Aizvadīto gadu vēstniece sauc par veiksmīgu, labu un ražīgu, neraugoties uz to, ka vēl Covid-19 ēnā sākās karš Ukrainā, bet tas parādīja diasporas spēju mobilizēties atbalstam Ukrainai, gan piketos un atbalsta mītiņos, gan ziedojumu vākšanā. Neraugoties uz smago kovida laiku, diasporas organizācijas dzīvo, spējot pārorientēties, pārvēršot defektu par efektu. Bet vislielāko paldies Gavele saka latviešu skolām, kas spējušas atjaunot klātienes darbību, turklāt milzu nopelns te ir skolotājiem, kuri, neraugoties uz finansējuma problēmām un izdegšanu, tomēr spēj darboties, turklāt bieži vien brīvprātīgi. Par neveiksmēm runājot, vēstniece uzsver diasporas dalību vēlēšanās: "Bija ambiciozs plāns, ka vēlēšanās diasporu varētu pārstāvēt 50 tūkstoši balsstiesīgo, bet realitātē bija kritiens un plāns izpildīts par 50%. Tam iemesls gan nepietiekamais vēlēšanu iecirkņu skaits ārzemēs, gan apātija un nogurums, kā arī politiķu kūtrums, uzrunājot potenciālos vēlētājus diasporā. Tāpat noteikti jāņem vērā tas, ka ir mainījies vēlētājs. Šobrīd dominē jaunā diaspora, un pienākuma apziņa, goda pienākums, ka jāiet balsot, tomēr mazinās."
Tieši tāpēc strauji darāmo darbu sarakstā ir centieni nepieļaut kļūdas nākamajās vēlēšanās, un tāpēc vēstniece solās turēt roku uz pulsa, lemjot par diasporai svarīgiem jautājumiem arī šogad. Par pirmajiem un steidzamākajiem Elita Gavele min latviešu valodas eksāmenu jautājumu: "Turpināsim risināt jautājumu par latviešu valodas eksāmena atzīšanu ārvalstīs kā svešvalodas eksāmenu. Tāpēc jau janvārī sanāks diasporas izglītības darba grupa zem diasporas konsultatīvās padomes. Mums šis jautājums ir jārisina, lai mums būtu viens konsolidēts viedoklis un varam iet pie Izglītības ministres, un šis jautājums ir jārisina."
Nedrīkst novārtā atstāt arī Valsts aizsardzības dienesta aktualitāti. Šajā jautājumā situāciju Lielbritānijā ieskicē Ilze Kalve, Latvijas Televīzijas un LSM.lv autore Lielbritānijā: "Man ir viena lieta, ko daudzi uztvers kā pozitīvu, daudzi uztvers kā negatīvu. Tas ir Valsts aizsardzības dienests. Tā ir milzīga problēma šeit diasporai, vismaz Lielbritānijā. Ir cilvēki, kas saka, jā, es gribu, bet tādu ir ļoti maz, starp tiem, uz kuriem tas attiecas. Var diskutēt par to, vai vajag, vai nevajag, bet diemžēl ir tā, ka tie cilvēki, kuri būtu gatavi to darīt, uzdod jautājumu, kā to izdarīt? Ja es nevaru reāli pamest savu dzīvi, īpaši, ja tiek īrēta māja vai dzīvoklis, ir ģimene un puisis ir vienīgais apgādnieks. Plānotie 300 eiro papildu alga mēnesī, tas ir piliens jūrā Lielbritānijā, varbūt citās valstīs tas tā nav. Es gribētu aicināt atbildīgos Latvijā padomāt par šo jautājumu. Reāli cilvēki var atteikties no Latvijas pilsonības." Šis var radīt sekas, par kuru nopietnību, iespējams, mēs šobrīd nevaram iedomāties.
Elita Gavele komentē: "Valsts aizsardzības dienests būs mūsu dienas kārtībā līdz brīdim, kad likums tiks pieņemts un, godīgi sakot, man ir gandarījums, ka tas netika pieņemts sasteigti pagājušā gadā. 5. janvārī tiekamies uz pirmo sarunu ar Raimondu Bergmani, kurš ir attiecīgās komisijas vadītājs, un ar viņu pārrunāti virkne jautājumu – kādā veidā šie cilvēki nokļūst Latvijā, kā salāgos savu darbu vai studijas ārvalstīs ar būšanu dienestā. Kā var piemērot ļoti operatīvi alternatīvo dienestu? Mēs runājam ar Raimondu Bergmani par brīvprātības principu, tā nav mobilizācija, kad visi diasporas jaunieši tiek iesaukti armijā. Es no diasporas organizācijām dzirdu, ka vairāk nepieciešams skaidrot un izskaidrot plānotā likuma būtību un kādā veidā tas skars ikvienu." Tieši tāpēc, runājot par informēšanu, liela loma ir diasporas medijiem, tāpēc aiz auss liekams Sallijas Benfeldes, laikrakstu "Laiks" un "Brīvā Latvija" žurnālistes, teiktais: "Viena ļoti svarīga lieta ir diasporas mediji, bet ne tikai finansiālais aspekts. Īpaši nozīmīga ir diasporas mediju autoru un žurnālistu kvalifikācija, jo lielākoties tas ir darbiņš pa brīvdienām un vakariem, tas nav pamatdarbs un nav izglītība žurnālistikā. Tas nav pārmetums, tā ir fakta konstatācija, un jāsaka milzu paldies šiem cilvēkiem, ka viņi to dara. Bet ir jādomā par žurnālistu un diasporas medijos darbojošos [cilvēku] kvalifikācijas, zināšanu un iemaņu papildināšanu. Vajadzētu rast iespēju atsevišķam projektam, jo Latvijā netrūkst profesionāļu, kuri varētu dalīties savās prasmēs un zināšanās."
Par mediju tālāko darbību runājot, vēstniece norāda, ka finansējumā problēmām nevajadzētu būt, jo labai idejai nauda vienmēr atradīsies. Tikmēr par kvalifikāciju runājot, te jāskatās Diasporas konsultatīvās padomes paspārnē darbojošās mediju darba grupas virzienā, kam būtu šis jautājums jārisina. Vēstniece Elita Gavele sola vēl janvārī sasaukt diasporas mediju darba grupu un atklātā balsojumā ievēlēt jauno diasporas mediju darba grupas vadību. Tai viens no galvenajiem uzdevumiem būs gan žurnālistu izglītošana, gan arī atrast iespēju, kā uzrunāt visplašāko diasporas auditoriju. Tas nav viegls uzdevums, jo informācijas pārbagātībā sasniegt teju ikvienu diasporā dzīvojošo ir izaicinājums, zinot to, ka diaspora nav bijusi vienota un nebūs, arī tā dzīvo savos burbuļos. Ilze Kalve uzsver: "Mums ir jākļūst modernākiem, jo konkurence, ko rada sociālie mediji, ir milzīga. Ja mēs sakām, ka cilvēkiem vajag zināt to vai to un vēl šito… bet viņi to nelasa, jo skatās suņu un kaķu video, ignorējot ļoti būtisku informāciju."
