Bažas, ko raidījumam “Kultūršoks” vēl ziemā izteica teātru direktori un koncertorganizāciju vadītāji, ka cilvēkiem būs grūti atgriezties klātienes kultūras dzīves apritē, šobrīd daļēji apstiprinās. Biļetes uz izsludinātajiem koncertiem, izrādēm netiek izķertas minūšu laikā, lai gan Dailes teātra vadītājs Juris Žagars apliecina, ka skatītāju interese ir pozitīva: “Mēs izlikām tirdzniecībā jūnijā četras izrādes. Esam pārdevuši 1600 biļetes un ietirgojuši 40 tūkstošus eiro. Pirms četrām dienām izlikām augusta izrādes. Esam pārdevuši 2000 biļetes un ietirgojuši 41 tūkstoti eiro.”

Profesors Ivars Austers atzīst, ka kultūrai sāncenšu lauks šobrīd ir daudz lielāks nekā tikai pašu nozarē vienam teātrim ar otru: “Ja mēs runājam par koncertiem, teātra izrādēm, tas lielā mērā ir pārliecināšanas jautājums, kā tagad tās kultūras iestādes varēs sacensties ar lielveikaliem un ceļojumiem.” 

Tikmēr žurnāliste Edīte Brikmane nebūs jāpārliecina: “Es skatos uz brīvdabas festivāliem, piemēram, “Sansusī”. Ceru, ka tur varēs dabūt ieejas biļetes un piedalīties.”

Vasaras digitālais piedāvājums ar dziesmu un deju svētku koncertiem

Parastos apstākļos viens no vasaras kulminācijas notikumiem būtu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Taču estrāde šovasar neievibrēsies tūkstošbalsīgajā dziedātāju korī un dziesmu un deju svētki drīzāk varētu kļūt par digitālās kultūras svētku notikumu. Boriss Avramecs gan atzīst, ka tas ir tikai aizvietojums, jo īstie svētki ir reāla cilvēku mijiedrabība: “Kādreiz arī tā straumēšana var notikt tik augstā līmenī, ka tu dabū lādiņu – emocionālu, estētisku, garīgu, visdažādāko. Bet ir ļoti daudz gadījumu, kad tas devalvējas, formāli it kā viss notiek, bet tas pilnīgi neuzrunā.” 

Dīkstāves laikā digitālo kultūras pasākumu ir bijis daudz. Daži mazāk skatāmi, citi – pārsteidzoši, kādus nebūtu iespējams piedzīvot klātienē. Pēc gada, kas pavadīts viedierīcēs, gan strādājot, gan izklaidējoties un mēģinot baudīt nosacītu kultūras dzīvi, daudziem iestājusies digitālā apātija.

Tomēr eksperti ir pārliecināti, ka būs lietas, kas digitālajā ikdienā paliks.

“Ir daudzas lietas, kuras tīri labi strādā un cilvēkiem tīri labi patīk, piemēram, kinofilmas. Ir iespējams skatīties festivālu filmas un ne jau vienkārši skatīties, es domāju, ka lielākā daļa cilvēku ir gatavi par to maksāt,” norāda Ivars Austers. Tikmēr Boriss Avramecs redz nākotni arī koncertiem tiešsaistē: “Piemēram, Metropoles operas tiešraides. Mūsu mūzikas mīļotājiem ir jau ierasts iet uz “Forum Cinemas”, kur lielajā zālē uz lielā ekrāna notiek reālas tiešraides. Ar strauju tālāku interneta tehnoloģiju attīstību parādās vēl vairāk un vairāk vietas, gan senās mūzikas grupas, gan džezmeni, gan eksperimentālā mūzika – tas ir jau pavisam cits lauciņš, tāpēc es domāju, ka mūs gaida laba perspektīva.”

KONTEKSTS:

No 15. jūnija publisko pasākumu organizatori varēs rīkot divu veidu norises: pasākumus, kurus varēs apmeklēt tikai vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas un kuros nebūs jāievēro papildu drošības noteikumi, kā arī pasākumus, kuros varēs piedalīties apmeklētāji, kas ir vakcinēti, pārslimojuši vai ar derīgu iepriekš vai pasākuma norises vietā veiktu Covid-19 testu. Šajos pasākumos noteikti ierobežojumi. Organizatoriem par pasākuma veidu jāinformē, iegādājoties biļeti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti