To, cik ticama ir ziņa vai jebkurš cits mediju vēstījums, nosaka izmantotie avoti jeb tas, no kurienes nāk informācija. Nekritiski izvēloties avotus, ar informāciju viegli maldināt, dezinformēt vai iebiedēt.
Pildīt testu
Informācijas telpā grūtāk atrast kvalitātes orientierus. Saruna ar pētnieku par medijiem 1986.gadā un šodien
Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā „Literatūra un Māksla” bija drosmīgs un svarīgs pagrieziena punkts tālākajos Atmodas procesos. Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns intervijā Latvijas Radio pauda uzskatu, ka mūsdienās mediji izvēlas neitrālāku veidu, kā atspoguļot notikumus. Laikraksts “Literatūra un Māksla” savā laikā esot izmantojis iespēju izcelties uz virkni daudz pasīvāku mediju fona. Šobrīd gan mediji kļuvuši arī paviršāki, jo informācijas plūsma ir krietni intensīvāka. 
Jānis Buholcs: Kāpēc žurnālistiem ir vairāk jārunā par savu ētiku
Latvijas mediju vidē par žurnālistikas ētikas problēmjautājumiem un pārkāpumiem nerunā daudz. Ētiskās izšķiršanās gadījumi lielākoties paliek redakciju iekšienē, un plašākā telpā tos parasti apspriež vien tad, ja kāds ir pieļāvis lielas kļūdas. Plašāku diskusiju trūkums par lēmumu pieņemšanu neveicina vienotas ētikas izpratnes veidošanos žurnālistu vidū un nepalīdz tiem mācīties ētikas dilemmas labāk atpazīt un risināt. Pēdējā laikā šajā jomā gan ir vērojami daži uzlabojumi.
Vairāk nekā trešdaļa jauniešu reģistrē veselības datus kādā no lietotnēm
Par sociālo mediju lomu cilvēku ikdienā runājam daudz. Lielākoties, skatot sociālās tīklošanas vietnes un cilvēku uzvedību tajos vai pētot spēju atpazīt maldinošu saturu ziņu portālos (un to līdziniekos). Tomēr arvien lielāku popularitāti iegūst dažādi citi, pavisam ikdienišķi digitālie pakalpojumi – iepirkšanās internetā, taksometru lietotnes, veselības datu reģistrēšana viedierīcēs. Arī šie pakalpojumi bieži vien veidoti kā sociālie mediji, un katra nākamā paaudze ir arvien gatavāka tos iekļaut savā ikdienā.
Jānis Buholcs: Tas, ko žurnālisti nedrīkst sacīt
Lai žurnālisti varētu pildīt savu misiju, tiem jāspēj brīvi izplatīt informāciju, tai skaitā tādu, kas var nebūt tīkama. Vārda brīvība, protams, nav absolūta — pastāv ar likumu un profesionālās ētikas normām noteikti ierobežojumi. Taču daļa sabiedrības medijos nevēlas redzēt vēl krietni plašāku tēmu un uzskatu loku. Arī Latvijā žurnālisti var saskarties ar vienā vai citā veidā izteiktiem aicinājumiem par kaut ko nerunāt tāpēc, ka konkrētais skatījums neatbilst ideoloģiskajam pieprasījumam.
«Interneta akadēmija» #4. Ar kādām ziņām dalītos Latvijas reperi?
Šonedēļ jūtuberiem "Interneta akadēmija" deva brīvdienas un uz spēli aicināja jaudīgākos latviešu reperus. Šajā sērijā spēles kapteinēm pievienojas tikai un vienīgi reperi: Prusax, Trench Mafia Locco, rolands če un VIŅA. Vai viņi kopā ar komandu kapteinēm Kristiānu Grāmatiņu un Beāti Bērziņu jeb @betabeidz dalīsies vai slēps publikācijas no savas laika līnijas? Vai viņi spēs izveidot ziņas, nemaldinot lasītāju?

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt