Saeimas deputāte Irma Kalniņa raidījumā skaidroja, ka lielākoties jaunas idejas viņai prātā iešaujas pastaigu laikā. Tā vienā jaukā pēcpusdienas pastaigas laikā viņa pati sev uzdevusi jautājumu, ko vēl es varētu darīt, kas ir mani talanti, ko es saprotu, ko izjūtu – ārpolitika viena lieta, ētika otra, NATO trešā, un tad ir vēl kaut kas... ārpus robežām, kaut kas drosmīgs, ko neviens vēl Latvijas parlamenta vēsturē nav darījis. Tieši tik vienkārši dzima doma veidot parlamentāro darba grupu sadarbībai ar tautiešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas.
Kalniņa norādīja: "Es esmu diaspora. Es esmu vienīgā Saeimā, kas dzimusi un augusi trimdā un tagad esmu atgriezusies. Es vēlos būt globālā latvieša balss Saeimā. Mans mērķis būs uzklausīt, padomāt un noteikti darīt visu iespējamo lietas labā."
Darba grupā šobrīd ir 18 Saeimas deputāti – 11 pārstāvji no "Jaunās Vienotības", četri no "Progresīvajiem", divi no Nacionālās apvienības un viens no "Apvienotā saraksta".
Lai darba grupas izveide nebūtu tikai simbolisks atbalsts, šobrīd sākuma posmā pūles tiek pieliktas, lai saprastu, kas ir tas, ko var mainīt, ietekmēt, bet kam pūles jāpieliek krietni lielākas.
Ieskicēti trīs pamatmērķi jaunajai darba grupai:
- stiprināt trimdas latviešu identitāti, valodu, piederības sajūtu Latvijai un tās kultūrai un veicināt apstākļus remigrācijai;
- iesaistīt tautiešus politisku lēmumu pieņemšanā, jo Saeimas vēlēšanas pērn oktobrī atkal parādījušas, cik svarīga ir katra vēlētāja balss;
- iesaistīt diasporu Latvijas tautsaimniecībā.
Kalniņa komentēja: "Mēs jau tagad saņemam vēstules, kur ir praktiskas dabas jautājumi gan par elektroniskajām identifikācijas kartēm, gan par militāro dienestu, par bērnu tiesībām. Es šīs vēstules izlasu, mēs darba grupā izspriežam, kā varam palīdzēt, un mēs reaģējam. Mēs esam 18 deputāti, tas nozīmē 18 balsis, kas var runāt ar pārējiem Saeimas deputātiem, ar pārējo sabiedrību. Tāpēc mūsu mērķis ir uzklausīt diasporu, dot iespēju ārpus Latvijas dzīvojošajiem izprast parlamenta darbu. Kā notiek prezidenta vēlēšanas, jo man pašai, uzaugot Amerikā, kur prezidenta vēlēšanas notiek pavisam citādi, bija jāiemācās, kā tas ir Latvijā. Turklāt mums ir iespēja saviem kolēģiem skaidrot vairāk par to, cik svarīgs Latvijai ir ikviens, kurš dzīvo ārpus Latvijas."
Jaunieši Eiropā par šādas darba grupas izveidi izsakās pozitīvi un arī uztver to kā simbolisku vēsti, ka parlamentā vēlas sadzirdēt arī diasporas jauno paaudzi.
Tāpat, protams, jādomā, kā šo panākt, lai sadarbība ir veiksmīga un uz rezultātu vērsta. Tā, piemēram, diasporas jaunieši, plānojot savu tuvāko kopā sanākšanu, mudina Saeimas deputātus ieplānot tikšanos ar viņiem. Jau raidījuma ietvaros Saeimas deputāte un Eiropas latviešu jauniešu biedrība "Eiropas jaunieši" pārstāvis Ernests Barons vienojās, ka laikā, kad pasaules Latviešu jaunieši sanāks kopā Latvijā uz jauniešu forumu, vasarā pirms Dziesmu svētkiem, laiku tam atradīs arī parlamentārā darba grupa.
Arī Elīna Pinto, kustības #esiLV valdes locekle, sacīja paldies, ka tāda darba grupa ir izveidota, norādot, ka tas ir gan valstisks, gan cilvēcīgs, gan saliedējošs vēstījums visai latviešu sabiedrībai. Taču ticamība un piepildījums –, tie ir divi atslēgas vārdi tam, kā šo vēstījumu īstenos dzīvē, lai grupa nepaliktu tikai uz papīra un Saeimas gaiteņos.
Pinto norādīja: "Simboliski, ka diaspora nereti tiek saukta par piekto novadu, mēs pārstāvam piekto daļu Latvijas tautas, un arī piektā daļa Saeimas ir gatava ciešāk šo sadarbību īstenot. Līdzīgas grupas Saeimā bijušas sadarbībai ar Latgali vai Sēliju kā mūsu novadiem. Es liktu šo grupu līdzvērtīgā lomā. Jāsaka gan, ka, skatoties uz citām valstīm, sadarbība ar savu vēlētāju loku ārpus tām veidojas ļoti dažādi. Latvija nav starp tām valstīm, kurām diasporai ir tieša pārstāvība Saeimā, proti, nav atsevišķa diasporas vēlēšanu apgabala vai tieša pārstāvja, kā tas ir citās vēlēšanu sistēmās. Tāpēc līdz šim diasporas vēlētājam ir grūti izsekot, kur ir viņu interešu pārstāvība, viņu balss, atgriezeniskā saikne, kur politiskā atbildība par diasporas interešu pārstāvību varētu slēpties. Parlamentārās grupas izveidošana ir solis tajā virzienā, pat ja tiešu atbildību, tiešu atgriezenisko saikni tādā mērā nespēj nodrošināt."
Pinto arī mudināja, lai darbs ir piepildīts, saturīgs, un svarīgi ir tas, lai tiktu veikts valsts kopējās interesēs, nepārvēršoties par atsevišķu individuālu bēdu stāstu vācelīti. Domāt valstiski un par to, kā saliedēt mūsu tautu arī pāri robežām.
Parlamentāriete Kalniņa vienlaikus atzina, ka tas ir eksperiments un šī darba grupa nebūs nekāda burvju nūjiņa.
