Aizsardzības mācība diasporas jauniešiem nebūs obligāta
Pašlaik paredzēts, ka līdz 2027. gadam neviens no diasporas jauniešiem netiks pakļauts iesaukšanai dienestā, ja vien tā nebūs paša brīva griba. Sievietes dienestam varēs pieteikties brīvprātīgi, kamēr vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem tas būs obligāts.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts raidījumam "Globālais latvietis. 21 gadsimts" stāstīja, ka dienesta mērķis ir sagatavot Latvijas iedzīvotājus visptverošai valsts aizsardzībai.
"Jau no nākamā gada skolās Latvijā būs obligāta valsts aizsardzības mācība; nešķirojot pēc dzimuma, gan puiši, gan meitenes izies valsts aizsardzības mācības kursu, apgūstot pamatus. Tie, kuri gribēs, varēs iziet nometni un visas šīs prasmes un zināšanas palīdzēs Valsts aizsardzības dienestā," skaidroja Eglīts.
"Diasporai noteikt šo mācību priekšmetu kā obligātu nav iespējams, bet ir jādomā par to, kādā veidā šo informāciju varam nodot diasporai," norādīja Eglīts.
Laima Ozola no Īrijas stāstīja, ka Īrijas Latviešu nacionālā padome ir pieteikusies Sabiedrības integrācijas fonda projektu konkursā, lai rīkotu Īrijā trīs dienu ilgu valsts aizsardzības mācības kursu, bet pagaidām konkursa rezultāti nav zināmi, līdz ar to nav skaidrības, vai būs finansējums šādām mācībām.
Īrijas jauniešiem diametrāli pretēji uzskati par obligāto dienestu
Tikmēr, runājot par Īrijas jauniešu attieksmi pret Valsts aizsardzības dienestu, Laima atzīst, ka pastāv diametrāli pretēji viedokļi un uzskati.
"Šobrīd temperatūra ir atdzisusi, jo ir parādījies 2027. gads kā pirmais iesaukuma termiņš. Ja pareizi saskaitīju, tad tas attieksies uz tiem, kuri dzimuši 2009. gadā un jaunākiem.
Viedokļi joprojām ir ļoti dažādi, sākot no "jā, braukšu", beidzot ar to, ka dubultpilsoņi atteiksies no Latvijas pilsonības," stāstīja Laima.
"Īrija nav NATO valsts, šeit nav armijas, un, ja jaunietis šeit ir dzimis un audzis, arī apdraudējumu te nejūt tā, kā Latvijā, tāpēc skaidrs, ka jauniešiem grūti rast motivāciju doties Valsts aizsardzības dienestā. Ir pilsoņi, potenciālie jauniesaucamie, kuri Latvijā bijuši vien pāris reižu. Viņi runā angliski, dzimtene ir Īrija, viņi var nesaprast, ko nozīmē Valsts aizsardzības dienests," skaidroja Laima.
Satraukums par atteikšanos no Latvijas pilsonības valda arī Pasaules Brīvo latviešu apvienībā (PBLA), tādēļ valde uztur nepārtrauktu kontaktu ar lēmumu pieņēmējiem Latvijā, mudinot rūpīgi pārdomāt lēmumus, kas skar diasporu un Valsts aizsardzības dienestu.
Eiropas latviešu jaunieši vēlas skaidrību
Tāpat Eiropas latviešu jaunieši, lai arī atbalsta Valsts aizsardzības dienestu, tomēr arī pauž vairākus iebildumus un aicinājumus.
Eiropas latviešu jauniešu biedrība "Eiropas jaunieši" pārstāvis Jānis Skrebels no Londonas norādīja, ka "mums nav saprotams, kāpēc Valsts aizsardzības dienests šķiro pēc dzimuma".
"Otrs, kas mūs apgrūtina atbalstīt Valsts aizsardzības dienestu, ir skaidrības trūkums. Mums nav skaidrs, ko nozīmē Valsts aizsardzības dienests, kam nāksies iet cauri? Komunikācija no valsts puses ir neskaidra. Daudzi ir pret šo ideju, jo tur ir tik daudz neskaidrību. Runājot par diasporas pilsoņiem, tad ir sajūta, ka viss ir centrēts uz Latvijā dzīvojošajiem," pauda Skrebels.
Kā spilgtāko piemēru viņš un Eiropas jaunieši min to, ka Latvijā dzīvojošajiem būs saglabāta darbavieta vai vieta augstskolā.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs gan mierina, ka līdz 2027. gadam vēl ir laiks šo jautājumu sakārtot.
"Līdz brīdim, kamēr mēs iesauksim mazāku skaitu, nekā ir pieejams, tik ilgi cilvēks varēs turpināt dzīvot Īrijā. Tajā brīdī, kad skaits mums ļaus iesaukt arī tos, kuri dzīvo Jaunzēlandē, Austrālijā, Japānā un vēl citviet pasaulē, tad tajā brīdī šīs sistēma būs sakārtota tā, ka šim cilvēkam tas darbs tiks saglabāts tajā mītnes zemē, kurā viņš ir," solīja Eglīts.
Protams, vienmēr pastāv iespēja dienestu atlikt.
Aicina domāt par "tālo diasporu" un valodas jautājumu
Tikmēr PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs aktualizē valodas jautājumu, sakot, ka gaidot 2027. gadu, noteikti krietni vairāk jāpiedomā par "tālo" diasporu.
"Tie, kuri dzīvo Austrālijā, ASV, Kanādā, kā mani dēli, viņi ir trešā paaudze, kas dzimuši ārpus Latvijas. Jā, viņi ir apmeklējuši latviešu skolas un nometnes, viens no viņiem ir strādājis praksē Latvijā, un viņam ir valoda, bet ir ļoti grūti iedomāties, ka dienestā nonāk tāds cilvēks," stāstīja Blumbergs.
Turklāt PBLA priekšsēdis norādīja, ka Latvijā jau ir diezgan daudz kareivju no Amerikas un Kanādas, lai vajadzētu vēl piesaistīt dienestam trešās paaudzes diasporas latviešus.
Tāpat jārisina jautājums par prestižu, jo šobrīd nav līdz galam skaidrs, kā to panākt, un Pēteris Blumbergs mudina skatīties Dānijas un Zviedrijas virzienā, kur dienēt gribētāju ir vairāk nekā iespēju.
Viņš sacīja, ka tādu līmeni vajadzētu panākt Latvijas valsts aizsardzības dienestam. Kā, to gan neviens vēl šobrīd nespēj pateikt.
"Jārada tāda armija, kas kļūst par rīku karjeras tālākai būvēšanai.
Tā pieredze nāk no Amerikas, kur, piemēram, mazāk turīgi dienēt gribētāji nokļūstot armijā iegūst zināšanas – piemēram, datorzinībās, mehānikā," minēja Pēteris Blumbergs.
Uzskaitot labumus jeb ieguvumus no Valsts aizsardzības dienesta, ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts stāstīja: "Tiem, kuri dienestam pieteiksies brīvprātīgi, katru mēnesi pienāksies 600 eiro, kamēr iesauktajiem 300 eiro mēnesī. Paralēli tam, ka ir kur dzīvot un nav jādomā par dzīves vietu, karavīrs ir pabarots. Būs iespēja gan apgūt autovadītāja prasmes, iegūstot gan B, gan C kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību. C gan tikai tiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu, kā to nosaka Latvijas likums. Caur šiem labumiem ceram iegūt prestižu."
