Globālais latvietis. 21. gadsimts

Viņa balsi grūti sajaukt ar kādu citu. Tiekamies ar Armandu Birkenu

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latvijas tēla veidošana: diasporas iesaiste un valsts tēla vēstnešu programma

Dziesmu un deju svētki ASV - vairāk nekā svētki

Sajūtas ar vārdiem neizskaidrot. Uz Dziesmu svētkiem ASV atskatās rīkotāji un dalībnieki

"Tie ir vairāk nekā svētki," kādā intervijā teicis Amerikas latviešu Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš. Amerikāņu sabiedrībai šķiet, ka tas būs kāds muzikāls pasākums, koru sacensība vai džeza festivāls, bet latviešiem dziesmu svētki ir identitāte. Izskaidrot to citiem ar vārdiem ir grūti, tāpēc – jārāda un jāiesaista!

Latviešu Dziesmu un deju svētki Amerikā šoreiz notika ar saukli: "Ar raitu soli, skaņu balsi – maz’ bišķiņ skaļāk!" Tā, lai kopā būšanas spēks, dziedāšana, dejošana un teātra spēlēšana parādītu vietējai Minesotas sabiedrībai, ko īsti mums nozīmē šie svētki.

Svētku rīkotājus attālinātā formātā uz sarunu aicinām nākamajā dienā pēc svētku noslēguma koncerta. Aizvadītajā naktī pagulēts vien pāris stundu, atzīst sarunas dalībnieces. Bet arī tad viss vēl nav galā, svētku izskaņas dienā vēl priekšā pēdējais notikums – džeza brokastis. Kopējā pēcsvētku sajūta – kā pēc labi padarīta darba.

"Kopkora koncertā redzēt virsdiriģentes, kuras bijušas manas skolotājas, bija viens no maniem emocionālākajiem svētku brīžiem.Es jutos tā daļa no diedziņa, kas iet no paaudzes uz paaudzi,"

sajūtas raksturo svētku Mūzikas nozares vadītāja Krisīte Skare.

Šī bija pirmā reize, kad Minesota uzņēmusi Dziesmu un deju svētkus. Neskatoties uz vienmēr līdzās esošo pandēmijas ēnu, kura līdz pēdējam brīdim draudēja ieviest pavisam nevēlamas korekcijas, viss, kas četru gadu laikā plānots un organizēts, svētku dienās izdevies fantastiski, vērtē svētku rīkošanas komitejas pārstāve Māra Pelēce. Viņas pārziņā esošo saviesīgo pasākumu kulminācija bijusi zaļumballe, uz kuru teju tūkstotis biļešu izpirkts īsā laikā, visus svinēt gribētājus pat nespējot uzņemt.

"Zaļumballe notika Minesotas latviešiem mīļā vietā, kur savulaik latvieši precējušies. Pēkšņi te sapulcējušies latvieši ne tikai no Amerikas, bet no visas pasaules. Tas bija mirklis, kad es izjutu – mēs visi šeit esam," stāsta Pelēce.

Sanfrancisko jaunā teātra režisore Māra Luisa Dziesmu un deju svētkus sauc par emocionālo uzlādi, kad ikviens ir gatavs iet, skriet, dejot, darīt, dziedāt. "Šorīt jau ir tā sajūta, ka viss ir beidzies un ieslēgusies skumjā nots," apcerīgi saka Luisa.

Viņa pārstāv vienīgo aktīvi darbojošos latviešu teātri Amerikā, tāpēc likumsakarīgi, ka Luisai svētku lielākā pērle bijusi dramaturga Raimonda Staprāna izaicinošās lugas "Anšlavs un Veronika" uzvedums, kas stāsta par latviešu mākslinieku aprindās ievērojamo pāri – rakstnieku Anšlavu Eglīti un mākslinieci Veroniku Janelsiņu. Izrādē Anšlava Eglīša lomā iejutās Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš. Humora caurstrāvotās izrādes veidotāji jau saņēmuši uzaicinājumu spēlēt Nebraskā 18. novembrī, bet daudzi citi cer izrādi kādudien ieraudzīt Latvijā.

"Es šos svētkus salīdzinu ar kāpšanu kalnā," emocionāli saka Saulkrastu jauktā kora "Anima" mākslinieciskā vadītāja Laura Leontjeva. "Mums, korim "Anima", Krisīte [Skare] deva pamatīgu izaicinājumu – piecās dienās atskaņojām trīs pilnīgi dažādas programmas, visdažādāko kora mūziku.

Līdz ar to šie svētki bija – pirmais kalns ar uzvaru, otrais kalns ar uzvaru, trešais kalns ar fantastiskām sajūtām."

Kora sniegums nav gājis secen arī vietējiem medijiem. Koncertuzvedums "Krastā saviļņots" prestižā Amerikas mūzikas apskatnieces recenzijā saņēmis ļoti atzinīgus vārdus.

Tagad galvenā uzmanība vērsta uz Latvijas vispārējo Dziesmu un deju svētkiem nākamvasar. Turklāt Dziesmusvētku tradīcijai tad iespaidīga – 150 gadu jubilejas reize.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt