Ārpus ētera
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ar diskusiju par medijpratības attīstību Baltijas valstīs, Polijā, Somijā, Zviedrijā un Krievijā šodien noslēgs starptautisku projektu. Tajā paredzēta arī medijpratības maģistra studiju programmas un pētnieciskās laboratorijas izveide.
Nepietiekama medijpratība nozīmē draudus bērnu un sabiedrības drošībai, zemāku labklājības līmeni, sliktāku izglītību, domā medijpratības uztveres pētījuma* respondenti. Lai draudus novērstu, jāuzlabo cilvēku prasmes darboties ar digitālajām ierīcēm, medijpratība jāiekļauj visos formālās izglītības posmos, stingrāk jākontrolē sociālās tīklošanās platformu lietojums un to darbība.
Labi informēti, kritiski domājoši pilsoņi, kuri spēj novērtēt kvalitatīvu mediju saturu, atpazīt dezinformāciju, justies droši digitālajā vidē, uzvesties prātīgi un izmantot vērtīgo, kas atrodams mūsdienu informācijas okeānā. Tas viss pasakāms vienā vārdā – medijpratība. Minētais un vēl garāks saraksts bieži dzirdēts politiķu izteikumos, mediju diskusijās, lasīts politikas dokumentos un akadēmiskos pētījumos. Sabiedrības medijpratības uzlabošana ir viens no Latvijas mediju politikas mērķiem.
Pēc Latvijas iniciatīvas 130 valstu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā nāca klajā ar paziņojumu par cīņu pret dezinformāciju jeb “infodēmiju” saistībā ar Covid-19. Paziņojuma mērķis ir atbalstīt zinātnisko pieeju un veicināt kritisku domāšanu, LTV raidījumam “Rīta panorāma” atzina Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.
"Ja mēs runājam par mākslinieciski drosmīgu, spēcīgu vēstījumu, tad es domāju, ka nešaubīgi tas ir iespējams," sarunā ar Latvijas Radio atzīst kinokritiķe Daira Āboliņa, vērtējot, vai mūsdienās būtu iespējams radīt ko līdzvērtīgu filmai "Vai viegli būt jaunam?".
Kultūras kanonā iekļautās Jura Podnieka filmas “Vai viegli būt jaunam?” aprakstā kino kritiķe Kristīne Matīsa norāda, ka filma ir nevis sekojusi notikumiem un iemūžinājusi tos, bet gājusi pa priekšu sabiedrības noskaņojumam un būtiski paplašinājusi uzdrīkstēšanās robežas.
Latvijas Radio Ziņu dienests sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM.lv medijpratības projekta ietvaros ir radījis interaktīvu spēli skolēniem „Smadzeņu skalotava”. Spēles mērķis ir rosināt jauniešus kritiski vērtēt medijos un sociālajos tīklos pieejamo informāciju.
Cilvēki mēdz kļūdīties. Dažreiz maldina apzināti - kaut ko pārspīlē, izrauj no konteksta, noklusē kādu svarīgu detaļu. Un pat samelo, lai panāktu savu vai parādītu sevi labākā gaismā. Tas nav patīkami, bet, ja to dara cilvēki, kuru vārdiem un darbiem ir ietekme - vai tas būtu ar lēmumu pieņemšanu saistīts amats, vai tūkstošiem sekotāju sociālajos tīklos -, šādai rīcībai var būt nopietnas sekas. Ar dažiem piemēriem parādīsim, kā viegli pamanīt maldināšanu un neļauties tikt izmuļķotam.
Īsi un vienkārši par aktuālo – šādi veidotus un sociālajā tīklā "Instagram" publicētos LSM.lv stāstus tagad piedāvājam lasīt arī portālā.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ar ekspertu līdzdalību analizēja vairākus piemērus, kāda informācija saistībā ar koronavīrusu un slimību Covid-19 tiek izplatīta pasaulē lielākajā sociālajā tīklā “Facebook”. Raidījums vētīja robežšķirtni starp viltus ziņām, meliem un manipulāciju, un viedokļa paušanu, ko savukārt aizsargā Satversme.
