Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latvieši Dublinā spēlē hokeju bez ledus halles, bet britus iepazīstina ar novusu

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Skanīgus Ziemassvētkus aizvadām kopā ar aktīviem diasporas muzikantiem

Kā diasporas pieredze var noderēt hospisa aprūpes nodrošināšanā Latvijā

Cieņpilna nāve. Kā hospisa aprūpē var noderēt diasporas zināšanas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Kamēr daudzviet pasaulē hospisa aprūpe ir neatņemama veselības aprūpes sistēmas daļa, paliatīvajā aprūpē Latvijā joprojām ir daudz nepilnību. Lai arī hospisa pakalpojumi daļā valsts tiek nodrošināti pilotprojektu ietvaros, tomēr kopumā nav vienotas sistēmas. Vienlaikus ārste geriatre Annemarija Linares, kurai ir pieredze ar paliatīvo aprūpi Amerikā, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" atzina – šķiet, šis ledus ir sakustējies.

Ar zināmu misijas sajūtu Latvijā ieradās ārste geriatre Annemarija Linares, lai ar savu paliatīvās aprūpes pieredzi Amerikā palīdzētu sakārtot šo jomu Latvijā. Annemarija uzskata, ka ikviens cilvēks ir pelnījis aiziet viņsaulē ar cieņu, aprūpēts un, ja vien tas ir iespējams, tad mājās.

"Hospiss mazliet atšķiras no vienkārši paliatīvās aprūpes. Jā, hospisa pamatā ir paliatīvā, proti, medicīniskā aprūpe, bet ļoti liela nozīme ir arī sociālajai aprūpei. Roku rokā strādājot mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, kapelāniem, psihoterapeitiem, brīvprātīgajiem, sēru speciālistiem, saliekot galvas kopā ar pašu pacientu un viņa tuviniekiem, izplāno vislabāko plānu mirstošam cilvēkam. Tas ir pacienta centrēts aprūpes plāns, lai cilvēkam būtu cieņpilna un mierīga aiziešana – tieši tāda, kādu viņš vēlas. Lielākoties hospisa aprūpe notiek mājās, bet ir arī specializēti hospisa aprūpes nami, kā arī pansionāti. Reizēm hospisa pakalpojumu saņem slimnīcā, ja, saasinoties situācijai, nepieciešama uzturēšanās ārstniecības iestādē, bet arī tur aprūpi nodrošina tieši hospiss. Tiesa, lielākoties hospiss ir pakalpojums, ko aizgājējs saņem mājās.

Jo cilvēkam vislabāk sava mūža nogalē patīk mājās, ar saviem mīļajiem. Ja vien tas ir iespējams, tas ir vislabākais."

Kopumā hospiss ir paredzēts cilvēkiem, kuru plānotais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Lai cilvēki varētu cieņpilni atstāt šo pasauli sev tuvā vidē, Latvijā darbojas nodibinājums "Hospiss.lv". Tā vadītāja pirms diviem gadiem saņēma Latvijas lepnuma balvu un šogad arī Eiropas Pilsoņu balvu. Organizācija darbojas no ziedojumiem.

Daļā Latvijas profesionālu pirmsnāves aprūpi nodrošina arī atsevišķi pilotprojekti. Kā veiksmīgu piemēru Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa minēja Dienvidkurzemē īstenoto Veselības ministrijas pilotprojektu, ko realizē SIA "Magnum Social & Medical Care". Tā vadītājs ārsts Kristiāns Dāvis skaidroja, ka hospisā ārkārtīgi liela nozīme ir speciālistu spējai sadarboties.

"Hospiss ir milzīgs komandas darbs, kurā strādā, ārsti, ārstu palīgi, māsas, uztura speciālisti, fizioterapeiti, sociālie darbinieki, kapelāni, koordinatori, tas atšķiras no klasiskās medicīnas. Runājot par sociālo aprūpi, kas nereti ir aktuāls šiem pacientiem, pie pamatīgas un sakārtotas veselības aprūpes, pie sakārtotas medikamentozās terapijas un regulārām brigāžu vizītēm, pie plānveida slimnīcas procedūrām lielākoties mūsu pacienti savu pēdējo stundu sagaida mājās."

Šim pilotprojektam finansējums ir atvēlēts līdz nākamā gada pavasarim. Tāpat vismaz pirmajā 2023. gada ceturksnī turpināsies arī Labklājības ministrijas īstenotais pilotprojekts, kurā nākamgad cer ieviest hospisa aprūpi mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem, šoreiz lielāku uzmanību veltot Latgales iedzīvotājiem.

Taču kopumā Latvijā nav vienotas hospisa sistēmas, un atbildīgās institūcijas sola aktīvi darboties šīs jomas sakārtošanā. Tas arī ir viens no Annemarijas Linares galvenajiem mērķiem. Šobrīd viņai šķiet, ka ledus ir sakustējies. Turklāt, kā pēc pieredzes ar hospisa pakalpojumu sniegšanu Dienvidkurzemē uzsvēra ārsts Kristiāns Dāvis, valstij ir nevis jāplāno izdevumi, bet jāmēra ietaupījumi, jo viņa pieredze liecina, ka tas veselības budžetam ir ieguvums:

"Hospiss nevis prasa papildu finansējumu, bet tas dod valstij milzīgu ietaupījumu veselības budžetā.

Katrs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukums maksā naudu, katra stacionēšana uzņemšanā maksā naudu, katra stacionēšana slimnīcas specializētajā nodaļā maksā valstij naudu, par ko nepārtraukti maksā Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija. Ja mēs spējam šo pakalpojumu, šo mājas paliatīvo aprūpi kvalitatīvi un pilnvērtīgi sakārtot, tad nav jāskatās uz to, cik daudz papildu naudas veselības budžetam vajag rast, bet gan to, cik daudz naudas veselības budžetā mēs ietaupīsim."

Aprēķināts, ka hospisa aprūpe valstij izmaksā divreiz lētāk nekā slimnieku turēšana stacionārā. Sarunai noslēdzoties, izskan prognozes, ka līdz 2024. gadam varētu būt skaidrs plāns, kā ieviest un realizēt hospisa pakalpojumu Latvijā valsts līmenī. Izskatās, ka arī Annemarijas Linares pieredzē ieklausīsies un viņas zināšanas liks lietā. Kā sola Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Annemarija ir uzaicināta uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti