Aiz tumšā un augstā žoga paveras gandrīz slepena, krāšņi zaļa, smaržojoša pilsētas oāze. Apkaimes ļaudis, kas pērn rudenī satikās aizaugošās bijušās Sporta pils teritorijas sakopšanas talkās, ieguva iespēju īrēt dārza vietas.
Viena no sava dārza kopējām Ieva pastāstīja, ka šeit satikusi iepriekš redzētus, bet nepazīstamus cilvēkus. "Visi tie cilvēki tepat kaut kur dzīvo, uz ielas kaut kur redzēti, visi iet uz vienu tirgu," teica Ieva. "Kaut kur kvartālos tie cilvēki redzēti, bet nekad neesi sveicinājis, tagad pēkšņi izrādās, kādi visādi interesanti cilvēki dzīvo tepat pavisam netālu."
Rosība pēc rudens talkām šeit sākās agrā pavasarī.
Dārzu teritorijā jau izveidojusies sava kopiena – visi sasmaidās, sveicinās un apmainās ar komplimentiem un padomiem.
Lonija savās kastēs sastādījusi puķes un dārzeņus. Lepojas ar lielajiem redīsiem un ķirbi. Selerijas un pētersīļi saauguši jo kupli.
Savukārt Ievas dārza kastēs valdot radoša nekārtība. "Mums ir tādi kā es, kuriem ir pļava iesēta, nu fiziski pļava un smuki, bet tad ir tādi, kas precīzi līnijās dara lietas, līniju cilvēki, skaisti ar zīmītēm, tiešām skaisti, man tā nav, jo es tā nemāku," viņa paskaidroja.
Vakaros šeit veidojas pasēdēšanas un sarunas ar dārzu kaimiņiem – vietējā sabiedrība, kas māca draudzēties un rūpēties.
"Ieraksti komūnas "Facebook" grupā – es aizbraucu šodien uz ilgāku laiku, vai var kāds apliet manus dārzus? Man liekas, ka tas ir forši, ka vari paļauties, kas aplies tavus dārzus un kopējās kastes," sacīja Ieva. "Forši, ka mēs mazā grupā iemācāmies vai atceramies, kā tas ir – rūpēties vienam par otru, un tā ir pievienotā vērtība tam visam."
Sporta pils dārzu idejas autore Renāte Prancāne arī dzīvo apkaimē un iekopusi savas dārza kastes. Ar šo pieredzi viņa grib saprast, vai līdzīgā veidā varētu apdzīvot arī citas pamestas teritorijas galvaspilsētā.
