Ārpus ētera
Latvijā populārākie sociālo tīklu konti ir nevis tie, kuros redzamas mākslinieciskas, konceptuālas fotogrāfijas, bet gan tie, kuros redzama privātā dzīve. “Latvijā cilvēkiem patīk influenceri, kuri runā par sevi, atklāj personību un ļauj ieskatīties savā personiskajā dzīvē. Līdzīgi kā tas ir ar drukātajiem žurnāliem – lasītākā ir tieši dzeltenā prese, kura ļauj klusiņām ieskatīties citu cilvēku dzīvēs,” stāsta zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.
Vasarā, stāvot tramvaja pieturā, sapratu, ka atpazīstu balss īpašnieci, kura netālu runā pa telefonu. Pēc brīža ieskanējās citas balsis. Arī tās atpazinu bez grūtībām. Līdzās stāvošais puisis šķirstīja “Instagram” storijus, un, neredzot runātājus, pārsteigta secināju, ka atpazīstu gandrīz visus. Veicot izpēti un gatavojoties filmai “Influenceri”, piesekoju iespējami daudziem Latvijas “Instagram” influenceriem, un divu gadu garumā sekoju līdzi viņu paradumiem un veidam, kā viņi uzrunā savu auditoriju.
Jo vairāk ieilgst koronavīrusa izraisītā pandēmija, jo vairojas arī ar slimību saistītā dezinformācija. Bieži vien atklāti meli tiek izplatīti ar nolūku gūt popularitāti vai pelnīt no interneta reklāmām. Kā nelietīgo rūpalu apturēt? Veselības ministrijā uzskata, ka pret apzināti nepatiesas informācijas izplatītājiem ir jāvēršas nevis kā pret huligāniem, bet kā pret negodīgas uzņēmējdarbības veicējiem. Tad cīņa sekmētos labāk nekā līdz šim.
Inficēto ar Covid-19 skaitam statistikas grafikos tiecoties arvien augstāk un pieaugot ierobežojumu klāstam, satraukums sociālajos medijos izveidojis divas lietotāju nometnes. Vieni aicina nelikt maskas un ieturēt drošu distanci, otri ir sašutuši, ka gan īsto, gan tīmekļa draugu un paziņu lokā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri netic vīrusa eksistencei, paši nevalkā maskas un aicina citus neievērot noteikumus. Vai varētu būt tā, ka Latvijā ir ļoti daudz šīs lipīgās un bīstamās slimības noliedzēju?
No 20. līdz 25. oktobrim Siguldā norisināsies mediju nometne «Young Media Sharks», kur 30 jaunie mediju talanti no visas Latvijas nedēļas garumā gūs unikālas zināšanas un praktiski darbosies iedvesmojošu Latvijas mediju profesionāļu vadībā. Pieteikties nometnei var projekta mājaslapā YoungMediaSharks.eu līdz 11. oktobrim.
Lai kas parādītos acu priekšā uz viedpulksteņa ekrāna, kādā no sociālo mediju platformām vai sabiedriskā transporta ekrānā, joprojām ir svarīgi prast atšķirt patiesu, daļēji nepatiesu vai melīgu informāciju. Tikpat nozīmīgs ir jautājums, vai jauni cilvēki, kas izmanto dažādus medijus, ir apguvuši ziņu uzticamības novērtēšanas iemaņas?
Pašam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu medijpratību, zināšanas galvenokārt jāuzlabo skolotājiem un skolēniem, uzskata pētījuma* respondenti. Pētījuma dalībinieki ievērojuši medijpratībai veltītā satura pieaugumu medijos, bet daudzu uzmanības lokā medijpratības pasākumi nav nonākuši.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ar diskusiju par medijpratības attīstību Baltijas valstīs, Polijā, Somijā, Zviedrijā un Krievijā šodien noslēgs starptautisku projektu. Tajā paredzēta arī medijpratības maģistra studiju programmas un pētnieciskās laboratorijas izveide.
Nepietiekama medijpratība nozīmē draudus bērnu un sabiedrības drošībai, zemāku labklājības līmeni, sliktāku izglītību, domā medijpratības uztveres pētījuma* respondenti. Lai draudus novērstu, jāuzlabo cilvēku prasmes darboties ar digitālajām ierīcēm, medijpratība jāiekļauj visos formālās izglītības posmos, stingrāk jākontrolē sociālās tīklošanās platformu lietojums un to darbība.
Labi informēti, kritiski domājoši pilsoņi, kuri spēj novērtēt kvalitatīvu mediju saturu, atpazīt dezinformāciju, justies droši digitālajā vidē, uzvesties prātīgi un izmantot vērtīgo, kas atrodams mūsdienu informācijas okeānā. Tas viss pasakāms vienā vārdā – medijpratība. Minētais un vēl garāks saraksts bieži dzirdēts politiķu izteikumos, mediju diskusijās, lasīts politikas dokumentos un akadēmiskos pētījumos. Sabiedrības medijpratības uzlabošana ir viens no Latvijas mediju politikas mērķiem.
