Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Dabas muzejā reibina lilijas

Panorāma

Aprūpes centri un slimnīcas jūtas kā ķīlnieki

Dreiliņupītē konstatē piesārņojumu

Dreiliņupītē pamanīts 300 metrus garš nezināmas izcelsmes vielas plankums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēc nezināmas izcelsmes vielas plankuma pamanīšanas Dreiliņupītē izvietojis norobežojošās un absorbējošās bonas, informēja VUGD.

Izsaukumu uz Veco Biķernieku ielu Rīgā VUGD saņēma ceturtdien, pulksten 8.39, jo Dreiliņupītē uz ūdens virsmas pamanīts aptuveni 300 metrus garš nezināmas izcelsmes vielas plakums.

VUGD upē uzstādīja norobežojošās un absorbējošās bonas. Notikuma vietā strādā arī Valsts vides dienests (VVD).

VVD speciālisti veikuši pirmreizēju pārbaudi. Savākto ūdens paraugu laboratoriskās analīzes būs zināmas 4–5 dienu laikā. Taču šī brīža secinājums – no pagaidām nezināma avota upē ieplūduši kanalizācijas ūdeņi.

"Šeit mēs redzam faktiskā piesārņojuma radītās sekas, kas ir redzamas tieši uz ūdenstilpes virspuses, – šīs ir putojošās substances un notekūdeņiem raksturīgā smaka. Tā ka darbs turpinās. Precīzs piesārņojuma avots nav apzināts, bet ir apzināts teritorijas apmērs, no kurienes tas varētu būt," stāstīja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš.

VVD šobrīd sadarbojas ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, kas atbildīgs par lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmu pilsētā. Tā ir savienota ar nelielo upīti, un, iespējams, notekūdeņi novadīti tieši šajā lietus ūdens kanalizācijā.

"Tie varētu būt nelegālie pieslēgumi šai lietus ūdeņu kanalizācija sistēmai, respektīvi ražošanas ūdeņu vai fekālo ūdeņu novadīšana no kādām dzīvojamām mājām.

Šādi varianti arī  nav izslēgti. Jebkuru ūdeņu novadīšana lietus kanalizācijas sistēmā – principā tā ir novadīšana vidē. Un jebkādu ražošanas ūdeņu vai sadzīves ūdeņu novadīšana šādā sistēmā nav pieļaujama," sacīja Avotiņš.

Tieši piesārņojuma avota atrašana ir svarīgākais aspekts, lai vainīgo sauktu pie atbildības. Par šādu pārkāpumu normatīvie akti šobrīd paredz administratīvo sodu fiziskai personai no 70 līdz 700 eiro, juridiskai personai no 350 līdz 2900 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt