ĪSUMĀ:
- "Piemest naudu uzņēmējiem"
- Latgales uzņēmējs: Tā nav spoža ideja
- Biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā": Nauda būtu jānovirza reemigrantu uzņēmumiem
"Piemest naudu uzņēmējiem"
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atvēlējusi reemigrantu un iekšzemes migrantu atbalstam 400 000 eiro – katram no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā 80 000 eiro. Galvenais fokuss šīs naudas izlietošanai būtu darba vietu subsidēšana reģionos.
Biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs pastāstīja, ka programmas mērķis ir "veicināt specifiskas mērķētas darba vietas reģionos reemigrantiem".
Pašvaldības varēs pieteikties konkursā uz plānošanas reģioniem piešķirto naudu, un, "ja jau ir izveidotas programmas, kas veicina reemigrantu iekārtošanu darbā, tad šie līdzekļi varētu būt papildinājums jau esošajām programmām, lai tās kļūtu spēcīgākas, efektīvākas un vairāk reemigrantu varētu saņemt finansējumu", skaidroja Muižarājs.
Programma paredz, ka darba vietas reemigrantiem reģionos tiktu subsidētas – vienkārši runājot, pašvaldības "piemestu" klāt papildu finansējumu uzņēmējiem, kuri nodarbina reemigrantus. Tādējādi reemigranta alga būtu lielāka nekā vietējam darbiniekam.
Latgales uzņēmējs: Tā nav spoža ideja
Taču iebildumus ceļ uzņēmēji, kuriem, no vienas puses, vajadzētu priecāties, ka ir iespēja tikt pie papildu līdzekļiem, bet uzņēmējs no Latgales Juris Kozlovskis norādīja, ka šī nav spoža ideja.
"Manā ieskatā ir jāsubsidē tikai tie reemigranti, kuri šeit paši radīs darba vietas, kaut vai tikai sev vai arī vēl vienam, diviem darbiniekiem. Nekādā gadījumā nav jāsubsidē uzņēmēji, kuri piesaistīs [darbiniekus]," uzskata Kozlovskis.
"Tad jau mans viens darbinieks rīt aizbrauks, mēnesi vai sezonu nostrādās Igaunijā. Septembrī atgriezīsies un teiks, piemaksājiet man. Kā mēs to izslēgsim? Es to paskaidrotu kā absolūti nepareizu, neprofesionālu un nepārdomātu valsts ierēdņu gājienu," sacīja uzņēmējs.
Ministrija uz to atbildēja vien ar norādēm uz reemigranta definīciju – "tā ir persona, kas ir atgriezusies, pārcēlusies vai plāno atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi plānošanas reģionā pēc viena gada prombūtnes". Tātad nav iespēja uz mēnesi aizbraukt un kļūt par reemigrantu.
Uzņēmējs gan uzskata, ka šāda naudas dalīšana nav pārdomāta un jēgpilna. "Tas neiet krastā," pauda uzņēmējs.
Tikmēr Latgales plānošanas reģionā tik skeptiski uz šo programmu neskatās, pašvaldību vadītāji priecīgi par papildu līdzekļiem un šo finansējumu sauc par makšķeri, nevis zivi, ar noteikumu, ka ir jārada jaunas darba vietas.
Latgales plānošanas reģiona vadītāja Iveta Maļina Tabūne stāstīja, ka "reģionā ir divreiz mazāk aktīvu uzņēmumu nekā citviet Latvijā, turklāt ģeopolitiskā situācija ir cita, arī attālums līdz Rīgai ir lielāks, tāpēc galvenais uzdevums radīt jaunas darba vietas, noturot jauniešus Latgalē un aicinot reemigrantus atgriezties".
"Protams, ka strādāsim pie tā, kā naudu dalīt, bet pašvaldībai vajadzētu pievienoties ar finansējumu šiem valsts līdzekļiem, un arī uzņēmējam būtu jāpiedalās ar līdzfinansējumu," uzskata Iveta Maļina Tabūne.
Biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā": Nauda būtu jānovirza reemigrantu uzņēmumiem
Bet vai jaunu darba vietu radīšana būs tā, kas veicinās reemigrāciju? Biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītājs Miks Muižarājs norādīja, ka finansējums reemigrācijas veicināšanai būtu jāvirza citā gultnē.
"Šajā programmā viena no lielākajām problēmām ir darba vietu subsidēšana, mēs kā biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā " iebilstam pret šo ideju. Mūsu ieskatā šis finansējums būtu jānovirza reemigrantu jauno uzņēmumu radīšanai," sacīja Muižarājs.
"Šobrīd nevienam nav noslēpums, ka piekļuve kapitālam Latvijā ir diezgan sarežģīta. Tā fundamentālā problēma, kāpēc cilvēki neatgriežas, saistīta ar atalgojuma atšķirībām. Kāpēc ir atšķirības, kāpēc brīvais tirgus nav nodrošinājis, ka visā valstī ir sabalansēts atalgojums? Tas ir jautājums par to, cik daudz uzņēmumu reģionos rada augstas pievienotās vērtības produkciju, cik lielas ir kapitāla investīcijas darbiniekos, līdz ar to darbinieku produktivitāte. Šie ir apstākļi, kas ceļ atalgojumu. Reemigranti šai gadījumā ir ārkārtīgi liels resurss Latvijai. Pagājušajā gadā septiņi tūkstoši cilvēku atgriezās Latvijā. Covid-19 laikā pieauga cilvēku skaits, kuri atgriežas. Jautājums ir, vai Latvijā fundamentāli izmanto šo cilvēku zināšanas un kontaktus," norādīja Muižarājs.
"Tas, kā mēs šo programmu redzam, ir tīri specifiski virzītu uz tieši jauno uzņēmēju, reemigrantu atbalstu, it īpaši reģionos, lai no turienes sadarbībā ar biznesa inkubatoriem, pirmsinkubācijas programmām, kur perspektīvākie, ar augstu pievienoto vērtību ražojošie uzņēmumi var saņemt šo grantu. Tas veicinātu tādu uzņēmumu parādīšanos reģionos, kuri paši varētu maksāt lielākas algas, un tas būtu vēl viens vilkmes faktors cilvēkiem atgriezties Latvijā," pauda Muižarājs.
